Honkonga (CNN) Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins Viņš tikās ar savu Baltkrievijas kolēģi Aleksandrs Lukašenko – tuvs Vladimira Putina sabiedrotais – trešdien valsts vizīte, kas ieradusies laikā, kad Rietumi rada bažas, ka Ķīna varētu pietuvoties Krievijai – apsverot iespēju sniegt letālu palīdzību Putina karam Ukrainā.
Sji trešdien sveica Lukašenko Pekinas Lielajā Tautas zālē viņu pirmajā klātienes tikšanās reizē, kopš abi līderi ir pacēluši attiecības līdz “visaptverošai stratēģiskai partnerībai jebkuros laika apstākļos” nesenās Šanhajas sadarbības organizācijas (SCO) malā. ) samits. septembrī Uzbekistānā, kurā piedalījās arī Putins.
“Šodien mēs kopīgi izklāstīsim jaunas vīzijas divpusējo attiecību attīstībai… Mūsu ilgtermiņa draudzīgā apmaiņa saglabās mūsu draudzību nesalaužamu,” tikšanās laikā Lukašenko sacīja Sji, vēsta Ķīnas valsts mediji.
Baltkrievijas līdera vizīte, kas pagājušajā gadā atļāva Krievijas spēkiem izmantot Baltkrieviju pirmajam iebrukumam Ukrainā, notiek, pēdējo nedēļu laikā saasinot spriedzi starp ASV un Ķīnu, tostarp Vašingtonas bažām, ka Pekina apsver iespēju nosūtīt uz valsti nāvējošu palīdzību. svārstās kara pūles. Kremlis to dara. Pekina šīs apsūdzības noraidīja.
Tikšanās notika dienu pēc tam, kad ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens otrdien izteica dažus no saviem līdz šim tiešākajiem komentāriem par to, kā ASV būtu jāreaģē uz jebkādu nāvējošo Ķīnas atbalstu Krievijai.
Blinkens brīdināja, ka Vašingtona vērsīsies pret Ķīnas uzņēmumiem vai valstspiederīgajiem, kas ir iesaistīti jebkādos centienos nosūtīt nāvējošu palīdzību Krievijai tās karā Ukrainā, kā viņš runāja vizītes laikā Kazahstānā. Vēlāk viņš sacīja, ka neplāno tikties ar Krievijas vai Ķīnas kolēģiem G20 ārlietu ministru sanāksmē, kas 2.martā paredzēta Ņūdeli, Indijā.
Pekina, kas apgalvo, ka konfliktā ir neitrāla puse, ir atteikusies no ASV ierosinājumiem, ka tā apsver iespēju nosūtīt nāvējošu palīdzību. Tās Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka Ķīna “aktīvi veicina miera sarunas un politiskās krīzes atrisināšanu”, kamēr ASV “lej nāvējošus ieročus kaujas laukā Ukrainā”.
Pekina pagājušajā nedēļā izteica 12 punktu nostāju par krīzes “politisko risinājumu” dokumentā, kurā aicināts uz miera sarunām, lai izbeigtu gadu ilgušo karu. Sji atkārtoja Lukašenko Ķīnas nostāju konflikta jautājumā, teikts Ķīnas sanāksmes paziņojumā.
“Ķīnas dokuments par Ukrainas krīzes politisko risinājumu ir izdots,” sacīja Sji. “Ķīnas nostājas būtība ir veicināt mieru un sarunas. Mums ir jāturas pie politiskā noregulējuma virziena, jāatsakās no jebkādas aukstā kara mentalitātes, jārespektē visu valstu likumīgās drošības bažas un jāveido līdzsvarota, efektīva un ilgtspējīga Eiropas drošības struktūra. “
“Attiecīgajām valstīm vajadzētu pārtraukt politizēt un izmantot globālo ekonomiku un darīt lietas, kas ir labvēlīgas pamieram un karam un atrisināt krīzi mierīgā ceļā,” sacīja Sji.
Saskaņā ar Ķīnas paziņojumu Lukašenko sacīja, ka Baltkrievijas puse “pilnībā piekrīt un atbalsta Ķīnas nostāju un priekšlikumu par Ukrainas krīzes politisko risinājumu, kas ir svarīgs krīzes atrisināšanai”.
Tomēr Rietumu līderi kritizēja tās palaišanu, apsūdzot Ķīnu, ka tā jau nostājas Krievijas pusē. Atbildot uz Sji un Lukašenko tikšanos, Blinkens sacīja, ka Ķīna “to nevar izdarīt abos virzienos”, “publiski pozicionējot sevi kā miera spēku”, vienlaikus “turpinot uzmundrināt Vladimira Putina aizdedzinātās uguns liesmas”.
Viņš piebilda, ka Ķīnas miera priekšlikumā ir “daži pozitīvi elementi”, taču brīdināja, ka “ja Ķīna patiešām nopietni uztvertu šo, pirmo suverenitātes principu, tā visu pagājušo gadu būtu pavadījusi, lai atbalstītu atjaunot Ukrainas pilnīgu un pilnīgu suverenitāti.
Blinkens apsūdzēja Ķīnu, ka tā rīkojas pretēji, atbalstot mieru Ukrainā, “attiecībā uz tās centieniem virzīt Krievijas propagandu un dezinformāciju par kara kavēšanu un izturēšanos pret to par labu Krievijai”.
Lukašenko sacīja, ka pilnībā atbalsta Pekinas “jaunāko” drošības iniciatīvu dažas dienas pēc tam, kad tā paziņoja par 12 punktu nostāju Maskavas iebrukumam Ukrainā.
Lukašenko trešdien tikās arī ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu un aicināja abas valstis “pastiprināt” attiecības, teikts Baltkrievijas valdības paziņojumā.
“Mums nav slēgtu tēmu sadarbībai. Mēs sadarbojamies visos veidos. Un pats galvenais, mēs neesam izvirzījuši sev uzdevumu būt draugiem vai rīkoties pret trešajām valstīm,” man teica Lukašenko paziņojumā.
Minskas un Pekinas saišu nostiprināšanās notiek kopā ar gadiem ilgušo Baltkrievijas attiecību ar Eiropas Savienību lejupslīdi, un tā var censties dažādot savu no Krievijas atkarīgo ekonomiku.
Pret bijušo padomju valsti vērstas plašas ASV un to sabiedroto sankcijas, reaģējot uz Maskavas agresiju pēc tam, kad Lukašenko atļāva Krievijas spēkiem iebrukt Ukrainā pāri 1000 km garajai Ukrainas un Baltkrievijas robežai uz ziemeļiem no Kijevas.
ES arī neatzīst Lukašenko 2020. gada vēlēšanu uzvaras iznākumu, kas izraisīja masveida demokrātijas protestus valstī un kam sekoja brutāla valdības apspiešana.
Ukrainas konflikta laikā bijušas bažas, ka Baltkrievija atkal tiks izmantota kā vieta kārtējai Krievijas ofensīvai vai arī paša Lukašenko spēki pievienosies karam. Pirms vizītes Maskavā šī mēneša sākumā Lukašenko apgalvoja, ka viņa valsts “nekādā veidā” nosūtītu karaspēku uz Ukrainu, ja vien tai netiks uzbrukts.
Gan Ķīna, gan Baltkrievija iepriekš norādījušas, ka ASV nevēlas redzēt konflikta beigas.
Savā piezīmē žurnālistiem šī mēneša sākumā, pirms viņš devās uz Maskavu, lai tiktos ar Putinu, Lukašenko uzsvēra, ka vēlas redzēt “miermīlīgas sarunas”, un apsūdzēja ASV par to, ka tās traucē Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim piedalīties sarunās.
“Šis slaktiņš ir vajadzīgs tikai ASV, tikai viņi to vēlas,” viņš sacīja.
Pekina ir sniegusi līdzīgas garantijas, Ķīnas augstākajam diplomātam Vanam Jim šā mēneša sākumā Minhenē notikušajā drošības konferencē paziņoja, ka Ķīna “nelej eļļu ugunij” un “pretojas šīs krīzes labvēlīgajiem ieguvumiem”, atsaucoties uz regulāro Ķīnas propagandu. Vēstījumi, ka ASV apzināti pagarina karu, lai veicinātu savas ģeopolitiskās intereses un palielinātu ieroču ražotāju peļņu.
CNN Martin Guilando un Sandy Seydoux piedalījās šajā ziņojumā.
