Makrons iepazīstina ar ES darba kārtību pirms Francijas prezidenta vēlēšanu sacensībām – WHIO TV 7 un WHIO

Francijas prezidents Makrons ir solījis strādāt, lai padarītu Eiropu “varenāku” pasaulē, jo Francija gatavojas pārņemt Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus, kas pārklājas ar valsts prezidenta vēlēšanām un var nostādīt viņu sarežģītā situācijā, ja viņš aģitē uz otro termiņu.

Paredzams, ka Makrons kandidēs aprīlī paredzētajās divu posmu vēlēšanās, un Francijas loma sešus mēnešus ilgajā Eiropadomes rotācijas kārtībā sāksies 1. janvārī.

Daudzi vēlētos paļauties tikai uz vienu tautu. “Valstis ir mūsu spēks, mūsu lepnums, bet Eiropas vienotība ir to neaizstājams papildinājums,” lepni sacīja pro-ES prezidents.

“Mēs vēlamies… lai Eiropa būtu spēcīga pasaulē, pilnībā suverēna, brīva izdarīt savas izvēles un kontrolēt savu likteni,” viņš sacīja preses konferencē Parīzē.

Makrons sacīja, ka Francijas prezidentūra ES veicinās “Eiropas izaugsmes modeli”, kas ļaus 27 valstu blokam radīt labklājību un darbavietas, vienlaikus saglabājot sociālos un klimata standartus.

Viņš paziņoja par virkni samitu nākamā gada pirmajā pusē par aizsardzības politiku Eiropas Savienībā un bloka attiecībām ar Āfriku un Rietumbalkāniem.

Viņš teica, ka Eiropa saskaras ar lieliem izaicinājumiem Klimata izmaiņas uz imigrācija Lietas, kas saistītas ar “dažu valstu manipulācijām” un “mēģinājumiem destabilizēt un destabilizēt spriedzi, tostarp mūsu tuvākajā kaimiņvalstī”. Eiropas Savienība pēdējos mēnešos ir apsūdzējusi Baltkrieviju patvēruma meklētāju mudināšanā doties no valsts uz ES kaimiņvalstīm, piemēram, Poliju, Lietuvu un Latviju.

Makrons sacīja, ka rīkos sarunas ar citiem ES līderiem, lai panāktu, ka bloks “labāk varētu kontrolēt savas robežas”.

Makrons, kurš tika ievēlēts 2017.gadā, vēl nav oficiāli paziņojis, vai kandidēs uz otro termiņu.

Viņš norādīja, ka Francijas prezidentūras Eiropas Savienībā grafiks ir būtisks rezultāts Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības Viņš uzstāja, ka būs pilnībā uzticīgs Eiropas misijai vismaz līdz Francijas vēlēšanām.

READ  Vācija pret Latviju spēļu prognozes, komandu ziņas un tiešraide

“Iespējams, Francijas politika mainīsies. Francija noteikti paliks,” sacīja Makrons.

“Es saku vēlreiz: laiks, ko franči man (amatā) ir devuši, un es to nokalpošu līdz pēdējai ceturtdaļstundai,” viņš sacīja.

Francijas prezidentūra Eiropas Savienībā var nodrošināt platformu Makrona kampaņai, bet arī to sarežģīt, ja sacīkstes galvenokārt ir vērstas uz iekšzemes jautājumiem, piemēram, Francijas ekonomiku, drošību un imigrāciju.

Makrona līderis varēs izmantot prezidentūru, lai ietekmētu lēmumus ES līmenī, tomēr bloka sarežģītais un vienprātīgais lēmumu pieņemšanas process var nospēlēt pret viņu un novest pie mazas konkrētas rīcības pirms aprīlī gaidāmajām vēlēšanām.

Makrons popularizē Eiropas Savienības “stratēģiskās neatkarības” vīziju, kas ļautu blokam pārspēt konkurenci no Ķīnas un nostādīt to līdzvērtīgā stāvoklī ar ASV.

Proti, tā mudina izveidot “spēcīgāku un spējīgāku Eiropas aizsardzību”, kas veicina transatlantisko un globālo drošību un papildina NATO.

Francijas devīze ES prezidentūrai ir “Atveseļošanās, spēks, piederība” – pēdējais vārds, kas paredzēts, lai paustu ideju par eiropiešu kopīgās piederības sajūtu blokam.

Francijas līdera preses konference par ES prezidentūru bija laiks, kad Makrons stājās žurnālistu priekšā Elizejas prezidenta pilī, lai atbildētu uz dažādiem jautājumiem. Viņa publiskā preses konference notika 2019. gada aprīlī pēc “dzelteno vestu” pret valdību vērstajiem protestiem pret sociālo un ekonomisko netaisnību.

Sabiedriskās domas aptaujas par nodomiem balsot liecina, ka Makrons jau vairākus mēnešus ir bijis sacensību līderis. Viena no viņa prioritātēm būs atsaukt atbalstu no konservatīvajiem un galēji labējiem kandidātiem, kuri balso spēcīgāk nekā pretendenti no kreisās puses un ir labākā pozīcijā, lai iekļūtu otrajā kārtā.

Pagājušajā nedēļā Francijas galvenā konservatīvā partija Republikāņi par savu kandidāti prezidenta vēlēšanās izvēlējās Parīzes reģiona prezidenti Valēriju Pekrē.

READ  Podcast apraides: mediju nākotne arābu pasaulē?

Pekresa, kas ir pazīstama kā proeiropeiska, pēdējos mēnešos ir bijusi pazīstama ar savu stingro nostāju imigrācijas un drošības jomā. Makronam ir tikai viena apsēstība: iepriecināt (cilvēkus). Runa ir par lietu darīšanu, viņa man teica un solīja “lauzt” prezidenta centrisko politiku.

Divi no galēji labējiem sāncenšiem, Marine Lepēna, nacionālā vēlēšanu apvienības prezidente, kas 2017. gada otrajā kārtā saskārās ar Makronu, un bijušais televīzijas analītiķis Ēriks Zemmūrs, kampaņā par pretislāmu un pret imigrantiem vērstām tēmām.

Acīmredzamā atbildē galēji labējiem, kas gandrīz pārņēmuši prezidenta kandidāta toni, Makrons preses konferenci noslēdza, sakot: “Kad pūš slikti vēji, ir leģitīmi izdarīt demokrātiskas izvēles.”

Viņš sacīja, ka Francijas iestādēm nevajadzētu piekāpties “rasismam vai antisemītismam”, slavējot “diskusijas un strīdus” un nosodot “naidu”.

Kreisajā pusē Parīzes mērs Anne Idalgo ir Sociālistu partijas prezidenta amata kandidāte, un Zaļā partija izvēlējusies Eiropas Parlamenta deputātu Janiku Gadotu, bijušo Greenpeace aktīvistu.

Partijas “Rebel France” galēji kreisais līderis Žans Liks Melenšons, kurš trešo reizi pretendē uz prezidenta amatu, aicināja Makronu “iesaistīties debatēs”.

Viņš sacīja, ka Makrons “nav augstāk par demokrātiju”.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top