Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropā ir nepieciešama apjomradīti ietaupījumi

Tā kā ES vakcīnu programma turpina dramatiski pieaugt, uzņēmumu vadītāji un politikas veidotāji visā vienotajā tirgū var sākt redzēt gaismu tuneļa galā un sākotnēji sākt ieskicēt, kāda varētu būt ilgtermiņa ekonomikas atveseļošanās.

Plānojot ilgtspējīgu atveseļošanos, Eiropas Savienībai jāpārvar šķelšanās, kas to ir piemeklējusi pandēmijas laikā, un jāizmanto tās spēks dažādībā. To, protams, ir vieglāk pateikt nekā izdarīt: pandēmija visas savienības daļas ir skārusi pilnīgi atšķirīgā veidā, katrai nozarei saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem.

Tomēr tiem reģioniem, kuri krīzi pārvarējuši labāk, ir kopīgi ekonomiskās pieejas faktori. To pamatā ir integrētā vienotā tirgus nodrošinātā apjomradīto ietaupījumu izmantošana.

To ilustrēja nesenās “Eiropas uzņēmējdarbības reģiona balvas”, kuras Eiropas Komisija piešķīra reģioniem. Balvas tiek piešķirtas reģioniem, kuri, domājams, ir izrādījuši izcilu uzņēmējdarbības tālredzību un saprātīgu izaugsmes stratēģiju.

2021. – 2022. Gada izdevuma centrā bija tēma “Uzņēmējdarbība ilgtspējīgai atveseļošanai”. Uzskata, ka šogad uzvarējušie reģioni ir parādījuši spēju izmantot COVID-19 krīzi kā iespēju logu, lai atjaunotu to ekonomiskās attīstības trajektoriju.

Balvas uzsvēra, kā pandēmija liek maziem un vidējiem uzņēmumiem pārdomāt savus uzņēmējdarbības modeļus un atkārtoti pārbaudīt savu piegādes ķēžu noturību.

Atzīto reģionu ekonomiskais raksturojums bija ļoti atšķirīgs, taču visus veiksmīgos reģionus raksturoja uzņēmības gars un centieni radīt sinerģiju starp dažādām nozarēm.

Turcīgais Francijas Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģions tika slavēts par MVU stratēģijas integrēšanu plašākā reģionālās attīstības plānā, kura mērķis ir stiprināt reģiona “uzņēmējdarbības DNS”, balstoties uz ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanās modeli.

Reģionu smagi skārusi pašreizējā tūrisma lejupslīde, un paredzams, ka klimata pārmaiņas to nopietni ietekmēs. Šajā izaicinošajā kontekstā reģionālās varas iestādes ir mēģinājušas atjaunot vietējos ekonomikas ciklus un vairāk izmantot to spēcīgo reģionālo integrāciju, dinamisko ekosistēmu un augsto tehnoloģiju MVU.

READ  ES valstis gatavojas Spat Over Flagship Fund, lai palīdzētu kļūt videi draudzīgam

Turpretī Polijas Silēzijas reģions, kas arī ir atzīts, kopš deviņpadsmitā gadsimta kalpo kā nozīmīgs kalnrūpniecības un metalurģijas centrs.

Tomēr strukturālās reformas un gudra Eiropas fondu piešķiršana ir izraisījusi dažādu nozaru dziļu modernizāciju un ļāva attīstīt uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas vērsta uz ciešām saiknēm starp universitātēm, pētniecības un attīstības centriem un MVU. Tas ir vienotais tirgus labākajā gadījumā.

Šī ir tāda veida integratīvā pieeja, kas var pārveidot MVU par veiksmīgiem ilgtermiņa starptautiskiem uzņēmumiem. Kopš Societas Europaea (SE) parādīšanās 2004. gadā, visā Eiropas Savienībā ir parādījušies vairāki veiksmīgi gadījumu pētījumi, kas tika ieviesti, lai ļautu uzņēmumiem vieglāk pārvietoties vai apvienoties ar uzņēmumiem citās ES dalībvalstīs.

Kopš 2018. gada aprīļa SE pozīcijā ir reģistrēti vairāk nekā 3000 uzņēmumi, kas veido 18 procentus no Eirozonas vadošo uzņēmumu akciju tirgus indeksa Euro Stoxx 50. Tie ietvēra tādus mājsaimniecības vārdus kā Airbus, Allianz, BASF, E.ON, Fresenius, LVMH Moët Hennessy Louis Vuitton (un tā mātesuzņēmumu Dior), SAP, Schneider Electric un Unibail-Rodamco-Westfield.

“Plānojot ilgtspējīgu atveseļošanos, Eiropas Savienībai jāpārvar šķelšanās, kas to ir piemeklējusi epidēmijas laikā, un jāizmanto tās spēks dažādībā.”

Bet MVU attīstīšana par Eiropas daudznacionālu korporāciju attiecas ne tikai uz trešo visiespaidīgāko pakalpojumu nozari. Ir daudzi primārā sektora un ražošanas uzņēmumu piemēri, kas pēdējos gados ir sasnieguši šo atskaites punktu.

Viens piemērs tam ir Kronospan, uzņēmums, kura saknes kokapstrādes nozarē meklējamas jau 19. gadsimta beigās. Uzņēmuma Kronospan īpašnieka un izpilddirektora Pītera Kaindla vadībā uzņēmums ir izmantojis integrēta vienotā tirgus potenciālu, lai stiprinātu savus spēkus vietējā rūpniecībā, vienlaikus diversificējot sevi ārpus primārā sektora.

Kad sāka veidoties Eiropas integrācija, Pīters Kaindls piespieda Kronospan piederēt desmitiem skaidu plākšņu ražošanas vietu visā Eiropas Savienībā, ieskaitot Latviju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Bulgāriju, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju un Ungāriju.

READ  FIBA rīko ievērojamu basketbola notikumu PH – Go

Viņa pragmatisms ļāva viņam tēva laikā paplašināt Kronospan mazo Austrijas un Rietumeiropas bāzi starptautiskā konglomerātā ar ražošanas centriem visā Eiropā, kā arī rūpnīcām un meitasuzņēmumiem ASV – ar gada ieņēmumiem miljardiem eiro. Pīters Kaindls ir paplašinājis Kronospan arī ārpus sākotnējā koka izstrādājumu biznesa, iekļaujot Bankas un investīcijas, pārraugot ECCM Bank PLC pirkšanu Maltā. Kronospan pārdošanas apjoms visā pasaulē tagad pārsniedz 4,5 miljardus eiro gadā, savukārt tajā strādā vairāk nekā 11 000 cilvēku.

Paredzams, ka ne katrs ES MVU sasniegs tik reibinošu augstumu, taču tomēr ir svarīgi, lai būtu ieviesta politika, lai to panāktu. Tāpēc ir svarīgi uzzināt par novatoriskām uzņēmējdarbības stratēģijām dažādos federācijas reģionos neatkarīgi no to lieluma, bagātības un kompetences.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top