Maskava pēta NATO ierosinājumu rīkot sarunas 12.janvārī – TASS

Krievijas karogs ir redzams caur dzeloņdrātīm, kad tas plīvo uz Krievijas vēstniecības jumta Kijevā, Ukrainā, 2018. gada 26. martā. REUTERS/Gļebs Garaničs

Krievija ir saņēmusi un izskata NATO piedāvājumu 12.janvārī sākt sarunas par Maskavas drošības problēmām, svētdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija, vēsta ziņu aģentūra TASS.

Krievija, kas satraukusi Rietumus, palielinot spēkus Ukrainas tuvumā, pagājušajā nedēļā atklāja vēlmju sarakstu ar drošības priekšlikumiem, par kuriem tā vēlas vienoties, tostarp NATO solījumu atteikties no jebkādām militārām aktivitātēm Austrumeiropā un Ukrainā.

“Mēs jau esam saņēmuši šo (NATO) piedāvājumu, un mēs to pētām,” TASS citē Ārlietu ministriju.

ASV un Ukraina norāda, ka Krievija, iespējams, gatavojas iebrukt savā bijušajā padomju kaimiņvalstī. Krievija to noliedz un saka, ka Ukrainas pieaugošās attiecības ar NATO ir izraisījušas konfrontācijas saasināšanos. Viņa to salīdzināja ar Kubas raķešu krīzi 1962. gadā, kad pasaule atradās uz kodolkara sliekšņa.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija vēlas izvairīties no konflikta, taču tai ir nepieciešama “tūlītēja” atbilde no ASV un to sabiedroto prasībām pēc drošības garantijām. Maskava paziņoja, ka plāno sākt sarunas ar ASV amatpersonām par šo jautājumu janvārī Ženēvā. Lasīt vairāk

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paziņojusi, ka daži Krievijas drošības priekšlikumi ir nepārprotami nepieņemami, bet Vašingtona atbildēs ar reālistiskākām idejām par jebkādu sarunu formu.

Viceprezidents Kamala Herisa intervijā televīzijas kanālam CBS “Face The Nation” sacīja, ka Vašingtona par šo jautājumu risina tiešas sarunas ar Maskavu, un uzsvēra ASV apņemšanos ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti.

“Mēs esam ļoti skaidri pauduši, ka esam gatavi noteikt tādas sankcijas, kādas jūs nekad iepriekš neesat redzējuši,” sacīja Heriss, atsakoties iedziļināties sankciju detaļās.

ASV, Eiropas Savienība un Septiņu grupa ir brīdinājušas Putinu, ka viņam draudēs “nopietnas sekas”, tostarp bargas ekonomiskās sankcijas jebkuras jaunas Krievijas agresijas gadījumā.

Kremļa prasībās ir ietverti tādi elementi, kā, piemēram, efektīva Krievijas veto Ukrainas turpmākajai dalībai NATO, ko Rietumi jau ir izslēguši.

Citi varētu atsaukties uz amerikāņu kodolieroču izvešanu no Eiropas un NATO daudznacionālo bataljonu izvešanu no Polijas un no Baltijas valstīm Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kas savulaik atradās Padomju Savienībā.

Baidena administrācijas amatpersona piektdien sarunā ar žurnālistiem sacīja, ka Vašingtona ir ņēmusi vērā Maskavas paustās bažas un ir gatava sadarboties ar Krieviju jau janvāra sākumā, taču konkrēts datums un vieta vēl nav noteikta. Lasīt vairāk

(Ziņo Maksims Rodionovs) Papildu reportāža no Hamira Pamuka Vašingtonā. Rediģējuši Marks Heinrihs un Marks Porters

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.