Makrons apiet parlamentu, lai piespiestu reformēt nepopulāro pensiju sistēmu

PARIS (AP) — Francijas prezidents Emanuels Makrons Viņš ceturtdien pavēlēja savam premjerministram īstenot īpašas konstitucionālās pilnvaras, kas izvairās no parlamenta no ļoti nepopulāra likuma ieviešanas, kas bez balsošanas paaugstina pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem.

Viņa aprēķinātais risks izraisīja satraukumu likumdevēju vidū, kuri sāka dziedāt valsts himnu pat pirms premjerministres Elizabetes Bornas ierašanās Pārstāvju palātā. Viņa spēcīgi runāja par viņu kliedzieniem, atzīstot, ka Makrona vienpusējais solis izraisīs ātrus neuzticības izteikšanu viņa valdībai.

Opozīcijas deputātu dusmas saskanēja ar pilsoņu un arodbiedrību dusmām. Tūkstošiem cilvēku pulcējās Concorde laukumā pie Nacionālās asamblejas un iededzināja uguni. Iestājoties naktij, policija uzbruka protestētājiem viļņveidīgi, atbrīvojot eleganto norises vietu. Nelielas izlikto grupiņas pārvietojās pa blakus esošajām elegantās apkaimes ielām, aizdedzinot ielas. Policija paziņoja, ka arestēti vismaz 120.

Līdzīgas ainas atkārtojās daudzās citās pilsētās, sākot no Rennas un Nantes austrumos līdz Lionai un dienvidu ostas pilsētai Marseļai, kur tika izsisti veikalu vitrīnas un banku fasādes, vēsta franču mediji. Radikālās kreisās grupas tika vainotas vismaz daļā iznīcināšanas.

Arodbiedrības, kas streikus un gājienus organizējušas kopš janvāraViņš paziņoja par jaunām protesta demonstrācijām un gājieniem tuvākajās dienās, padarot Parīzi smirdīgu pēc atkritumiem. Viņi paziņoja, ka “šī pensiju reforma ir brutāla, netaisnīga un neattaisnojama darba pasaulei”.

Makrons par galveno prioritāti izvirzījis ierosinātās pensiju izmaiņas otrajā pilnvaru termiņā, apgalvojot, ka reforma ir nepieciešama, lai novērstu pensiju sistēmas iegrimšanu deficītā, piemēram, Francijā, tāpat kā daudzas bagātās valstis, Jums ir zemāks dzimstības līmenis un garāks dzīves ilgums.

Makrons nolēma izsaukt īpašos spēkus Ministru kabineta sēdes laikā prezidenta Elizejas pilī dažas minūtes pirms paredzētā balsojuma Francijas parlamenta apakšpalātā, jo viņam nebija garantijas par vairākumu.

“Šodien valda nenoteiktība” par to, vai vairākums nobalsos par likumprojektu, Borns atzina, bet sacīja, ka “mēs nevaram derēt uz mūsu pensiju nākotni. Šī reforma ir nepieciešama.”

Borna pauda atzinību no opozīcijas, sakot, ka viņas valdība ir atbildīga parlamenta priekšā. Viņa piebilda, ka likumdevēji varētu mēģināt atcelt izmaiņas, izsakot neuzticību.

“Tiešām būs kārtīgs balsojums, un tāpēc parlamentārajai demokrātijai būs pēdējais vārds,” sacīja Borns.

Intervijā ceturtdienas vakarā televīzijas stacijā TF1 viņa sacīja, ka nav dusmīga, uzrunājot necienīgos likumdevējus, bet bija “dziļi šokēta”.

“Daži (opozīcijas deputāti) vēlas haosu asamblejā un ielās,” viņa sacīja.

Opozīcijas deputāti aicināja valdību atkāpties. Kāds komunistu likumdevējs prezidenta varu nosauca par politisko “giljotīnu”. Citi to sauca par “demokrātijas noliegšanu”, kas norādīja uz Makrona leģitimitātes trūkumu.

Marine Lepēna sacīja, ka galēji labējais Nacionālais mītiņš iesniegs neuzticības ierosinājumu, un komunistu deputāts Fabiens Rusels sacīja, ka šāds priekšlikums ir “gatavs” no kreisās puses.

“Mobilizācija turpināsies,” sacīja Rusels. Šī reforma ir jāpārtrauc.

Republikāņu līderis Ēriks Sioti sacīja, ka viņa partija “nepievienos haosam haosu”, atbalstot atsaukšanas ierosinājumu, bet daži kolēģi konservatīvie, kas ir pretrunā ar partijas vadību, varētu balsot individuāli.

Neuzticības izteikšanai, kas gaidāma nākamās nedēļas sākumā, ir jāsaņem vairāk nekā puse asamblejas locekļu. Ja to pieņems – pirmo kopš 1962.gada –, valdībai būs jāatkāpjas. Makrons varētu atkārtoti iecelt Bornu, ja viņš tā izvēlētos, un tiktu nosaukta jauna valdība.

Ja neuzticības izteikšana neizdosies, pensiju likumprojekts tiks uzskatīts par apstiprinātu.

Senāts likumprojektu pieņēma agrāk ceturtdien ar 193 balsīm pret 114 — šis skaitlis tika lielā mērā gaidīts, jo Senāta konservatīvais vairākums atbalstīja izmaiņas.

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana liks darbiniekiem ieguldīt vairāk naudas sistēmā, kas, pēc valdības domām, ir ceļā uz deficītu. Makrons ir izvirzījis pensiju izmaiņas kā galveno savā redzējumā Lai padarītu Francijas ekonomiku konkurētspējīgāku. Reformai būtu nepieciešami arī 43 darba gadi, lai nopelnītu pilnu pensiju.

Kreiso spēku līderis Žans Liks Melenšons pūlim pie Concorde sacīja, ka Makrons ir sakrustojis “tautas gribas galvas”. Melenšona partijas “France Untouchable” dalībnieki bija to likumdevēju priekšgalā, kuri dziedāja Marseļas mūzikas pavadījumā, cenšoties izjaukt premjerministru.

Ekonomiskie izaicinājumi izraisīja plašus nemierus visā Rietumeiropā, kur daudzās valstīs, piemēram, Francijā, bija zems dzimstības līmenis, atstājot mazāk jauno darbinieku, kas varētu uzturēt pensijas pensionāriem. Spānijas kreisā valdība trešdien pievienojās arodbiedrībām, lai paziņotu par “vēsturisku” vienošanos Lai glābtu pensiju sistēmu.

Spānijas sociālā nodrošinājuma ministrs Hosē Luiss Eskriva sacīja, ka francūžiem ir pavisam cits modelis, kas nav ilgtspējīgs un “nav pievērsies pensiju sistēmai gadu desmitiem”. Spānijas strādniekiem jau ir jāpaliek darbā vismaz līdz 65 gadu vecumam, un viņiem vairs nebūs jāstrādā — tā vietā viņu jaunais līgums palielina darba devēja iemaksas lielāku algu saņēmējiem.

___

Associated Press līdzstrādnieki ir Džefrijs Šēfers, Nikolass Garriga, Maša Makfersone un Alekss Tērnbuls Parīzē; Barbara Sork Nicā; un Ciaran Giles Madridē.