Linkaits: Loģistikas pārvaldei jāizdara Latvija Nr. Pirmā vieta Baltijas jūras loģistikas indeksā – Baltic News Network

Jūras ostu reforma, Krievijas sūtījumi un Latvijas jūras ostu sadarbība – žurnālists Dainis Lemešonoks turpina interviju ar Latvijas satiksmes ministru Tāli Linkaitu par Ventspilnieks.lv.

Uzņēmēji saka Krievijas dzelzceļi Kravas automašīnas pārvadāšanai caur Latvijas teritoriju nav paredzētas. Vai šī tēma ir aktualizēta vismaz starptautiskās sarunās ar Krievijas dzelzceļi? Vai Latvijas Satiksmes ministrija šādos gadījumos var palīdzēt vietējiem uzņēmējiem?

– Šis jautājums ir manā darba kārtībā, un tas bija manu priekšteču darba kārtībā. Nevienam nav noslēpums, ka jautājums par kravas vagonu nodrošināšanu un “līnijas” noteikšanu. [Russian railway workers’ jargon – the time within which a freight train needs to complete a delivery. D.L.] Bieži vien tas tiek atrisināts personīgi. Šādas tēmas regulāri tiek apspriestas ar Krievijas Satiksmes ministrijas ekspertiem un saistībā ar Latvijas dzelzceļa kontaktiem ar Krievijas kolēģiem. Taču šķiet, ka ir arī svarīgākas bažas nekā starpvaldību diskusiju atšifrējumi.

– Vai tas nozīmē, ka dzelzceļa pārmiju operators Vasiļjevičs pēc programmas noskatīšanās nacionālajā televīzijā var traucēt sūtījumus uz “fašistisko” Latviju?

– Nē, dzelzceļa slēdžu operatoriem šeit nav nekādas ietekmes. Bieži vien pat Krievijas dzelzceļa pārvaldei šeit nav nekādas ietekmes.

Vai tas ir viens no Kremļa torņiem?

– Uz to var paskatīties no dažādiem leņķiem.

– Kā tiek remontētas jūras ostas? Šķiet, ka tas ir ievērojami palēninājies. Kad mēs sagaidām brīdi, kad jūs sevi raksturojāt pagājušajā vasarā kā “jūras ostas un varas iestādes ir profesionāļi, nevis sejas, kas ieceltas augstos amatos politisku interešu dēļ”?

Iepriekšējie mēģinājumi remontēt ostas bija neveiksmīgi. Ņemot vērā izmaiņu jutīgo un politisko raksturu, es lēnām un uzmanīgi virzu šo jautājumu. Mēs esam panākuši progresu līdz šim, kad valdība pieņēma reformas pamatprincipus un Parlaments pirmajā sesijā izskatīja tiesību akta projektu. Priekšlikumu iesniegšana būs atvērta līdz 20. augustam. Kopā ar jūras ostu pionieriem un ostas pārvaldēm mēs cītīgi strādājam pie dažiem tiesību akta projekta precizējumiem. Likumam jāiztur visi trīs lasījumi, un tam jābūt spēkā līdz gada beigām. Ja raugās objektīvi, jaunā ostas pārvalde varētu sākt darbību nākamā gada otrajā pusē. Tomēr tas nozīmē, ka reformai jānotiek, kā plānots.

Uzņēmēji no Rīgas, Liepājas un Ventspils apvienojas, veidojot Latvijas kravu pārvadājumu uzņēmumu asociāciju. Viņi ir vērsušies arī LDz un jūras ostu pārvaldēs, lai uzaicinātu viņus kā asociētos biedrus. Tas var būt profesionāļu regulējums, ar kuriem valdība var konsultēties par jautājumiem, kas saistīti ar nozari, tostarp jūras ostu reformu. ko tu domā?

READ  Niklass Gronholms saglabā kontaktu, lai uzvarētu pirmajā mačā

– Es priecājos redzēt aktīvos uzņēmējus Latvijas lielākajās ostās beidzot vienoties. Viņiem ir profesionāla vadība un skaidrs viedoklis par to, ko viņi vēlas sasniegt. Satiksmes ministrija ir ļoti labs partneris sarunās. Esmu apspriedis šo jautājumu ar LDz vadību un jūras ostu pārvaldēm, mudinot viņus sadarboties ar šo jauno organizāciju. Es domāju, ka jūras ostu iestādēm vajadzētu pievienoties viņiem kā saistītiem partneriem.

Tam vajadzētu pievienoties arī privātiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem un citiem uzņēmumiem, kas darbojas tranzīta koridorā.

Lasi arī: Ministrs: Mēs iesakām ārvalstu uzņēmējiem būvēt rūpnīcas un dzelzceļa savienojumus Latvijā

-tikko Ventspilnieks.lv Intervijas ar profesoru Edvīnu Karnīti publicēšana. Viņš ir bijis ļoti kritisks pret Latvijas valdības transporta politiku un atteikšanos atļaut privātiem uzņēmumiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos. Vai varat sniegt komentāru par šo?

– Es izlasīju interviju un profesora pētījumu. Savus secinājumus viņš pamato ar Pasaules loģistikas organizācijas ziņojumu: No visām Baltijas jūras ostām Latvijas ostām ir lielākās problēmas ar loģistiku. Šie dati ir no 2018.

Mums jāsecina, ka joprojām pastāv augsts muitas birokrātijas līmenis un nepietiekama sadarbība starp valdības iestādēm. Tajā pašā laikā šis loģistikas indekss atklāj, ka privātajā sektorā vēl ir daudz darāmā, lai modernizētu pieejamos pakalpojumus. Elektroniskie rēķini, preču un to dokumentācijas apgrozījuma ātrums, izpratne par klientu vajadzībām …

Tāpēc mēs esam no jauna izveidojuši Loģistikas pārvaldi, kurā ietilpst visi šīs nozares dalībnieki. Šīs padomes galvenais mērķis ir nodrošināt, ka Latvija Baltijas jūras loģistikas indeksā ieņem pirmo un nevis pēdējo vietu.

Brīvosta Ventspils ir bijusi sava veida karsts kartupelis no brīža, kad Ivars Limbergs tika sodīts. Jūras osta un pilsētas dome savā starpā nav labās attiecībās. Piemēram, pašvaldība vēlas atņemt daļu sava īpašuma un pēc tam nodot to pilsētas domei autoparka pārdošana Rakstāmgalds. Vai tas vājina jūras ostu?

Brīvostas pārvaldei Ventspilī ir laba ideja pēc jaunu cilvēku pieņemšanas izvērtēt situāciju. Tas attiecas uz īpašumiem un ieguldījumiem. Ventspils brīvostas pārvalde gadiem ilgi ieguldīja daudz rūpnieciskajā zonā, ignorējot savas slaucamās govis – jūras ostas infrastruktūru, piestātnes, dienesta kuģus u.c.

Agrāk liels uzsvars tika likts uz rūpniecisko teritoriju attīstību. Mēs to varam saprast, ņemot vērā pašvaldības intereses, jo domei visu cieņu interesē darba vietas un algas, ko maksā rūpniecības uzņēmumi. Ja paskatāmies uz to no jūras ostas perspektīvas, tāpēc tās infrastruktūra ir tik nojaukta.

READ  Teits atver savu sesto datu centru Latvijas galvaspilsētā

Tieši šis lietu veids ir ļoti ietekmējis izpratni par to, kam kas pieder Ventspils brīvostā.

Šī iemesla dēļ ieguldījumi ir vērsti uz nekustamo īpašumu, kas pieder kādam citam.

Mēs esam veikuši īpašuma tiesību juridisku novērtējumu. Mēs esam ieinteresēti sarunās ar pašvaldības administrāciju sadalīt īpašumu: kam kas pieder nākotnē. Ventspils pilsētas dome saka, ka vēlas pārņemt industriālo teritoriju. Mēs esam gatavi to viņiem dot ar noteiktiem nosacījumiem. Tas ir pašvaldības administrācijas pienākums – radīt darba vietas.

Mēs vēlamies koncentrēties uz jūras ostas vadību un ražotājiem, kas nodrošina jūras ostu ar pievienoto vērtību. Piemēram, ja jūras osta apstrādā sūtījumus uz citām valstīm, mēs esam gatavi sadarboties. Sarunas ar Ventspils domi turpinās. Ministrijā esam izveidojuši darba grupu, kas pārvērtīs Brīvostu par akciju sabiedrību. Mēs esam ieinteresēti sadarboties ar domi – bez tā mēs nekādi nevaram iztikt.

– Pašlaik potenciālajiem brīvostas partneriem Ventspilī nav ne jausmas, kas notiek: Ventspilī ir brīvostas pārvalde, autoparka pārdošana Valsts un pašvaldības Ventspils osta. Ir kaut kas no trīspusējas valdības … Ko jūs sagaidāt Ventspils brīvostas nākotnei?

– Kā jau teicu – es ceru, ka Saeima pieņem ostu likumu bez lielām problēmām. Šis likums juridiski veicinās izmaiņas jūras ostu pārvaldības modeļos. Nākamgad mums būs jāizveido viena vienība, lai izkļūtu no šīs jucekles, kas būs atbildīga par jūras ostu pārvaldību. Ja pašvaldība nolems, tā varēs pārvaldīt savu rūpniecisko īpašumu. Tam ir pietiekami daudz laika.

– Nesen mēs saņēmām vēl vienu skumju statistikas ziņojumu: Ventspils brīvostā 2021. gada septiņos mēnešos tika novērots sūtījumu samazinājums par 15%. Samazinājums pirmajā pusgadā bija 14,2%, un kritums turpinās … Brīvosta no Ventspils no tā cieš visvairāk. un negodīgi – osta nesasalst; Ventas upe ir neapdzīvota; Un cilvēki nav slinki. Ko darīt pilsētai ar “neizdevušos mugurkaulu”?

– Jā, starp trim lielākajām Latvijas ostām šī ir visneaizsargātākā. Vēsturiski šī jūras osta tika izveidota stratēģisku preču eksportam uz PSRS. Neatkarīgi no tā, cik daudz pēdējo 30 gadu laikā tika mēģināts mainīt sūtījumu sastāvu, naftas produktu apjoms saglabājās 60%, ogļu apjoms – 25%, bet minerālmēslu apjoms – pat pēdējā labs gads – 2019. Visi pārējie sūtījumi palika aptuveni 10%apmērā. Brīdī, kad ogles atstāj ostu vai naftas pārvadājumi sāk svārstīties, kravu kopējais apjoms samazinās.

READ  36 jaunas COVID lietas svētdien Latvijā / raksts

Mūsu mērķis tagad ir šāds – pabeigt gadu desmitiem neaktīvo uzdevumu – mainīt sūtījumu struktūru. Palieliniet graudu un citu sūtījumu apjomu par 10%, kas minēts iepriekš. Augiem, kas koncentrējas uz akmeņoglēm vai minerālmēsliem un zināmā mērā naftas produktiem, jāapsver iespēja mainīt savu profilu. Kā jau teicu, mēs varam cerēt tikai uz nelielu daudzumu ogļu sūtījumu – jums nav vajadzīgas lielas rūpnīcas. Mēs apsveram sūtījumus un citus termināļus. Es redzu, ka Rīga seko šai tendencei. alfa sta, kas agrāk bija naftas terminālis, tika pārdots graudu kooperatīvam. stieptkas agrāk bija nozīmīga ogļu apstrādes stacija, ir pārvērtusies arī par graudu un koksnes granulām. Mums vajadzētu meklēt citas preces, uz kurām nākotnē koncentrēties. Mums ir jāstrādā ar sūtījumiem, kas radīti Latvijā, bet paredzēti Klaipēdai. Mūsu jūras ostām vajadzētu tās ņemt.

– Vai viņiem ir mazāk iztvaikojušu lādiņu?

– Droši vien tas ir ekonomisks jautājums. Bet, iespējams, šādām bailēm ir tiesības pastāvēt. Jaunais Ventspils brīvostas izpilddirektors centās piesaistīt graudu sūtījumus no Lietuvas. Tomēr šo sūtījumu īpašnieki teica: Šī bija pirmā un pēdējā reize, kad viņi izmantoja Ventspili – tika zaudēts daudz graudu.

Tāpēc es aicinu ostas uzņēmējus saprast: neviens jums vienkārši nedos sūtījumus – tie nekrīt no debesīm! Ja mums Ventspilī ir termināļi, kuriem nav mārketinga biroja vai maksas apstrādātāja, uz ko cer īpašnieki? Sūtījumi netiek vienkārši izsniegti intensīvas konkurences apstākļos! Trīs no Latvijas lielākajām ostām jau sacenšas par Latvijas graudiem un citām kravām. Uzvar tas, kuram ir labākais piedāvājums – gan finanšu, gan loģistikas ziņā.

Kāds ir jūsu kā ekonomista redzējums: vai samazinātie kravu apjomi pārvērtīs Ventspili par drūmu pilsētu? Pilsēta, kurā ir daudz bezdarbnieku, slikti pašvaldības pakalpojumi un nabadzība.

-Nē! nepadara to par daudz! Iepriekšējos gados jūras ostā strādājām mazāk cilvēku nekā rūpniecības zonā. Darbinieku skaits tur pieaug. Ventspilniekiem ir garantētas darba vietas.

Jūras ostā joprojām būs pieejamas darba vietas, jo joprojām ir termināļi, kuros joprojām ir labas darbības un kuros vēl ir jāapstrādā sūtījumi. Labus uzskatus varam redzēt sadarbībā ar Stena LinePrāmju pakalpojumi un Ro-Ro kravas. Ar kokmateriālu pārvadājumiem varam sasniegt labus rezultātus. Arī cita veida maksājumi uzrāda daudzsološus rezultātus. Jā, stacijās, kas agrāk strādājušas ar lieliem sūtījumu apjomiem, kravu apjoms samazināsies. Tagad ir pienācis laiks novirzīt centienus uz cita veida sūtījumiem.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top