Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Latvija nedēļas nogalē izvietoja 3000 karavīru iepriekš neizziņotās militārajās mācībās netālu no robežas ar Baltkrieviju, saasinoties migrantu krīzei gar Baltkrievijas un Polijas robežu.
Eiropas Savienība plāno paplašināt sankcijas pret Baltkrieviju saistībā ar Rietumu apsūdzībām, kuras tā pirmdien nosodīja kā “smieklīgu” https://www.reuters.com/world/europe/eu-step-up-sanctions-belarus-over-escalating- border -Krīze-11-15-2021, viņi pārvalda krīzi, kuras rezultātā līdz pat 4000 migrantu ir iesprostoti sasalušos mežos pie Polijas robežas.
Eiropas līderi apsūdz Baltkrieviju “hibrīduzbrukumā”, uzņemot migrantus no tādām valstīm kā Sīrija un Afganistāna un spiežot tos nelegāli šķērsot ES dalībvalsti Polijā. Baltkrievija šo apsūdzību vairākkārt noliegusi.
“Mēs nevaram izslēgt, ka daļa no šīm (migrantu) grupām virzīsies uz ziemeļiem un varētu sasniegt Latvijas robežu. Mēs esam tam gatavi,” nacionālajai radiostacijai sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš piebilda, ka vēstījums Baltkrievijai ir tāds, ka Latvijas armijas kustības “nav tikai prieka pēc”.
Ziņu aģentūrai BNS pastāstīja armijas pārstāve Sandra Brāla. Tā pirmdien neatbildēja uz ziņojumiem Reuters, kas lūdza papildu komentārus.
Polijas robežsargi līdz šim ziņojuši par 5100 nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumiem no Baltkrievijas novembrī, salīdzinot ar 120 visā 2020. gadā. Salīdzinoši skaitļi ir pieaudzis arī Latvijā un Lietuvā, Baltijas valstīs, kas robežojas ar Baltkrieviju.
Polija un Lietuva arī pastiprināja savas robežas ar militāriem spēkiem, un trīs valstis daļu robežu ar Baltkrieviju nodrošināja ar dzeloņstiepļu žogu.
(Andriosa Setasa reportāža Viļņā; Marka Heinriha montāža)
