Lietuvas ārlietu ministra vietnieks trešdien sacīja, ka Ķīnas izturēšanās pret Lietuvu ir “modinājuma zvans” Eiropai, un aicināja Eiropas Savienību apvienoties darījumos ar Pekinu.
Ķīna augustā pieprasīja Lietuvai atsaukt savu vēstnieku Pekinā pēc tam, kad Taivāna paziņoja, ka tās biroju Viļņā sauks par Taivānas pārstāvniecību Lietuvā.
Aptuveni 3 miljonus apdzīvotā valsts šogad izstājās arī no Ķīnas un dažu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu dialoga mehānisma “17 + 1”, ko ASV uzskata par Pekinas mēģinājumu sašķelt Eiropas diplomātiju.
Spriedzes izraisītie tirdzniecības traucējumi apdraudēja Lietuvas ekonomikas izaugsmi.
“Es domāju, ka tas daudzējādā ziņā ir modinātājs, īpaši jūsu Eiropas kolēģiem, lai saprastu, ka, ja vēlaties aizstāvēt demokrātiju, jums tā ir jāaizstāv,” drošības forumā Vašingtonā sacīja Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Brankivitsius.
Lai Eiropa būtu uzticama pasaulē un kā ASV partneris, tai “jāstrādā kopā Ķīnas virzienā”, sacīja Brankevičus.
“Ķīna cenšas mūs rādīt par piemēru – negatīvu piemēru, lai citas valstis ne vienmēr iet šo ceļu, tāpēc tas, kā Rietumu sabiedrība, ASV un Eiropas Savienība reaģēs, ir principiāls jautājums,” viņš teica.
Ķīna, kas apgalvo, ka Taivānu demokrātiski pārvalda tās teritorija, regulāri ir dusmīga par jebkādām darbībām, kas varētu likt domāt, ka sala ir atsevišķa valsts.
Tikai 15 valstīm ir oficiālas diplomātiskās attiecības ar Taivānu, bet daudzām citām ir fiziskas vēstniecības, kuras bieži sauc par tirdzniecības birojiem, izmantojot Taipejas pilsētas nosaukumu, lai nepieminētu pašu salu.
Brankevičos piebilda, ka Lietuvas solis izstāties no 17+1 mehānisma ir nevis pret Ķīnu vērsts, bet gan proeiropeisks.
“Mums ir jārunā vienotā un saskaņotā veidā, jo pretējā gadījumā mēs nevaram būt uzticami, mēs nevaram aizstāvēt savas intereses un mums nevar būt vienlīdzīgas attiecības ar Pekinu,” viņš sacīja.
(Ziņojumu veidoja Maikls Martina un Deivids Bronstroms; Rediģēja Sems Holmss)
