Lietuva, Latvija un Vācija izraida diplomātus saistībā ar Krievijas iespējamiem kara noziegumiem

Kijeva – Pierādījumi par masu kapiem un desmitiem civiliedzīvotāju nogalināšanu, ko veikuši Krievijas spēki Ukrainā, ir izraisījuši starptautiskās sabiedrības saucienus par “kara noziegumiem” un aicinājumu veikt turpmākus pasākumus pret Maskavu, ko tā noliedz kā “provokāciju”.

ASV prezidents Džo Baidens 4.aprīlī aicināja uzsākt kara noziegumu prāvu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, nosaucot viņu par kara noziedznieku un paziņojot, ka grasās vērsties pret Krieviju plašākas sankcijas.

“Šis puisis ir brutāls… tas, kas notiek Bučā, ir nežēlīgs,” sacīja Baidens, atsaucoties uz Ukrainas pilsētu, kurā tiek ziņots, ka Krievijas spēki ir nogalinājuši desmitiem civiliedzīvotāju. Putins ir kara noziedznieks.

Uzstājoties pie Baltā nama 4.aprīlī, Baidens sacīja, ka būtu jāsavāc vairāk pierādījumu, lai tos varētu izmantot kara noziegumu prāvā.

Baidens izteicās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklēja Buču, pilsētu ārpus Kijevas, kur Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka ir atrasti civiliedzīvotāju līķi. Zelenskis Krievijas rīcību nosauca par “genocīdu” un aicināja Rietumus pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Apceļojot rajonu Kijevas ziemeļrietumu malā, Zelenskis militārpersonu pavadībā valkāja pārslu jaku, vads tautai televīzijā, sakot, ka šādas ainas apgrūtina sēsties pie galda ar Krieviju un vienoties par nepamatotā kara izbeigšanu, ko Maskava uzsāka pagājušajā mēnesī.

“Katru dienu, kad mūsu kaujinieki ieiet un atgūst teritoriju, jūs redzat, kas notiek,” sacīja Ukrainas prezidents.

“Tie ir kara noziegumi, un pasaule to atzīs par genocīdu,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka sagaida, ka pierādījumi par līdzīgiem noziegumiem tiks atrasti arī citās okupētajās teritorijās pēc tam, kad no tām tiks izraidīti Krievijas spēki.

Iepriekš 4. aprīlī Eiropas Savienība Sākās diskusijas Pēc Eiropas Savienības ārpolitikas koordinatora Hosepa Borela teiktā, pēc ziņojumiem par zvērībām pret Krieviju ir noteiktas jaunas sankcijas, dažām bloka dalībvalstīm aicinot ierobežot Krievijas energoresursu piegāžu importu.

“Mēs esam pilnībā solidāri ar Ukrainu un ukraiņu tautu šajās visai pasaulei skumjās stundās,” sacīja Borels, raksturojot jaunu sankciju formulēšanu kā “steidzamu jautājumu”.

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta savas valsts sabiedriskajam kanālam ARD sacīja, ka Eiropas amatpersonām “būs jārunā par gāzes piegādes pārtraukšanu no Krievijas”, lai gan Vācijas kanclers Olafs Šolcs iepriekš ir pretojies sankcijām, kas vērstas pret Krievijas enerģijas eksportu.

Kamēr Krievijas spēki atkāpjas no Ukrainas galvaspilsētas Kijevas apgabaliem, ir parādījušās ziņas par simtiem civiliedzīvotāju, kas nošauti un izmesti masu kapos vai atstāti uz ielām Kijevas priekšpilsētā Bučā.

Attēli, kuros redzami rokās sasieti civiliedzīvotāju ķermeņi, šokēja daudzus un izraisīja aicinājumus noteikt stingrākas sankcijas pret Krieviju un vainīgos saukt pie kriminālatbildības.

ANO Augstā cilvēktiesību komisāre Mišela Bačeleta sacīja, ka attēli no Bučas un citur “raisa nopietnus un satraucošus jautājumus par iespējamiem kara noziegumiem, smagiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem un smagiem starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem”.

Maskava apsūdzības noraidīja un raksturoja to kā “provokāciju”, kuras mērķis ir diskreditēt Krieviju, ko īstenoja vairākas augsta ranga Kremļa amatpersonas. “Mēs kategoriski noraidām visas apsūdzības,” sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Viņš piebilda, ka Krievija ir lūgusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, lai risinātu to, ko Maskava raksturoja kā “Ukrainas provokācijas”. Lielbritānija, kas pašlaik ir Drošības padomes prezidējošā valsts, paziņoja, ka padome apspriedīs Ukrainas jautājumu savā sesijā, kas jau paredzēta 5.aprīlī.

Ziņu aģentūra TASS citēja Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kurš sacīja, ka Bučas pierādījumi ir “viltoti”.

Iepriekš arī Krievijas Aizsardzības ministrija bez pierādījumiem apgalvoja, ka Bučas fotogrāfijas ir “kārtējā Kijevas režīma teātra izrāde” un ka viss Krievijas karaspēks bija pametis pilsētu līdz 30.martam.

Tikmēr Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis aicināja izveidot “starptautisku komisiju šī genocīda nozieguma izmeklēšanai”. Viņš arī pievienojās aicinājumiem noteikt “skaidras un stingras sankcijas” pret Krieviju.

ASV vēstniece ANO Linda Tomasa Grīnfīlda aicināja Ģenerālo Asambleju “izņemt” Krieviju no ANO Cilvēktiesību padomes, nodēvējot Krievijas klātbūtni tur par “farsu”.

Arī citas pasaules valstis nosodījušas iespējamās zvērības un aicinājušas vērsties pret Krieviju.

“Ziņojumus par Ukrainas civiliedzīvotāju nogalināšanu, izvarošanu un ievainojumiem, ko veikuši Krievijas spēki, nevar nosodīt,” žurnālistiem Velingtonā 4.aprīlī sacīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

“Krievijai ir jāatbild pasaules priekšā par paveikto,” viņa piebilda, norādot, ka viņas valdība apspriedīs papildu pasākumus, lai atbalstītu Ukrainu tās cīņā pret Krievijas iebrukumu.

Japānas premjerministrs Fumio Kišida ziņotos notikumus raksturoja kā “starptautisko tiesību pārkāpumus”.

Francijas prezidents Emanuels Makrons 4.aprīlī radio intervijā sacīja, ka ir pazīmes, ka Krievijas spēki Bučā pastrādājuši “kara noziegumus”.

“Tas, kas notika Bučā, prasa jaunu sankciju kārtu un ļoti skaidrus pasākumus,” sacīja Makrons, piebilstot, ka papildu sankcijām vajadzētu vērsties pret Krievijas ogļu un naftas eksportu.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess tajā pašā dienā paziņoja, ka Krievijas spēki, iespējams, ir nonākuši tik tālu, ka Bučā pastrādājuši “genocīdu”.

“Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka šo kara noziegumu veicēji nepaliek nesodīti,” Madridē sacīja Sančess.

4.aprīlī Krievijas Izmeklēšanas komiteja nāca klajā ar paziņojumu, kurā paziņoja par “izmeklēšanu” saistībā ar apsūdzību, ka Ukraina izplatījusi “apzināti nepatiesu informāciju” par Krievijas spēku darbībām Bučā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3.aprīlī apsūdzēja Krievijas spēkus “genocīda” pastrādāšanā pilsētā un teica Kremļa līderiem, ka viņiem jāierodas Bučā, lai noskaidrotu, ko izdarījusi viņu armija.

SKATĪTIES: Krievijas spēki tiek apsūdzēti zvērībās Bučas pilsētā, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Ukrainas galvaspilsētas. Civiliedzīvotāju līķi tika manīti guļam ielās, kad Ukrainas spēki ieņēma pozīcijas Kijevas priekšpilsētā pēc Krievijas izvešanas.

“Es vēlos, lai visi Krievijas Federācijas vadītāji redzētu, kā tiek izpildīti viņu rīkojumi,” videorunā sacīja Zelenskis, pārejot no ukraiņu valodas uz krievu valodu.

“Šāda veida pavēles. Šāds sasniegums. Un tur ir dalīta atbildība. Par šīm slepkavībām, par šo spīdzināšanu, par ieročiem, kas eksplodēja sprādzienos… šāvieni pakausī,” viņš teica.

Viņš sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas militārpersonas ir jāsauc pie atbildības par valsts spēku darbībām Ukrainā.

“Kad mēs atrodam cilvēkus ar sasietām rokām aiz muguras un nocirstām galvām, es nesaprotu,” viņš sacīja par upuriem, kas izkaisīti Bučas, pilsētas, kas atrodas 35 kilometrus uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Kijevas, ielās.

2. aprīlī Radio Brīvā Eiropa/Radio L Ukrainas dienesta reportieris mazpilsētas ielās redzēja it kā civiliedzīvotāju līķus. Tikai vienā vietā reportieris uz ielas ieraudzīja līdz 10 līķiem.

Associated Press reportieri dažādās vietās Bučas apkārtnē redzēja vismaz 21 cilvēka līķus. Deviņu cilvēku ķermeņi — visi civildrēbēs — tika izkaisīti uz zemes netālu no vietas, kuru vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka Krievijas spēki tos izmantojuši kā bāzi. Šķiet, ka upuri tika nogalināti no tuva attāluma.

Kopumā Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka Kijevas apkaimē, ko līdz pagājušajai nedēļai kontrolēja Krievijas spēki, atrasti vismaz 410 civiliedzīvotāju līķi.

Kad Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, Putins uzbrukumu pamatoja ar to, ka Maskava plāno “denacificēt” un “atbruņot” Ukrainu.

Ar Associated Press, Reuters un TASS ziņojumiem