Izvešana nozīmētu lielu stratēģisku maiņu Francijai, kuras karaspēks Mali atrodas jau deviņus gadus.
Sagaidāms, ka prezidents Emanuels Makrons paziņos, ka Francija izvedīs savus spēkus no Mali, jo sairst attiecības ar valsts militārajiem vadītājiem.
Paredzams, ka Makrons par lēmumu paziņos šonedēļ, vēsta Reuters un AFP ziņu aģentūras, atsaucoties uz avotiem diplomātijā un drošības jomā. Reuters paziņoja, ka lēmums varētu tikt paziņots trešdien pēc augsta līmeņa sanāksmes par Āfrikas Sāhelas reģionu Parīzē. Visticamāk, ka tas tiks paziņots saistībā ar Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības samitu Briselē ceturtdien un piektdien, pavēstīja AFP.
Atkāpšanās no Mali līdz ar spēku pārdislocēšanu uz citām reģiona valstīm ir liela Francijas stratēģiskā maiņa, kas beidzas deviņus gadus ilgajai misijai, par kuru secīgie Francijas prezidenti ir paziņojuši, ka tā ir ļoti svarīga reģionālajai un Eiropas drošībai.
“Ja apstākļi vairs nebūs labvēlīgi, lai mēs varētu darboties Mali – un tas nepārprotami tā ir -, mēs turpināsim cīnīties pret terorismu kopā ar Sāhelas valstīm, kas to vēlas,” sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs. Ledriāns sacīja pirmdien.
Kopš 2020. gada Mali ir notikuši divi apvērsumi, un attiecības ir pasliktinājušās, jo militārpersonas februārī atkāpās no vienošanās par vēlēšanu rīkošanu un ierosināja saglabāt varu līdz 2025. gadam. Režīms ir izveidojis arī ciešākas attiecības ar Krieviju, tostarp vēršoties pie aizdomās turētiem algotņiem. no Krievijas. Vāgnera privātais militārais darbuzņēmējs šomēnes izraidīja Francijas vēstnieku.
“Rītvakar (trešdien) notiks tikšanās starp Francijas prezidentu un mūsu klātbūtnes partnervalstu vadītājiem Sāhelas reģionā cīņā pret terorismu,” žurnālistiem sacīja Francijas valdības pārstāvis Gabriels Attāls.
Viņš atteicās pastāstīt, vai ir pieņemts cits lēmums par karaspēka izvešanu, izņemot to, ka tas tiks pieņemts, konsultējoties ar Eiropas un Āfrikas partneriem.
Francijas izstāšanās nozīmē Takubas divīzijas izvešanu no Eiropas speciālajiem spēkiem.
Reuters aplūkotajā plāna dokumenta projektā, kas izplatīts iesaistītajām valstīm Mali, teikts, ka Francija un tās Takobas partneri “ir nolēmuši sākt koordinētu savu militāro resursu izvešanu no Mali teritorijas”.
“Runa vairs nav par to, vai viņi aiziet, bet gan par to, kas notiek ar karaspēku, kas notiek ar ANO miera uzturēšanas spēkiem un kas notiek ar ES misijām,” ziņu aģentūrai sacīja kāds augsta ranga Eiropas diplomāts.
fokusa maiņa
Francijas prezidenta amatpersona sacīja, ka iecere būtu samazināt karaspēku un sadarboties tikai ar valstīm, kuras vēlas palīdzību.
Francija jau ir izvedusi dažus savus spēkus no Sāhelas, lai līdz 2023. gadam to skaitu samazinātu no aptuveni 5000 līdz 2500-3000. Apmēram puse tās spēku ir izvietoti Mali.
Takuba misijā ir 600 līdz 900 karavīru, no kuriem 40 procenti ir francūži, un tajā ietilpst medicīnas un loģistikas komandas.
Saskaņā ar dokumenta projektu valstīm, kas piedalās ANO miera uzturēšanas misijā (MINUSMA), kurā piedalās 14 000 cilvēku, Eiropas Savienības Apmācības misijā (EUTM) un EUCAP misijās, nav jāizstājas. Tomēr viņu nākotne ir apšaubāma, jo Francijas spēki nodrošina medicīnisko un gaisa atbalstu un pārliecību.
Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Alpariss, kura valsts pārstāv lielāko kontingentu ES delegācijā, sacīja, ka iemesli Eiropas iesaistei reģionā joprojām ir.
Eiropas valdības baidās, ka attiecību maiņa ar reģiona valdniekiem var radīt vakuumu ar Al-Qaeda un ISIS/ISIS saistītajām kustībām.
Papildus Mali Burkinafaso un Gvineja-Bisava nesen piedzīvoja militārus apvērsumus.
“Spānija izteiks savu balsi Eiropas Savienībā. Mēs uzskatām, ka iemesli, kas mūs atveda uz Mali, joprojām pastāv – nestabilitāte un džihāds.
“Mums ir ieteicams turpināt misiju.”
