Pēc gadiem ilgas flamingo, pelikānu un citu aizsargājamo putnu notriekšanas mednieki vai drīzāk to pārstāvji vēršas pret šo eksotisko un arvien vairāk apdraudēto putnu: mūsu demokrātiju.
Pateicoties 1996. gada likumam, ko pieņēma Edija Feneha Adamami valdība, mums, pilsoņiem, ir tiesības rīkot referendumu par atcelšanu — referendumu, lai atceltu likumu, kas mums nepatīk. Mums ir nepieciešami 10% reģistrēto vēlētāju paraksti (šobrīd aptuveni 40 000), ko pārbauda vēlēšanu komisija.
Acīmredzot ir skaidri noteikti ierobežojumi. Finanšu likumi un pamattiesības, kas noteiktas Konstitūcijā vai Eiropas Cilvēktiesību hartā, nevar tikt atceltas. Lai referendums būtu spēkā, ir jānobalso vairāk nekā pusei vēlētāju.
Tiesības atcelt referendumu nav mazsvarīgas. Tas pasargā mūs no īpašām interešu grupām, kurām ir nepamatota ietekme uz mūsu likumiem.
Nepopulāru likumu var atcelt. Referendums sniedz ierindas pilsoņiem papildu aizsardzību pret turīgajiem un tuvajiem. Tas Kungs zina, ka mums ir vajadzīga visa aizsardzība, ko mēs varam iegūt.
Taču tagad mednieku lobijs domā par mūsu demokrātiskajām tiesībām. Tajā Parlaments tiek lūgts apgrūtināt šāda referenduma rīkošanu. Esošo likumu var grozīt ar vienkāršu balsu vairākumu.
2015. gada referendums par pavasara medību atcelšanu bija atcelts referendums. Mednieki uzvarēja par mata tiesu pēc tam, kad leiboristi palīdzēja mobilizēties. Tagad un pie apvāršņa var būt kārtējais referendums, zvejnieku lobijs nevēlas atkal to smalko skuvekli.
Viņa vēršas pie saviem draugiem politikā. Tā kā jau ir palīdzējusi valdība, kas vēlas sagrozīt valodu no jebkādas atpazīstamības, lai medības notiktu “zinātnisku pētījumu” aizsegā, nebrīnieties, ja lobijs mēģinās pārliecināt deputātus iesaistīties kārtējā apkaunojošā sagrozīšanā. .
Zvejnieki jau sen ir apgalvojuši, ka viņi ir “mazākumtautību grupa”, kuras tiesības nevar aizskart ar nederīgu referendumu. tam nav jēgas. Lai būtu politiska minoritāte, nepietiek ar to, ka grupa statistiski ietilpst mazākumā. Jums ir jāpieder grupai, kurai ir seksuāla, dzimuma, rases, etniskā vai reliģiskā identitāte.
Mednieki nav mazākumtautību grupa. Viņi ir īpaša interešu grupa. Ir pilnīgi likumīgi piederēt šādai grupai un lobēt tās vārdā. Bet jūs nevarat izmantot tiesības, kas aizsargā minoritātes.
Vestibils to zina. Ja zvejnieki patiešām būtu mazākums, Eiropas Konstitūcija un Harta viņus faktiski aizsargātu, un zvejnieki bija vērsušies tiesā, lai apstiprinātu savu statusu. Bet viņi to nedarīja.
Eiropā viņi ar saviem sabiedrotajiem neizdara spiedienu kā “minoritāte”. Par viņiem smiesies, ja viņi mēģinās. Taču Maltā, kur Eiropas Parlamenta deputāts ir atklāti novēlējis zvejniekiem veiksmi “meklēšanas” sezonas sākumā, viņi var reāli cerēt, ka no šīs muļķības tiks vaļā.
Ja tas neizdodas, vestibilam ir vēl viens triks. Tajā teikts, ka 10% vēlētāju ir ļoti mazs slieksnis kaut kam tik nopietnam kā referendums, ko var ļaunprātīgi izmantot “niecīgiem” mērķiem.
Desmit procenti, par mazu? Tas patiesībā Eiropā ir visaugstākajā līmenī, kad tautas iniciatīvas izsludina referendumus.
Kopā ar mums tur ir Latvija, Horvātija, Ziemeļmaķedonija un Lietuva. Šveice un Itālija prasa tikai 1%. Pat Krievija, dieva dēļ, prasa tikai 2%.
Atvērts absurdai izmantošanai? Likums jau aizsargā pret to. Lai referenduma rezultāts būtu spēkā, nepieciešams vairāk nekā 50% vēlētāju. Vai 180 tūkstoši vēlētāju ievēlēs par niecīgu lietu?
Ja mednieki būtu dabūjuši to, ko gribēja, viņi būtu nolieguši pašu atcelšanas referenduma jēgu: aizsargāt mūs pārējos no tādu īpašu interešu grupu kā viņiem pašiem pārmērīgas ietekmes. Mēs būtu vēl vairāk iedragājuši viņu demokrātiskās tiesības.
Bija vilinoši domāt, ka īpašās privilēģijas, kas tika piešķirtas Hunteriem, neietekmēja mūs pārējos. Šī ilūzija tagad ir sagrauta. Mūsu demokrātiskās tiesības ir līdzsvarā.
Ja parlaments makšķerniekus uzņems – atrodot to, ko premjers labprāt sauc par “līdzsvaru”, – varas svārsts virzīsies tālāk nežēlīgo interešu virzienā, kas vēlas pārvērst valsti personīgā īpašumā.
Ikviena parlamenta deputāte vai politiskā partija, kas uzņem medniekus, pat centimetru, ir pelnījusi tikt saukta par to, kas viņi ir: par demokrātijas ienaidniekiem.
