Maksimālo algu samazināšana un iesaldēšana valsts uzņēmumos Latvijā / Raksts

Latvijas uzņēmumi sarindoti pēc trim kritērijiem – darbinieku skaita, neto apgrozījuma un kopējās bilances. Ja vismaz divi no šiem kritērijiem pārsniedz vidējo, uzņēmums tiek uzskatīts par lielu. No vairāk nekā 60 valsts uzņēmumiem trešā daļa ir lielie uzņēmumi. Šajā grupā ietilpst lidosta Rīga, Latvijas dzelzceļš, Pasažieru dzelzceļš, Latvenerjo, Latvijas pasts un citi. Daudzos ir vairāk nekā 250 darbinieku, neto apgrozījums ir vairāk nekā 40 miljoni eiro gadā, un kopējā bilance ir vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Nākamgad lielākajiem uzņēmumiem pievienosies viena Latvijas sabiedrisko mediju organizācija, kurā strādā vairāk nekā 800 cilvēku. Šobrīd Latvijas Televīzijas pārvalde un Latvijas Raidorganizācija ir vidēji lieli valsts uzņēmumi, portālu LSM.lv juridiski pārrauga Latvijas Televīzijas pārvalde.

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem lielo valsts uzņēmumu valdes locekļi nedrīkst saņemt algu, kas pārsniedz iepriekšējā gada vidējo mēneša bruto darba samaksu. Latvijas pilsoņu mēneša vidējā bruto jeb pirmsnodokļu darba samaksa pērn bija 1530 eiro. Tātad šogad lielo uzņēmumu vadītāji nedrīkst saņemt vairāk par 15 300 eiro mēnesī, neskaitot iespējamās prēmijas.

Valdes locekļu atalgojumam jābūt vismaz par 10% mazākam nekā valdes priekšsēdētāju atalgojumam. Tas ir aptuveni 13 800 eiro pirms nodokļu nomaksas. Katru gadu pieaugot vidējai algai valstī, valdes portfeļi kļūst bagātāki.

LSM plāns saviem valdes locekļiem piešķirt prēmijas, kas pārsniedz 10 000 eiro, izraisījis strīdus. Valsts prezidents Edgars Rinkevičs rosinājis uz diviem gadiem iesaldēt valsts un pašvaldību uzņēmumu direktoru padomes algas. Turpretim atalgojumam uzņēmumos, kuros valsts atbalsts pārsniedz 80% no ieņēmumiem, vajadzētu būt par 20% mazākam nekā līdzīga lieluma privātuzņēmumos.

Prezidents plāno šonedēļ iesniegt iniciatīvu parlamentam. Ja parlaments apstiprinās, LSM valdes locekļu ienākumi būs par 1500 eiro mazāki, nekā paredzēts. Parlamenta atbildīgās komisijas vadītājas Leilas Rasimas (progresīvā) acīs prezidenta iniciatīva šķiet saprātīga.

READ  "Taivānas" biroja atvēršana Lietuvā | Taivānas ziņas

“Tam, kam nevajadzētu pastāvēt, ir milzīga nelīdzsvarotība starp to, ko saņem augstākie amati, un to, ko saņem pārējie darbinieki. Līdz šim mēs neesam redzējuši šo jauno atalgojuma modeli komiteju līmenī. [..] “Ja salīdzinām ar kaimiņvalstīm, tad šobrīd un ilgtermiņā to būtiski nevajadzētu samazināt, jo mēs arī gribam spēcīgus medijus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā,” piebilda Rasima.

Valsts nenosaka minimālās algas uzņēmumu valdes locekļiem, taču, aplūkojot daudzus lielos uzņēmumus, redzams, ka vadībai maksā mazāk par minimālo, piemēram, veselības nozarē. Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā izpilddirektors pērn nopelnīja 8000 eiro mēnesī, bet valdes locekļi par dažiem tūkstošiem eiro mazāk. Rīgas psihiatriskajā un narkotiku centrā tikai uzņēmuma vadītājs pērn saņēmis vairāk nekā 5000 eiro mēnesī. Latvijas Nacionālās operas un baleta direktoru padome šogad nopelna līdz 7800 eiro.

Visdāsnākās ir, piemēram, Latvijas dzelzceļa valdes locekļu algas, kur valdes priekšsēdētājs saņem 12 tūkstošus eiro. Latvijas Valsts meža dienesta izpilddirektore saņem līdz 13 700 eiro, savukārt lidostas Rīga direktoru padomes priekšsēdētāja saņem lielākās algas – vairāk nekā 15 000 eiro mēnesī.

Vairāk nekā divu desmitu lielo valsts uzņēmumu vidū LSM valdes paredzamā alga būtu aptuveni vidū, sacīja Valsts kancelejas Kapitāla uzņēmumu vadības departamenta vadītāja Dzintra Gasone, kura apkopojusi analīzi par atalgojumu valsts padomēs. piederošiem uzņēmumiem. Izrādījās, ka Valsts kancelejas rīcībā nebija informācijas par to, cik uzņēmumu direktori saņēma.

Gazoni norādīja, ka Valsts kancelejas rīcībā nav informācijas par to, kā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nolēma kāda mediju uzņēmuma direktoru padomes mēnešalgu noteikt vairāk nekā 10 tūkstošu eiro apmērā.

“Ir jāredz individuālais konts, kas ir pamats, no kura konts tika izveidots. Šeit var būt nedaudz mulsinoši fakts [LSM] “Tā ir kapitālsabiedrība, kas gandrīz pilnībā tiek finansēta no budžeta. Atalgojumam šajā ziņā, iespējams, vajadzētu būt zemam, bet, tā kā bija lielas izmaiņas, valde to droši vien uztvēra kā lielu izaicinājumu, tāpēc arī tika palielināts atalgojums. ” Džeisons atzīmēja.

READ  Kanāda nokautē Franciju. FIBA Pasaules kausa apmeklētības rekords krita pirmajā dienā

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top