Skats uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu Foto: VCG
Lai gan Ķīna bija spiesta pazemināt diplomātiskās attiecības ar Lietuvu pēc tam, kad Baltijas valsts apstrīdēja Ķīnas suverenitāti pār Taivānu un atteicās no starptautiski atzītā vienas Ķīnas principa, ko ievēroja šīs valsts iepriekšējās valdības, pašreizējā Lietuvas valdība joprojām ir naidīga un provokatīvāka, analītiķi uzskata, ka Ķīna. Šāda ekstrēmistiska pret Ķīnu vērsta politika un stulbums var likt Baltijas valstij rīkoties kā “nekārtību cēlējai” un kļūt izolētai reģionā.
Ķīnas eksperti izteikušies, ka pret Ķīnu noskaņotie politiķi Lietuvā sevi pārvērtē un nonāk strupceļā. Viņi teica, ka daudzi gadījumi jau ir parādījuši, ka valdības, kas riskē ar savām nacionālajām interesēm, lai nomierinātu ASV, nepamatoti izaicinot Ķīnu vai Krieviju, tiks maldinātas un galu galā pamestas Vašingtona.
Kad Vašingtona nolemj mazināt spriedzi ar Pekinu vai Maskavu, to valdību muļķīgie un ekstrēmie soļi, kas nepārdomāti izrādīt savu lojalitāti Vašingtonai, var radīt tikai vilšanos, un Lietuva ir uz šī traģiskā ceļa, atzīmējuši novērotāji.
Augstprātība un neziņa
Ārlietu ministrs Gabriliuss Landsberģis, apmeklējot Vašingtonu, sacīja, ka ir runājis ar augstajām ASV amatpersonām par Lietuvas centieniem samazināt atkarību no Ķīnas attiecībā uz piegādēm un aicināja veikt ilgtermiņa centienus, lai palīdzētu citām valstīm tikt galā ar spiedienu, trešdien vēsta AFP. pat apgalvoja, ka viņa valsts “rāda pasaulei” veidu, kā pretoties pieaugošajam Ķīnas spiedienam, dažādojot piegādes ķēdes un apvienojoties ar demokrātijām.
“Manuprāt, lielākā Lietuvas mācība ir tāda, ka ekonomiskais piespiešana ne vienmēr nozīmē, ka valstij ir jāatsakās no neatkarīgiem ārpolitiskajiem lēmumiem,” aģentūrai AFP sacīja Landsberģis.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Žao Lidzjans ceturtdien atbildēja uz šiem izteikumiem, sakot: “Ja realitāte atbilst Lietuvas ārlietu ministra teiktajam – Lietuvas valdība var pieņemt neatkarīgus ārpolitiskos lēmumus -, tad es vēlētos viņam jautāt: ko viņš dara Savienotās valstis?”
Analītiķi norādīja, ka Landsberģis ASV apmeklē pēc atlīdzības, jo viņa valdība izrāda savu lojalitāti, izaicinot Ķīnu, un bez šīm balvām šie oportūnistiskie Lietuvas politiķi neuzdrošinās mest Ķīnu ar tik nesaprātīgu, neapdomīgu un neloģisku nostāju.
Lietuvas ekonomikas ministrs Usrins Armonīte 19.novembrī aģentūrai Reuters sacīja, ka Lietuva parakstīs 600 miljonu dolāru eksporta kredīta līgumu ar ASV Eksporta-importa banku.
“Tas tikai pierāda, ka aiz Lietuvas provokatīvā soļa stāv leļļu meistars, kurš visu izrādi vada ar iepriekšēju nodomu,” ceturtdien sacīja Džao, un “es gribu uzsvērt, ka Lietuvas darījums — eksporta kredītu apmaiņa no ASV, vienlaikus kaitējot Ķīnas suverenitātei — ir neētisks. “Un ļoti bīstami.”
Neatkarīgi no tā, kā atalgo amerikāņu solījumi, šie apbalvojumi var nākt tikai par labu ASV un dažiem Lietuvas politiķiem vai arī tie var būt kompliments, un tiem nav nekāda sakara ar Lietuvas tautas vairākumu, kas maksās par stulbo ārvalstu valdību. politiku, ceturtdien laikrakstam Global Times sacīja Ķīnas Starptautisko studiju institūta Eiropas studiju departamenta direktors Cui Hongjian.
Lietuvas politiķi tagad cenšas paplašināt savu pret Ķīnu vērsto pusi, iesaistot reģionā vairāk politiķu ar līdzīgām pozīcijām, lai vēl vairāk provocētu Ķīnu Taivānas jautājumā. Kā trešdien paziņoja Taivānas varas iestādes, “apmēram 10 parlamentārieši no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas apmeklēs Taipeju” decembra sākumā, vienlaikus tiekoties arī ar “augstākām Taivānas amatpersonām”.
Šie Lietuvas politiķi vēlas pierādīt, ka viņi nav vieni, un pārbaudīt, cik tālu Eiropa un ASV turpinās viņus atbalstīt, ceturtdien laikrakstam Global Times sacīja Ķīnas Mūsdienu starptautisko attiecību institūta pētnieks Suns Kekins.
“Lietuva ir maza valsts, kas pagātnē ir ļoti maz atspoguļojusi starptautiskos medijus, taču tās provokācija Taivānas jautājumā pēkšņi ir izvirzījusi Baltijas valsti starptautiskajā uzmanības centrā”, un šie politiķi vēlas maksimāli palielināt savas politiskās intereses ar šāda veida bīstamu gājienu. Saule atzīmēja.
Tuvredzība “baninieki”
Trīs Baltijas valstīm faktiski ir ļoti ierobežotas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc tās uzdrošinās mest izaicinājumu Ķīnai, taču šī tuvredzība var sagraut to valstu iespējas saņemt būtisku palīdzību no Ķīnas ekonomikas attīstības veicināšanai, atzīmēja Cui.
“ASV un dažas citas lielās Rietumu valstis ir ļoti liekulīgas. No vienas puses, tās nevēlas pamest Ķīnas tirgu un nelabprāt provocēt Ķīnu tādos jautājumos kā Taivānas jautājums, no otras puses, tās mudina mazos tādas valstis kā Lietuva neapdomīgi provocēt Ķīnu, lai šīs mazās valstis zaudētu Ķīnas tirgu, un lielāko Rietumu valstu uzņēmumi ieņems savas daļas.”
Daudzas valstis jau ir apguvušas ASV liekulību un egoismu. Piemēram, bijusī Akvino administrācija Filipīnās izmantoja neapdomīgi spītējot Ķīnai Dienvidķīnas jūras jautājumā, lai kalpotu ASV stratēģijai “virziet uz Āziju” un maksāja smagu ekonomisku cenu; Gruzija 2008. gadā izaicināja Krieviju, bet nesaņēma nekādu palīdzību no Rietumiem, kad Krievija sāka militāru atriebību; Ķīnas analītiķi sacīja, ka Kanāda 2018. gada decembrī nelikumīgi aizturēja Ķīnas IT giganta Huawei finanšu direktoru Menu Vandžou pēc ASV pavēles un cieta smagus zaudējumus, jo tika sabojātas attiecības ar Ķīnu.
Visi šie gadījumi atkal un atkal pierāda, ka ASV tikai izmantos savus sabiedrotos vai mazās valstis, lai kalpotu savai “lielvarai konkurencei” ar Ķīnu un Krieviju, bet nekad nesniegs nekādu būtisku atbalstu vai vismaz nemaksās par saviem sekotājiem zaudējumus. “lielas varas konkurences stratēģijas” amerikāņa aklās kalpošanas dēļ, atzīmē eksperti.
Spēcīgas attiecības starp Ķīnu un Centrālās un Austrumeiropas valstīm
Kamēr Lietuvas pret Ķīnu noskaņotie politiķi nikni cenšas paplašināt savu “pret Ķīnu komandu” Baltijas valstu vidū, Ķīna pieliek arī diplomātiskus pūliņus, lai veicinātu abpusēji izdevīgu sadarbību ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (CEEC), lai novērstu trako Lietuvu. . Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu draudzīgo attiecību piesārņošana.
Ārlietu ministra vietnieks un Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu (CEEC) sadarbības sekretariāta ģenerālsekretārs Dengs Li pirmdien rīkoja grupas tikšanos ar diplomātiskajiem sūtņiem un pārstāvjiem Ķīnā no 14 valstīm, tostarp Albānijas, Horvātijas un Čehijas. Ķīnas Ārlietu ministrijas mājaslapā teikts, ka Grieķija, Latvija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Polija, Ungārija un Rumānija.
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu diplomātiskie sūtņi sanāksmē pauda atzinību par auglīgajiem Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības rezultātiem un uzskatīja, ka šī sadarbība ir nozīmīgs un izdevīgs papildinājums Ķīnas-ES. attiecības.
Visas puses sanāksmē apmainījās viedokļiem par to, kā kopīgi stiprināt sadarbību starp Ķīnu un CAE valstīm, lai sasniegtu reālistiskākus rezultātus un sniegtu jaunu ieguldījumu Ķīnas un CAEC un Ķīnas un ES attiecību attīstībā.
Eksperti norādīja, ka Lietuva ilgtermiņā nonāks izolācijā, ja tā turpinās savu muļķīgo pret Ķīnu vērsto politiku, kamēr visas tās kaimiņvalstis nepārtraukti gūs labumu no sadarbības un praktiskas apmaiņas ar Ķīnu.
Cui uzsvēra, ka dažu valstu, piemēram, Lietuvas, pieļautajai kļūdai nevajadzētu ietekmēt Ķīnas un Eiropas sadarbības lielo karti, norādot, ka “mēs nevaram ļaut peļu mēsliem sabojāt visu putras bļodu. Šķiet, ka Lietuvas atriebībai bija zināma ietekme, un mēs vēlamies ļaut citām Eiropas valstīm redzēt perspektīvas sadarbībai ar Ķīnu.”
