Lietuva pēdējos gados ir guvusi iespaidīgus panākumus pārejā uz tīru enerģiju, taču tai ir jārīkojas vairākās galvenajās jomās, lai paātrinātu virzību uz mērķi sasniegt klimata neitralitāti 2050. gadā. Starptautiskās enerģētikas aģentūras pārskats par jauno politiku.
Lietuva vēlas dalību Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā, kas pievienošanās procesā ir veikusi padziļinātu valsts enerģētikas politikas pārskatu. Pārskatā tika konstatēts, ka Lietuva pēdējos gados ir nostiprinājusi enerģētikas politiku. Elektroenerģijas tirgus reformas notiek, un Lietuva kopā ar Baltijas kaimiņiem Latviju un Igauniju integrē savu energosistēmu kontinentālajā Eiropā.
Lietuvas rekords par pāreju uz tīru enerģiju ir iespaidīgs. Pēdējās desmitgades laikā oglekļa intensitāte elektroenerģijas un siltuma ražošanā ir samazinājusies, un attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā Lietuva tagad ir salīdzināma ar vadošajām Starptautiskās enerģētikas aģentūras valstīm. Ignalinas atomelektrostacija tika slēgta 2009. gada beigās, liekot valstij palielināt elektroenerģijas importu, bet iekšzemes tīras enerģijas ražošana strauji pieaug. Biomasa nodrošina 80% no apgabala siltuma, sauszemes vēji palielinās, un valsts unikālā neto uzskaites sistēma izraisa strauju sadales tīras enerģijas pieaugumu.
Lai gan emisijas ir atdalītas no ekonomikas izaugsmes, kopējās ar enerģiju saistītās oglekļa dioksīda emisijas kopš 2000. gada Lietuvā ir palielinājušās par 9%, it īpaši no transporta, kas veido lielāko daļu valsts emisiju. Lai sasniegtu savus mērķus, Lietuvai ir jāmaina šī tendence, taču būs jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu globālos centienus panākt klimata neitralitāti. Saskaņā ar IEA pārskatu tiem jāsākas ar stingrāku lēmumu pieņemšanas enerģētikas un klimata jomā integrāciju un visas sabiedrības iesaistīšanos valdības plānu īstenošanā. Progress jāuzrauga un mērķi pastāvīgi jāatjaunina saskaņā ar Lietuvas apņemšanos nodrošināt neitralitāti klimata jomā un Eiropas Savienības emisiju samazināšanas mērķus.
“Lietuvai ir jāpastiprina ieguldījumi tīrās enerģijas tehnoloģijās, lai uzlabotu energoapgādes drošību un tās nozaru konkurētspēju,” sacīja Starptautiskās enerģētikas aģentūras izpilddirektors Fatihs Birols, kurš šodien uzsāka ziņojumu kopā ar Lietuvas enerģētikas ministru Dainiusu Kreevesu. “Ūdeņradis, jūras vējš un akumulatori var būt īsti spēļu pārveidotāji, ņemot vērā tīras enerģijas pāreju Lietuvā. Es atzinīgi vērtēju Enerģētikas ministrijas centienus atvieglot šos jauninājumus un ar nepacietību gaidu valsts pievienošanos Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai kā pilnīgu biedrs.”
Energoefektivitātes progress Lietuvā ir palēninājies, tāpat kā daudzās Starptautiskās enerģētikas aģentūras valstīs. Enerģijas patēriņš pieaug atšķirībā no valdības mērķa samazināt to par 60% līdz 2050. gadam. IEA pārskatā secināts, ka energoefektivitātei jābūt tās galvenajai prioritātei. Stingrāki energoefektivitātes standarti un enerģijas nodokļu reformas varētu palēnināt enerģijas patēriņa pieaugumu un samazināt emisijas. Nesen pieņemtā ilgtermiņa atjaunošanas stratēģija ir apsveicams solis uz priekšu, tāpat kā elektroniskās mobilitātes, elektrības, biodegvielu un ar tām saistītās infrastruktūras veicināšana saskaņā ar jauno Alternatīvo degvielu likumu.
Lietuvas mērķis ir līdz 2050. gadam 100% no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūt elektroenerģiju, un tam būs vajadzīgas elektriskās sistēmas un tirgi, lai uzņemtu ļoti lielu mainīgās atjaunojamās enerģijas daļu, jo īpaši sauszemes un jūras vēju. Politikas pārskatā Starptautiskā enerģētikas aģentūra mudina valdību pieņemt tālredzīgu atjaunojamās enerģijas stratēģiju, koncentrējoties uz noturību un ilgtspēju, lai palīdzētu piesaistīt investīcijas. Tai arī jānosaka Lietuvas milzīgo meža resursu piedāvātās iespējas kā oglekļa izlietne un kā reģiona bioekonomikas un biomasas tirdzniecības virzītājspēks.
Lietuvas ekonomikai atgūstoties no 2020. gada ekonomiskās krīzes, gaidāma emisiju atgūšanās, īpaši ēkās, rūpniecībā un transportā. Šo nozaru politikai būs izšķiroša loma privāto un publisko ieguldījumu palielināšanā un galu galā privātā sektora pārņemšanā. Starptautiskā enerģētikas aģentūra iesaka izsoles sistēmu tādām tīras enerģijas tehnoloģijām kā atjaunojamie enerģijas avoti, ūdeņradis un enerģijas uzglabāšana.
Lietuva savā enerģētikas un reģionālās iesaistīšanās stratēģijā ir pastāvīgi uzsvērusi energoapgādes drošību. Lietuvas turpmākā pievienošanās Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai varētu stiprināt valsts enerģētisko drošību, ieskaitot naftu, gāzi un elektrību. Attīstās Baltijas valstu gāzes tirgus, kas savieno infrastruktūras un reģiona valstis. IEA pārskats mudina Lietuvu ātri pabeigt gāzes savienojumu ar Poliju, lai pievienotos plašākam reģionālajam gāzes tirgum.
2010. gadā Lietuva kļuva par elektroenerģijas neto importētāju. Līdz 2030. gadam valdības mērķis ir mainīt atkarību no importa un saražot 70% no elektrības vajadzībām vietējā tirgū. Reģionālā piegādes drošība ir kļuvusi par galveno prioritāti, Baltijas valstīm 2020. gadā pārtraucot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas un cenšoties līdz 2025. gadam pilnībā sinhronizēt savas energosistēmas ar kontinentālās Eiropas sistēmām. IEA pārskats sniedz ieskatu par to, kā stiprināt elektroenerģijas drošību kā sistēmu kļūst neaizsargātāka ārkārtēju laika apstākļu un kiberdrošības draudu gadījumā.
