Mājas īpašnieks Jānis Lazdāns / Raksts

Pēdējos gados, iespējams, dominējošais britu ceļotāju tēls, ko uztur latvieši, ir bijušas ar alu darbināmas vecmeitu ballītes, dāmas, kas staigā apkārt un piss uz pieminekļiem. Bet, gluži pretēji, iepriekšējās Albionas apmeklētāju paaudzes ir papildinājušas izsmalcinātību.

Šie agrīnie iebraucēji atstāja arhitektūras pēdas, piemēram, Rīgas anglikāņu baznīcu un Junmoku pilsBrīnišķīga medību māja, kas izveidota divdesmito gadu sākumā^NS-Gadsimta Rīgas mērs Džordžs Armitsteds, angļu tirgotāja mazdēls, kurš bagātību guva Baltijas valstīs.

Padoras muiža Netālu no Kuldīgas, 160 uz rietumiem no galvaspilsētas, ir mazāk zināms, bet tikpat burvīgs piemērs. uzbūvēja 19^NSLiels skotu rags, ko pakāpeniski atjauno korzemietis, kuram patīk tā vēsture un kurš vēlas radīt jautrības pilnu vietu.

“Es uzaugu Valdgilijā netālu no Talsiem, kur no vecas baronu muižas palikušas brīnišķīgas vējdzirnavas,” stāsta Jānis Lazdāns. “Un es domāju, ka tas bija mans bērnības sapnis, ka es vienmēr gribēju savrupmāju.”

Padurē apdzīvoja senie kurši, tad 1404. gadā Livonijas sistēmas meistars atdeva zemi vienam no Hermanim Grundezam. Māja savu eleganto neoklasicisma veidolu ieguva 1837. gadā pēc tam, kad skotu tirgotājs Džons Lūiss Balfūrs (attiecības ar britu valstsvīru Artūru Balfouru un dārgumu salas autoru Robertu Luī Stīvensonu) to ieguva no dažiem beznaudas sīkajiem džentlmeņiem.

Kad Jānis to 2007. gadā nopirka izsolē par 300 000 eiro, tas bija samērā labā stāvoklī, neskatoties uz to, ka Otrā pasaules kara laikā bija Vācijas armijas slimnīca un padomju kolhoznieku daudzdzīvokļu māja. Saskaņā ar pirkuma līgumu mājā dzīvojošajai ģimenei bija atļauts palikt vēl dažus gadus, kas, pēc Jāņa teiktā, bija pozitīvi, jo palīdzēja uzturēt vietu kārtībā.

Aizdomājies par dažām Latvijas muižu restaurācijām, kuru rezultātā ir radušies nevainojami, bet garlaicīgi veci gabali, Jānis ir gandarīts par Padures pašreizējo “noplukušo šiks” izskatu. Atjaunošana ir pakāpenisks process. Finansējums no Kultūrkapitāla fonda un atsevišķiem ziedotājiem ir piešķīris dažādām īpašuma daļām jaunu spīdumu. a pūļa finansēšanas kampaņu Nesen uzsāktais dārza terases remonts, Jānis vēlas atjaunot smalkos sienas gleznojumus, kas paslēpti zem collu tapetes.

Saglabājās oriģinālās kāpnes, krāsnis, iekšdurvis un logu rāmji ar aizbīdņiem. Pāris iebūvētie skapīši, kas izaicināja pat visnekaunīgāko zagli, arī izdzīvo no vecajiem laikiem, tāpat kā zvans, lai izsauktu palīdzību kalpu telpās lejā. Dažas papildu mēbeles ziedoja kāds vācu zilo asiņu draugs, lai samazinātu sava īpašuma apjomu.

Neliels izsists loga stikls augšstāvā netiks labots. 1912. gadā uz šosejas Ventspils-Kuldīga tika noslepkavots Džona Balfūra mazdēls Ādolfs. Baumo, ka viņa gars vēlas iekļūt mājā, un ikreiz, kad minētais stikls tiek salabots, baloži nāk un atkal viņu padzen.

Nāc viens, nāc visi

Īpašums gūst ienākumus, nodrošinot naktsmītnes, izmantojot Airbnb, kā arī privātu pasākumu un koncertu norises vietu. Kad jūnijā tika atviegloti Covid ierobežojumi, Padure rīkoja ballīti, kuru sniedza veterāns latviešu rokeris Igo Fomins.

“Jūs nevarat kļūdīties, rīkojot latviešiem kāzas vai bēres – kur mēs būtu bez tā?” Dženisa joko.

Janis saka, ka pandēmijas laikā bizness ir bijis lielisks, un Baltijas tūristi atklāj savu pagalmu, nevis pastaigājas ārā. Tomēr nedēļas laikā viņš strādā par nekustamā īpašuma pārvaldnieku Rīgā, pēc tam nedēļas nogalēs uzturas uz pili. Projekts vēl nemaksā pietiekami daudz, lai atmestu savu ikdienas darbu (viņš ir vientuļš tēvs ar diviem bērniem), un nomaļa lauku dzīve viņam neder.

“Kādu vasaru es nolēmu būt šeit pilnu slodzi,” viņš atceras. “Pavadiet 14 stundas dienā, gaidot dažus viesus – man gandrīz bija nervu sabrukums. Man vajag cilvēkus sev apkārt.”

Tātad, kad viņš dzīvo, bizness un prieks neizbēgami sajaucas. Kādā augusta sestdienas vakarā Dženisa uzaicināja dažus desmitus draugu un atbalstītāju uz dārza ballīti. Pankūkas tika ceptas uz lauka plīts, spēlēja vecāka gadagājuma akordeona duets un talantīgs jauns saksofonists, un gaviļnieki lieliski pavadīja laiku, neraizējoties par pareizu sudraba galda piederumu lietošanu vai mazu pirkstu pagatavošanu, malkojot tēju.

Saimnieks nebija valkājis greznu cepuri, bet tikai jautrā noskaņojumā. Šim kritušajam ir kājas stingri pie zemes.

Pastāstiet mums par kļūdu