Krievijas ārlietu ministrs agri pameta vadošo ekonomiku G20 sanāksmi pēc tam, kad saviem kolēģiem paziņoja, ka Krievija ir iebrukums. Ukraina Tā nebija atbildīga par globālo bada krīzi un ka sankcijas, kuru mērķis bija izolēt Krieviju, bija kara pieteikums.
Piektdienas pulcēšanās bija Sergejam Lavrovam Pirmā tiešā konfrontācija Tā kā Rietumu līderi kopš Krievija sāka uzbrukumu Ukrainai, Rietumi tiek apsūdzēti izmisīgā kritizācijā, pēc viņu domām, Maskavas pamatotās rīcības.
Šā gada G20 prezidents Indonēzijas rīkotajā stingrā un īsajā lekcijā Bali sanāksmē Lavrovs sacīja: “Ja Rietumi nevēlas sarunas, bet vēlas sakaut Ukrainu, Krievija Kaujas laukā – jo tika izteikti abi viedokļi – laikam ar Rietumiem nav par ko runāt.»
Veterāns Krievijas diplomāts, kas sēdē sēdēja starp Saūda Arābiju un Meksiku, apsūdzēja Rietumus spiediena izdarīšanā uz Ukrainu, lai kaujās “lietotu savus ieročus”. Viņš iznāca, kad sāka runāt Vācijas ārlietu ministre Annalena Barboka.
Barboks vēlāk teica: “Patiesība ir tāda [Lavrov] Liela daļa sarunu pagāja nevis telpā un ārpus tās, apliecinot, ka no Krievijas puses nav ne milimetra vēlmes runāt.” Viņa apgalvoja, ka noskaņojums telpā bijis 19 pret 1 pret Krievijas iebrukumu, pat ja bija domstarpības par sankcijām.
Lavrovs apgalvoja, ka ieradies Bali, lai gūtu iespaidu par to, “kā Rietumi elpo”. Bija skaidrs, ka Rietumi neizmantoja G20 Lavrovs teica mērķiem, kādiem tas tika izveidots. Viņš apgalvoja, ka dalībnieki no jaunattīstības valstīm neatbalstīja šo pieeju.
“Agresori, iebrucēji, iemītnieki. Mēs šodien esam dzirdējuši diezgan daudz no šīm lietām,” viņš teica, aprakstot savu Rietumu kolēģu runas. Viņš sacīja, ka dažas runas tika teiktas teātra efekta dēļ, kā izcilu piemēru minot Borisu Džonsonu. “Nu, viņš pameta, lai tā būtu,” sacīja Lavrovs. Visi teica, ka Krievija ir jāizolē. Bet līdz šim viņa partija ir apsūdzējusi Borisu Džonsonu.”
Liela daļa sanāksmju un diskusiju malās bija saistītas ar centieniem pārliecināt Krieviju atļaut eksportēt Ukrainas graudu krājumi Caur neatkarīgi kontrolētu drošu jūras joslu Melnajā jūrā. Taču sarunas, kuras lielākoties vadīja Turcija un ANO, turpinājās nedēļām bez jebkāda progresa.
“Ukrainai būtu jāpārtrauc savu ostu blokāde, jānoņem no tām mīnas vai jānodrošina pārvietošanās caur mīnu laukiem,” sacīja Lavrovs.
Pēc tam viņš sacīja, ka Krievija un Turcija nodrošinās kravas kuģu drošību ārpus Ukrainas suverēnās teritorijas, lai tie varētu virzīties uz priekšu Vidusjūrā. Taču tikšanās Bali starp Lavrovu un Turcijas ārlietu ministru Mevlutu Čavušolu nesniedza tūlītēju izrāvienu.
Lavrovs noliedza, ka strīds bija galvenais faktors plašākā globālā graudu deficītā, sakot, ka bloķētie graudi veido 1% no pasaules piedāvājuma.
Rietumu diplomāti norāda, ka Krievija Ukrainas graudu zādzību un tās eksporta kavēšanu uzskata par pasākumiem, kuru mērķis ir vājināt Ukrainas ekonomiku un palielināt Rietumu atbalsta izmaksas grūtībās nonākušajai valstij. Plenārsesijā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkensmudināja Maskavu atstāt Ukrainas graudus pasaulei.
Kāda amatpersona sacīja, ka Blinkins vērsās tieši pie Krievijas, sakot: “Mūsu Krievijas kolēģiem: Ukraina nav jūsu valsts. Viņa graudi nav jūsu graudi. Kāpēc jūs bloķējat ostas? Jums vajadzētu izlaist labību.”
Lavrovs vēlreiz sacīja, ka Krievija nevar eksportēt savus graudus Rietumu sankciju dēļ, piemēram, tāpēc, ka kuģi nav apdrošināti vai nevar sazināties ārvalstu ostās.
ES ārlietu amatpersona Hoseps Borels atbildēja, sakot, ka ES sankcijas “neaizliedz ne Krievijas preču vai mēslošanas līdzekļu importu, ne arī šāda Krievijas eksporta atlīdzināšanu”. Viņš sacīja, ka Krievija ir iebrukusi pasaules maizes grozā un Melnās jūras kuģu ceļus pārvērtusi par kara zonu.
Rietumu līderi atteicās pievienoties kopbildei ar Lavrovu, taču norādīja, ka viņu klātbūtne sanāksmē, atšķirībā no pilnīga boikota, liecina par lielāku gatavību izteikt savu argumentu, nevis pieņemt, ka kopā ar viņiem ir citas neitrālas valstis.
“Es esmu šeit kā Vācijas ārlietu ministrs ar saviem Eiropas kolēģiem, lai pierādītu, ka mēs neaiziesim no starptautiskās skatuves uz Krieviju,” pirms tikšanās sacīja, piemēram, Barboks.
Abonējiet mūsu bezmaksas ikdienas biļetena pirmo izdevumu — katru darba dienas rītu plkst. 7:00 GMT
Lavrovs droši vien atsaucās uz nostāju nevis Rietumu, bet citu lielvaru, piemēram, Ķīnas, Saūda Arābijas un Indijas, nostāju. Lavrovs tikās ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji un pastāstīja viņam par “speciālās militārās operācijas galveno uzdevumu izpildi” Ukrainā un atkārtoja Kremļa retoriku, ka tās mērķis ir “diskreditēt valsti”.
Lavrova vizītes Bali mērķis ir arī sagatavoties iespējamajam Vladimira Putina braucienam uz G20 samitu novembrī. Nav skaidrs, vai Putins piedalīsies personīgi vai ar video saiti.
Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trusa priekšlaicīgi pameta sanāksmi, lai atgrieztos Londonā, lai rīkotu premjerministra kampaņu. Viņa atstāja Ārlietu ministrijas ierēdni seru Timu Barou, lai pārstāvētu Apvienoto Karalisti.
