Lielbritānija un Vācija ir gatavas vadīt lielākas kaujas vienības Baltijas valstīs

Autori Sabīne Zībolda un Robina Emota

Lielbritānija ceturtdien paziņoja, ka varētu nosūtīt vairāk karavīru uz Igauniju un komandēt tur brigādi, atkārtojot Vācijas plānus Lietuvā pirms NATO samita, lai vienotos par turpmāko izvietošanu alianses austrumu flangā, reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless žurnālistiem Briselē sacīja, ka Lielbritānija abas kaujas grupas Igaunijā pārveidos par lielāku kaujas vienību ar lieliem papildspēkiem, kas būs gatavībā mājās.

“Es domāju, ka jūs redzēsit, kā mēs (kaujas grupas) izveidosim frontes brigādi ar pastāvīgāku, vienas zvaigznes štābu, kas nozīmē, ka ir daudz vieglāk nodrošināt, lai visa brigāde varētu darboties ļoti ātri,” viņš teica.

Brigāžu izveidošana – 3000 līdz 5000 karavīru vienības katrā – ievērojami palielinātu NATO klātbūtni Baltijas valstīs – trīs bijušās padomju republikās, kuras pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā tiek uzskatītas par neaizsargātākām pret Krievijas uzbrukumu.

Līdz Krievijas iebrukumam, ko Kremlis nodēvēja par “speciālo militāro operāciju”, lai novērstu iespējamos draudus Krievijas drošībai, NATO Lietuvā, Latvijā un Igaunijā bija tikai bataljoni ar aptuveni 1000 karavīru katrā.

Neskatoties uz to, Baltijas valstis vēlas, lai alianse desmitkārtīgi nostiprinātu savu klātbūtni pirms Ukrainas iebrukuma.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicinājis piesaistīt lielākus spēkus un sacījis, ka jebkādas vājuma pazīmes – gan Ukrainā, gan pašā NATO teritorijā – iedrošinātu Maskavu.

“Ukrainai ir jāuzvar, tas ir ļoti vienkārši, Krievijai ir jāzaudē, un no tā nav citas izejas,” viņš sacīja žurnālistiem.

“Ja būtu savādāk, mēs vienkārši aicinātu… kaut kādu Krievijas aktivitāti nākamajos gados, un mēs to nevēlamies, jo Baltijas valstis maksāja par pusdienām citiem un mēs tam vairs nebijām gatavi.”

Igaunija un Lietuva dala Latvijas pozīciju.

READ  Jaunie koronavīrusa ierobežojumi Igaunijā no 1. novembra | Korona vīruss

Tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī NATO nosūtīja papildu karaspēku, kuģus un lidmašīnas uz alianses austrumu fronti, īpaši uz Baltijas valstīm, nododot aptuveni 40 000 karavīru tiešā NATO pakļautībā.

Madrides samitā no 28. līdz 30.jūnijam NATO līderi apspriedīs strukturētāku pieeju alianses pielāgošanai ilgākā termiņā, viņuprāt, dramatiski pasliktinošajai drošības situācijai Eiropā saistībā ar Krievijas darbībām Ukrainā.

Taču sabiedrotie joprojām ir sadalīti attiecībā uz karaspēka skaitu un to, kur tieši būtu jāizvieto papildspēki, tostarp papildu ieroči.

Atsevišķi eksperti brīdina, ka nav jēgas izvietot galvenās kaujas vienības pie Krievijas robežām, kas apdraudētu tās sagraušanu pirmajā uzbrukuma vilnī, bet gan izvērst tās dziļumā.

Vācija ir ierosinājusi paplašināt Vācijas pakļautībā esošo NATO daudznacionālo bataljonu Lietuvā līdz brigādes lielumam, taču, tāpat kā Lielbritānija, tās mērķis ir daudzus savus papildspēkus atstāt kā rezerves spēkus mājās.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka ir pārliecināts, ka sabiedrotie pirms samita uzticēs pietiekami daudz spēku, lai aizpildītu jaunās vienības austrumos.

(Ziņojuma autori: Sabīne Zībolda, Robina Emota, Idrisa Ali, Mariena Štrausa, Klements Rossignols un Šarlote van Kampenhauta; Rediģējis Marks Heinrihs)

Jasmine Cole

"Profesionāls popkulturālists. Nedziedināms pārtikas zinātnieks. Analītiķis. Ārkārtējs lasītājs. Tipisks sociālo mediju fanātiķis. Čivināt cienītājs."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top