2016. gadā durvis vēra Kodolmedicīnas centrs, kurā tiek izmantota mūsdienīga PET/CT vēža diagnostikas metode, kas ļauj atklāt vēža šūnas agrīnā stadijā, izmantojot datortomogrāfiju. Projektu iniciēja Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), farmācijas uzņēmējs Vitālijs Skrīvelis un PNB banka (toreiz Norvik), kas izsniedza vairāku miljonu eiro aizdevumu, un visi tās aktīvi tika ieķīlāti uzņēmumam. Centrā iekasēti arī lieli Eiropas fondu līdzekļi – 4,7 miljoni eiro.
Kopumā centra celtniecībai, ieskaitot būvniecību un aprīkojumu, izlietoti vairāk nekā 9 miljoni eiro.
Taču dažu gadu laikā centra durvis tika slēgtas. Tiesu izpildītāju izsolē pērn par krietni mazāku summu nekā ieguldīts – nepilniem 2,5 miljoniem eiro bez PVN – to iegādājās medicīnas tirgotājs Arbor. Arbor meitasuzņēmumam Nucleo tagad pieder īpašumtiesības.
Ieķīlāta gan vērtīgā ēka, gan labierīcības. Kā nozīmīgāko no tiem Arbor īpašniece un Nucleo izpilddirektore Dace Rātfeldere izcēla Beļģijas uzņēmuma Ion Beam Applications iegādāto ciklotronu. Tas var radīt zāles, ko injicē organismā, lai varētu atklāt vēzi. Nucleo ir ieinteresēts preparāta ražošanā un izplatīšanā.
Tiesu izpildītājs Andress Spurs pastāstīja, ka īpašuma vērtība sākotnēji bijusi 3 miljoni eiro, taču neviens uz to nepieteicās, tāpēc otrajā kārtā cena samazināta.
“Otrajā izsolē viens no pretendentiem piedalījās, bet nesamaksāja pirkuma maksu pilnā apmērā un izsole tika atzīta par nenotikušu,” skaidroja Spūrs. “Tika rīkota otrā izsole, un šie nekustamais īpašums un kustamie īpašumi tika iegādāti otrajā atkārtotajā izsolē.”
Ratfelders, jautāts, kāpēc vērtīgie īpašumi nav konkurētspējīgāki, atzina, ka citiem šī lieta ir pārāk sarežģīta.
RSU viedoklis
LTV jautāja Rīgas Stradiņa universitātes Tomam Baumanim, vai nav izrādījies, ka privātajai kompānijai Arbor galu galā no RSU savāktās naudas ir labums.
Nu tā var teikt.Šajā izsolē jau var piedalīties visi, sacīja Bomanis, jautāts, vai kāds vēlas to darīt.Mēs arī savulaik prasījām Latvijas medicīnas nozares vadītājiem, varbūt atpirkt šo projektu, lai tas būtu dzīvotspējīgs. .”
Bowman bija Kodolmedicīnas centra direktoru padomes loceklis tā darbības laikā. Universitātes iemaksa centra pamatkapitālā bija 444 000 eiro, bet vēl 100 000 eiro tika iemaksāti arī ar RSU 2016. gada beigās izveidotā pētniecības fonda starpniecību.
“Augstskolai trūkst naudas un šī fonda augstskolas atbalstam,” sacīja Bomanis. “Toreiz tas bija universitātes lēmums, ka fonds iegulda šo naudu, bet pamatideja bija tāda, ka mums ir vajadzīga šī tehnoloģija, lai glābtu šo projektu.”
Centra gada pārskati liecina, ka universitāte ik gadu tam pārskaita desmitiem tūkstošu eiro ēku nomai. Centrā strādāja RSU radioloģijas pētnieki, pastāstīja Bomanis. Viņaprāt, centra projekts izgāzies vairāku iemeslu dēļ, taču galvenais iemesls ir tas, ka pētījumi ar centra izmantoto metodi nav bijuši pietiekami valsts apmaksāti, savukārt maksātspējīgu pacientu bijis ļoti maz.
Pēdējais piliens pienāca 2019. gada beigās, kad PNB kļuva maksātnespējīga un pieprasīja atdot parādus, pēc Bomaņa teiktā, vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā.
“Mēs darbojāmies kā universitāte valsts līmenī un atbilstoši universitātes vispārējai lomai, un mēs tur piedalījāmies kā pētniecības, zinātnes un medicīnas organizācija,” sacīja Bomanis. “Mēs vienmēr esam bijuši mazākuma akcionāri, kopš šis projekts tika finansēts no Izglītības un zinātnes ministrijas ERAF līdzekļiem, kur bija paredzēts, ka lielākā daļa piederēs privātam investoram, privātīpašniekam.”
Privātais partneris bija uzņēmums ar līdzīgu nosaukumu “Rīgas Nukleārās medicīnas laboratorija”. Sākotnēji vienīgais uzņēmējs bija centra valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīveles. Bet gadu pēc centra atvēršanas lielākais īpašnieks bija Krievijas agrouzņēmējs Jevgēņijs Togolokovs, kurš pamazām ar uzņēmuma starpniecību Kiprā pārņēma visas Skrīveļa daļas. Uz intervijas pieprasījumu Skrīvelis neatbildēja
pašreizējās darbības
RSU prorektors Baumanis pastāstīja, ka 2019. gada sākumā universitāte nolēma pamest centru un pārdot akcijas Tugoļukovam par 127 000 eiro. Lai gan nauda jau bija nonākusi augstskolas kontā, Bomanis sacīja, ka darbi nav juridiski pabeigti bankas bankrota procedūras dēļ.
Kodolmedicīnas centra maksātnespējas direktore Marita Kataga-Biglija intervijai nepiekrita un uzsvēra, ka informāciju par darījumiem sniegt nevar. Tāpat nebija skaidras atbildes, vai viņa operācijas laikā saskatīja likumsakarības pazīmes.
Tikmēr Valsts policijā apstiprināja, ka saistībā ar “Kodolmedicīnas centru” sākts kriminālprocess pēc KL 213.panta otrās daļas par juridiskās personas tīšu pieteikšanu bankrotam, ja ar to tiek radīts mantisks kaitējums interesēm. citas ar likumu aizsargātas personas. Plašākus komentārus sniegt policija atteicās.
Eiropas līdzekļus Kodolmedicīnas centram finansēja Izglītības un attīstības valsts aģentūra. Uz jautājumu, vai nepastāv risks, ka finansējumu vajadzēs atmaksāt, aģentūra atbildēja noraidoši. Sekojošais projekta trīs gadu uzraudzības periods beidzās, kad par Eiropas fondiem iegādātie līdzekļi vēl bija centra rīcībā un tika izmantoti tā mērķim.
