Mantojuma aktīviste Rigonda Berzenča / Raksts

Padomju dzīvojamais nekustamais īpašums Rīgā ir pēdējā vieta, kur jūs varētu sagaidīt savienojumus aristokrātiskajai pagātnei. Bet viena apņēmīga sieviete cenšas saglabāt šādu laika kapsulu.

Vārds “šarms” parasti nav saistīts ar Imantu, plašo Rīgas daudzstāvu daudzdzīvokļu māju un tirdzniecības centru rajonu. Bet betona un plastmasas vidū ir dažas lietas, kas mums atgādina par jaukāku vecumu.

Viena no šādām pērlēm ir Anniņmuižas (vai Annenhofas) muiža. 1768. gadā šo kompakto villu ar dārzu un dīķi iegādājās Oto Hermans fon Vithofs, un tā tika pasniegta kā kāzu dāvana viņa sievai Annai Ulrihai fon Muenihei. Pateicoties ballēm, teātra izrādēm un citām izpriecām, kuras tur baudīja, vietējie iedzīvotāji ir iesaukuši par “Jautro sētu”, un tā brīnumainā kārtā ir pārdzīvojusi karus, revolūcijas un pilsētplānotājus līdz mūsdienām.

Šodien Anniņmuiža ir pēdējā vēsturiskā pils Latvijas galvaspilsētā, kas nav privatizējama. Bet pēdējo divu gadu laikā vietējie aktīvisti un administratori, kas vēlas to pārdot izstrādātājiem, ir cīnījušies emocionālā cīņā par tās nākotni.

Mantojuma aktīviste Rigonda Bērzinga

Foto: Filips Berzolis

Padomju laikā Anniņmujā atradās daudzas izglītības iestādes, un pēc 1991. gada tā nonāca Latvijas Universitātes pārziņā. Tad 2018. gadā universitāte nolēma slēgt aktivitātes šajā vietnē, un pēkšņi klusā ēka piesaistīja ziņkārīgus skatītājus.

“Mana paaudze nekad tur nebija spērusi savu kāju, jo domājām:“ Ja iedegas gaismas, tai jābūt privātai un nav mūsu darīšana. ”Skolas vēstures stundās tas netika minēts,” stāsta ilggadējā Imantas iedzīvotāja Rigonda Bērzija. “Mēs šeit uzaugām, mēs pat nezinājām, kas mums ir pagalmā.”

Rigonda un daži draugi sāka pētīt pils vēsturi un aizrāvās ar to. Universitāte piekrita ļaut viņiem to izmantot kā eksperimentālu kopienas centru. Brīvprātīgie tīrīja putekļainus logus un pelējuma paaudzes, ielika spaiņus zem jumta noplūdušajām daļām, un 2019. gada vasarā sāka rīkot izstādes un koncertus Anniņmuižā. Rigonda ir vadījusi ekskursijas pa pili un plašāku apkārtni, lai izraisītu interesi par tās sen aizmirsto vēsturi.

READ  (LEAD) Dienvidkoreja un Latvija veicināt dinamiskas un progresīvas darba attiecības

Pēc tam 2020. gada pavasarī notika pirmais pandēmijas vilnis, tāpēc publiskus pasākumus nevarēja rīkot. Tad universitāte paziņoja, ka tā tiks izsolīta un 8 hektāri apkārtējās zemes.

Sašutusi par to, ko viņa uzskata par augstprātīgu un negodīgu uzvedību, Rigonda organizēja protestus pret universitātes plāniem, kas piesaistīja plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Līdz šim trīs izsolēs nav izdevies piesaistīt nevienu pretendentu.

“Mums tajā noteikti bija sava loma,” saka Rigonda. “Bet varbūt ir labi, ka viss notiek šādā veidā, jo tas, ko mēs darījām iepriekš, bija tikai” ugunsgrēka dzēšana “, mēģinājums izglābt izmisuma situāciju. Tā nav pareiza attīstības stratēģija, jo vietai ir vajadzīgs īsts saimnieks vai vadītājam, kuram tas rūp. “

Lai gan ēku skāra gaisa triecieni un rētas no grafiti, to joprojām var glābt, pienācīgi ieguldot un veicot remontu. Tomēr Rigonda skeptiski vērtē Latvijas izstrādātāju apņemšanos saglabāt mantojumu. Tajā aprakstīta pils Ziepniekalnā, citā Rīgas Pārdaugavas rajona priekšpilsētā, kuru ieskauj jaunas daudzdzīvokļu mājas un kas vairs nav pieejama sabiedrībai. Viņa apgalvo, ka redzējusi izstrādātāju zīmējumus, kas norāda uz līdzīgu likteni Anniņmuižai.

Anniņmuiža. Fasādes detaļas

Foto: Filips Berzolis

Pēc pērn Rīgā notikušajām pašvaldību vēlēšanām daži jauni domnieki pauda atbalstu Anniņmuižas saglabāšanai. Ar viņu atbalstu tika uzsākts darbs, lai sadalītu 1,5 hektārus zemes, kurā atrodas savrupmāja un parks (ar daudziem ozoliem, liepām un arkādēm) no pārējā īpašuma. Tas nozīmē, ka var rīkot divas atsevišķas izsoles, nepilngadīgos iegādājoties vai nu Rīgas dome, vai privātas ieinteresētās personas, izmantojot kolektīvo finansējumu.

Rigonda labprāt redzētu mājā interaktīvu muzeju, un uzskata, ka ir arī daudzas citas iespējas, kā jutīgi izmantot telpu. Strādājot par revidentu un audzinot trīs meitas, viņa uzskata sevi par katalizatoru, lai panāktu kustību un piesaistītu citiem cilvēkiem laiku un enerģiju.

READ  Dodot zaļo gaismu 12 valsts atveseļošanas plāniem

Viņa saņēma apliecinājumus no neparasta avota. Tīrot savrupmāju, draugi apgalvo, ka ir sastapušies ar Annas Ulrihas spoku, kura stāsta, ka dara pareizi.

Rigonda pasmaida: “Ja ēka izdzīvos ilgu laiku, tas nozīmē, ka tā var parūpēties par sevi.”

Tālāk redzamajā LTV video reportāžā no 2020. gada jūs varat redzēt vairāk par Anniņmuižu un Rigondu.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top