Francijas prezidents Makrons ir apņēmies strādāt, lai padarītu Eiropu “spēcīgāku” pasaulē, jo Francija gatavojas pārņemt Eiropas Savienības prezidentūru, kas pārklājas ar valsts prezidenta vēlēšanām un var nostādīt viņu sarežģītā situācijā. pozīciju. Ja viņš cīnās par otro termiņu.
Paredzams, ka Makrons kandidēs aprīlī paredzētajās divu posmu vēlēšanās, un Francijas loma sešus mēnešus ilgajā Eiropadomes rotācijas kārtībā sāksies 1. janvārī.
“Daudzi vēlas paļauties tikai uz vienu nāciju. Valstis ir mūsu spēks un lepnums, bet Eiropas vienotība ir neaizstājams papildinājums,” lepni sacīja pro-ES prezidents.
“Mēs vēlamies… lai Eiropa būtu spēcīga pasaulē, pilnībā suverēna, brīva izdarīt savas izvēles un kontrolēt savu likteni,” viņš sacīja preses konferencē Parīzē.
Makrons sacīja, ka Francijas prezidentūra ES veicinās “Eiropas izaugsmes modeli”, kas ļaus 27 valstu blokam radīt labklājību un darbavietas, vienlaikus saglabājot sociālos un klimata standartus.
Viņš paziņoja par virkni samitu nākamā gada pirmajā pusē par aizsardzības politiku Eiropas Savienībā un bloka attiecībām ar Āfriku un Rietumbalkāniem.
Viņš sacīja, ka Eiropa saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, sākot ar klimata pārmaiņām un beidzot ar imigrācijas problēmām, kas saistītas ar “dažu valstu manipulācijām” un “destabilizācijas mēģinājumiem, tostarp spriedzi mūsu tuvākajā kaimiņvalstī”. Eiropas Savienība pēdējos mēnešos ir apsūdzējusi Baltkrieviju patvēruma meklētāju mudināšanā doties no valsts uz ES kaimiņvalstīm, piemēram, Poliju, Lietuvu un Latviju.
Makrons sacīja, ka rīkos sarunas ar citiem ES līderiem, lai panāktu, ka bloks “labāk varētu kontrolēt savas robežas”.
Makrons, kurš tika ievēlēts 2017.gadā, vēl nav oficiāli paziņojis, vai kandidēs uz otro termiņu.
Viņš norādīja, ka Francijas prezidentūras Eiropas Savienībā grafiks ir īpaši saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, un uzstāja, ka viņš būs pilnībā apņēmies pildīt Eiropas misiju vismaz līdz Francijas vēlēšanām.
“Iespējams, Francijas politika mainīsies. Francija noteikti paliks,” sacīja Makrons.
“Es saku vēlreiz… laika periodu, ko man (pozīcijā) ir devuši franči, es dienēšu līdz pēdējai ceturtdaļstundai,” viņš teica.
Francijas prezidentūra Eiropas Savienībā var nodrošināt platformu Makrona kampaņai, bet arī to sarežģīt, ja sacīkstes galvenokārt ir vērstas uz iekšzemes jautājumiem, piemēram, Francijas ekonomiku, drošību un imigrāciju.
Makrona līderis varēs izmantot prezidentūru, lai ietekmētu lēmumus ES līmenī, tomēr bloka sarežģītais un vienprātīgais lēmumu pieņemšanas process var nospēlēt pret viņu un novest pie mazas konkrētas rīcības pirms aprīlī gaidāmajām vēlēšanām.
Makrons popularizē ES vīziju par “stratēģisko autonomiju”, kas ļautu blokam uzlabot konkurenci no Ķīnas un nostādīt to vienā līmenī ar ASV.
Proti, tā mudina izveidot “spēcīgāku un spējīgāku Eiropas aizsardzību”, kas veicina transatlantisko un globālo drošību un papildina NATO.
Francijas devīze Eiropas Savienības prezidentūrai ir “Atveseļošanās, spēks, piederība” – pēdējais vārds nozīmē domu paust eiropiešu kopīgās piederības sajūtu blokam.
Francijas līdera preses konference par ES prezidentūru bija laiks, kad Makrons stājās žurnālistu priekšā Elizejas prezidenta pilī, lai atbildētu uz dažādiem jautājumiem. Savu publisko preses konferenci viņš sarīkoja 2019. gada aprīlī pēc “dzelteno vestu” pret valdību vērstajiem protestiem pret sociālo un ekonomisko netaisnību.
Sabiedriskās domas aptaujas par nodomiem balsot liecina, ka Makrons jau vairākus mēnešus ir bijis sacensību līderis. Viena no viņa prioritātēm būs atsaukt atbalstu no konservatīvajiem un galēji labējiem kandidātiem, kuri balso spēcīgāk nekā pretendenti no kreisās puses un ir labākā pozīcijā, lai iekļūtu otrajā kārtā.
Pagājušajā nedēļā Francijas galvenā konservatīvā partija Republikāņi par savu kandidāti prezidenta vēlēšanās izvēlējās Parīzes reģiona prezidenti Valēriju Pekrē.
Pekresa, kas ir pazīstama kā proeiropeiska, pēdējos mēnešos ir bijusi pazīstama ar savu stingro nostāju imigrācijas un drošības jomā. “Makronam ir tikai viena apsēstība: iepriecināt (cilvēkus). Es daru lietas,” viņa sacīja, solot “samazināt” prezidenta centrisko politiku.
Divi no galēji labējiem sāncenšiem, Marine Lepēna, nacionālā vēlēšanu apvienības prezidente, kas 2017. gada otrajā kārtā saskārās ar Makronu, un bijušais televīzijas analītiķis Ēriks Zemmūrs, kampaņā par pretislāmu un pret imigrantiem vērstām tēmām.
Acīmredzamā atbildē galēji labējiem, kas gandrīz pārņēmuši prezidenta kandidāta toni, Makrons preses konferenci noslēdza, sakot: “Kad pūš slikti vēji, ir leģitīmi izdarīt demokrātiskas izvēles.”
Viņš sacīja, ka Francijas iestādēm nevajadzētu piekāpties “rasismam vai antisemītismam”, slavējot “diskusijas un nesaskaņas” un “naidu”.
Kreisajā pusē Parīzes mērs Anne Idalgo ir Sociālistu partijas prezidenta amata kandidāte, un Zaļā partija izvēlējusies Eiropas Parlamenta deputātu Janiku Gadotu, bijušo Greenpeace aktīvistu.
Francijas galēji kreisais līderis Žans Liks Melenšons, kurš vēlas ieņemt trešo prezidenta amatu, aicināja Makronu “iesaistīties debatēs”.
Viņš sacīja, ka Makrons “nav augstāk par demokrātiju”.
