Latvijas TV 30. aprīlī ziņoja par jauniem notikumiem saistībā ar iepriekšējo tērauda izstrādājumu īpašumtiesībām uz Liepājas metalurgu Liepājā, kas jau ir bijis daudzu juridisku strīdu un strīdu objekts.
Pēc LTV ziņām, tika parakstīts līgums par rūpnīcas un nekustamā īpašuma elektrotērauda kausēšanas kompleksa pārdošanu Turcijas investoram ASLANLI Metallurgy par neatklātu summu, lai gan LTV norādīja, ka summa bija aptuveni 3 miljoni eiro. Tomēr Lebagas pilsētas domes un Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadība apsver iespēju izmantot pirmpirkuma tiesības, lai pats nopirktu biznesu, lai nepieļautu pārdošanu.
Valsts pārvaldes aģentūra “Possessor” 30. aprīlī paziņoja:
2021. gada 30. aprīlī SIA “FeLM” (FeLM) noslēdza līgumu par Liepājā esošā elektrotērauda kausēšanas kompleksa kustamā un nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu ar ASLANLI Metalürji ve Metal Ürünler Sanayi ve Ticaret A.Ş. Uzņēmuma Hamdi Alaeddin Igoboglu Sia “Lipaga Steel” īpašnieks. Abu pušu vienošanās satur komercnoslēpumu, tāpēc netiek izpausta.
Tā kā iepriekšējie mēģinājumi pārdot aktīvus izsolē “nedeva gaidīto rezultātu”, 2020. gada decembrī tika veiktas izmaiņas pārdošanas stratēģijā, organizējot konkursu. Piedāvājumā piedalījās vairāki potenciālie pircēji no Eiropas un Āzijas, un visaugstāk solīja ASLANLI Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.Ş. “Pircējs iegūst īpašuma tiesības uz aktīviem pēc pilnīgas pirkuma summas samaksas, ar nosacījumu, ka Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Lipagā neizmanto pirmpirkuma tiesības uz darījumā iekļauto īpašumu,” sacīja amatpersona.
Pēc LTV ziņām, nākamajos 3–5 gados uzņēmuma plānotā investīciju summa tiek lēsta 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības atsākšanai būs nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, kad process sāks darboties, vidējais darbinieku skaits sasniegs 700 līdz 1000. Uzņēmuma pārdošanas apjoms ir noteikts no 500 līdz 600 miljoniem eiro un tas darbojas ar pilnu jaudu.
Tomēr, iespējams, visas šīs prognozes Liepagā izturēsies ar zināmu skepsi pēc tam, kad iepriekšēja tērauda izstrādājumu pārdošana nezināmiem Ukrainas investoriem pārvērtās par katastrofu ar solīto darbu neveiksmi, jo īpašnieki un valsts galu galā virzās uz katastrofu . Starptautiskā šķīrējtiesa nesen tika atzīta par labu valstij.
Ceturtdien ārkārtas kabineta sēdes slēgtajā daļā tika skatīts jautājums par Liepājas metalurga un tam piegulošā zemes gabala nākotni. Plānojot tur izveidot jaunu ielu tīklu un piesaistīt videi draudzīgus investorus, Liepājas dome lūdza valdību bez maksas nodot krāsns platību, kas kopš 2013. gada netiek lietota, bet valsts interesēs paziņoja SIA FeLM potenciālais pircējs bija atrasts.
Liepājas SEZ vadība bez rezultātiem centusies uzzināt vairāk par potenciālo pircēju.
“Mēs neesam redzējuši nekādus biznesa vai investīciju plānus. Pagaidām praktiski neko. Ja valdības rīcībā ir vairāk, lūdzu, nesaglabājiet to noslēpumā un parādiet, ko šis uzņēmums faktiski piedāvā privatizācijas aģentūrai,” teica Oldis Keseks. , Lebagas mērs un Lebagas Speciālās ekonomiskās zonas (Lebagas partija) valdes priekšsēdētājs.
“Es teicu FeLM, kā viņi izvēlējās šo pretendentu, šo Turcijas uzņēmumu – biznesa plāns netika novērtēts. Es tā nedomāju. Ir atzīts, ka nav garantiju par darbavietu skaitu vai miljoniem investīciju,” sacīja Yannis Vilnītis, Direktoru padomes priekšsēdētājs. Liepagas pilsētas dome (Latvijas Reģionu federācija).
Bet stāstā ir dīvaina vērpjot, kas nerada pilnīgu pārliecību. Kamēr tiek uzskatīts, ka Turcijas investoram pieder uzņēmums ar nosaukumu “Liepājas tērauds”, Latvijas uzņēmuma ieraksts liecina, ka pirms nesenās nosaukuma maiņas uzņēmums bija pazīstams kā “SIA Buljona meistars” (“Broth master Ltd”, kā zupā).
Liepāja Steel SIA uzņēmuma reģistrā
Foto: Lursoft Data
Lībagas puse arī pauda bažas par to ieguves rūpnīcas ietekmi uz vidi, kas pieder tiem pašiem investoriem Gruzijā.
“No Rīgas šķiet, ka šis uzņēmums mums ir vajadzīgs Liepājā. Mēs esam norādījuši riskus tuvējiem uzņēmējiem, liepājniekiem. Pašvaldībai nekas cits neatliek kā izmantot tiesības izmantot prioritārās tiesības un nopirkt šo īpašumu, kas noteikts 48. pantā. no LSEZ likuma, “sacīja Vilnītis.
Sisk apstiprināja, ka attiecīgas sarunas ar Ekonomikas ministriju jau ir uzsāktas.
Konteksts:
Finansiālu grūtību dēļ Liepājas metalurgs pārtrauca ražošanu 2013. gada pavasarī. Vēlāk uzņēmums tika pasludināts par bankrotējušu un 2014. gadā pārdots Ukrainas investoriem, kuri pārdēvēja uzņēmumu par “KVV Liepājas metalurgs” un 2015. gadā uz laiku atjaunoja darbību. 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa pasludināja KV LiPajas Metallurgis bankrotu.
2019. gada 25. septembrī Rīgas speciālās ekonomiskās zonas vadība Rīgā parakstīja līgumu ar a / s Citadele banka par bijušā Liepājas metalurga uzņēmuma zemes daļu iegādi. Tādējādi 120 hektāri netālu no bijušās elektriskā tērauda kausēšanas darbnīcas pieder tikai diviem īpašniekiem – Lebagas pašvaldība un valsts.
Zemēs, kas agrāk piederēja “Liepājas metalurgam”, paredzējusi Liepājas speciālā ekonomiskā zona Komerciāla kompleksa attīstība. Lielāko “KVV Liepājas metalurgs” nepārdoto aktīvu – elektriskā tērauda kausēšanas krāsni – iegādājās privatizācijas aģentūras “FeLM” meitasuzņēmums. Tas atkārtoti mēģināja izsolīt elektrotērauda kausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, taču tas neizdevās. Pēdējā izsolē sākumcena tika noteikta 4,3 miljoni eiro.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
