Maksājumiem iešaujoties, ES pievēršas „zaĜā” atveseĜošanas plāna īstenošanai

autors Jans Strupčevskis

BRISELE (Reuters) – Eiropas Savienības līderi piektdien aicināja ātri īstenot nacionālos pēcpandēmijas atveseļošanas plānus, kuru mērķis ir padarīt ekonomiku zaļāku un digitalizētāku, un pirmo 12 šādu plānu sēriju paredzēts saņemt ES finansējumu nākamajā mēnesī.

Visas 27 bloka valstis saņems līdzekļus no Eiropas Savienības atveseļošanas plāna dotāciju un aizdevumu vērtībā 800 miljardu eiro (960 miljardu ASV dolāru) vērtībā.

Lai kvalificētos, katrai valdībai ir jāizlemj, kā tā vēlas tērēt savu daļu, pieļaujot, ka vismaz 37% ir jāiet zaļu mērķu sasniegšanai, piemēram, oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, un vismaz 20%, lai ekonomika būtu piemērota digitālajam laikmetam. . .

Plānus pirms līdzekļu maksāšanas novērtē Eiropas Komisija, lai pārliecinātos, ka tie atbilst visiem kritērijiem, un pēc tam – Finanšu ministru padome.

Komisija jau ir apstiprinājusi 12 šādus plānus – no Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Latvijas, Luksemburgas, Austrijas, Portugāles un Slovākijas -, kurus tagad jūlijā pārskatīs ES finanšu ministri.

Šo plānu sagatavošana prasīja vairākus mēnešus ilgu intensīvu darbu, taču to apstiprināšana tagad ir novirzījusi uzmanību daudzajiem izaicinājumiem to īstenošanā.

Divu dienu samita iznākumā Eiropas Savienības līderi teica, ka “Eiropadome … uzsver plānu pilnīgas un savlaicīgas īstenošanas nozīmi”.

Valdības saņems tikai 13% no savas naudas daļas uz priekšu, ar papildu maksājumiem apmēram divas reizes gadā, kad būs izpildīti saskaņotie ieguldījumu un reformu mērķi.

“Nākamo gadu laikā ES ir daudz līdzekļu, lai pārliecinātos, ka saistības tiek izpildītas,” sacīja viena ES amatpersona.

Amatpersonas sacīja, ka reformas būs galvenā prioritāte arī nākamo sešu līdz 12 mēnešu laikā, padarot to imunitāti pret valdības izmaiņām vēlāk šajā shēmā.

Daži eirodeputāti un NVO teica, ka jaunu valdību ieviešanas vietā jaunas valdības vienkārši pārgrupēja jau plānoto.

READ  Pārtikas preču pārdevēji Kanādā no veikalu plauktiem izņem Krievijas produktus

Daži atklāj arī “zaļo mazgāšanu”, radot iespaidu, ka projekti ir videi draudzīgi un apkaro klimata pārmaiņas, lai gan patiesībā tā nav.

Otra ES amatpersona atzina, ka būs problēmas, taču teica, ka plāns joprojām ir vēlams, nevis vispār piešķirot naudu videi draudzīgām vai digitālām investīcijām. (1 dolārs = 0.8359)

(Ziņo Jan Strubchevsky; Rediģējis Kevins Levijs)

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top