Lauri Lānemets: Partiju finanšu uzraudzības drošības risku nepilnības | Atzinums

Politiskajām partijām ir būtiska loma indivīdu politisko ideju apvienošanā un pārstāvniecībā centrālās un vietējās pārvaldes līmenī. Tāpēc partiju darbībai ir jābūt caurskatāmai un uzticamai.

Politisko partiju un partiju finanšu uzraudzības likums ir novecojis, īpaši akūtu uzmanību pievēršot problēmai, ņemot vērā drošības situāciju, kad naidīgo ārvalstu aģentu motivācija iejaukties mūsu iekšpolitikā ir augstākā pēdējo gadu desmitu laikā. Pārraudzības trūkums padara mūsu partijas un iekšpolitisko lēmumu pieņemšanas procesus neaizsargātākus.

Partiju finanses nevar tikt pakļautas pārpratumiem

Partijām savos vēlētājos jāievieš noteiktība neatkarīgi no viņu ideoloģiskās pārliecības. Tāpēc partiju finansējums kalpo kā pamats politiskajai drošībai, neatkarībai un cilvēku uzticībai.

Diemžēl finansēšanas skandāli un apšaubāms plašās vēlēšanu kampaņas finansējums ir iedragājis daudzu partiju uzticamību un apšaubījis to politisko neatkarību. Neskaidrības par partiju finansēšanu tieši kaitē mūsu demokrātiskajām vērtībām un lēmumu pieņemšanas procesiem, pat mūsu suverenitātei.

Gadījumos, kad partiju kandidātus mēdz ievēlēt pirms neatkarīgajiem, par politisko partiju finansēšanu nevar rasties pārpratumi vai aizdomas. Realitāte Igaunijā ir citāda, un aizdomas par ietekmīgu uzņēmēju interesēm ir sekojušas daudzām partijām, kas gadu desmitus pavadījušas Riigikogu un pašvaldību padomēs.

Vēl nesen, ja lielā mērā bija runa par korupcijas tendencēm un aizdomām, šodien mēs darbojamies pilnīgi jaunā drošības situācijā, tāpēc partiju finanses ir nepieciešams pakļaut stingrākai kontrolei.

Krievija vairs neslēpj to, kas tai bija agrāk, un plāno turpināt iejaukties citu valstu vēlēšanās. Krievijas uzņēmējs, algotņu firmas “Vāgners” dibinātājs Jevgēņijs Prigožins atzinis iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās un plāno to darīt arī turpmāk.

Latvijas tieslietu ministre Dženisa Burdēna oktobrī sacīja, ka Krievija pirms pēdējām vēlēšanām būtu varējusi finansēt vismaz četras Latvijas politiskās partijas. Mēs zinām daudzus piemērus no Rietumeiropas – Austrijas, Francijas u.c. Būtu ļoti naivi domāt, ka Krievijas nauda nemeklē ceļu Igaunijas politikā.

READ  Kāpēc visi mīl četrus baltos kreklus / Raksts / Eng.lsm.lv

Par ERJK mandāta paplašināšanu

Neskatoties uz sarežģīto drošības situāciju, partiju finansēšanā un atbilstošajā uzraudzībā astoņus gadus būtiskas izmaiņas nav veiktas. Pasaule ir mainījusies, tāpat ir mainījušies risku novērtējumi, uz kuru pamata mums ir jāveic nepieciešamās izmaiņas politisko partiju likumā, lai aizsargātu mūsu demokrātiskos vēlēšanu procesus, lēmumu pieņemšanas procesus un suverenitāti.

Diezgan dīvaini, kā Igaunija ievieš secīgas izmaiņas finanšu uzraudzībā, savukārt tieši to partiju finansējuma caurskatāmība, kas šos procesus virza, ir pilnībā apsīkusi. Bija daudz iespēju. Piemēram, noteikumu projekts par grozījumiem Politisko partiju likumā un Kredītiestāžu likumā no maija, iezīmēti principi, kas būtu jāīsteno pēc steigas.

Konkrētāk, runa ir par plašāku pilnvaru piešķiršanu Politisko partiju finanšu uzraudzības komitejai (ERJK), nelegālo ziedojumu regulējošo noteikumu aktualizēšanu un efektīvu veidu, kā identificēt tā dēvētās partiju saistītās organizācijas.

Likumprojektā ir iekļauta virkne nelielu izmaiņu, kas mums palīdzēs noteikt partiju saņemto līdzekļu izcelsmi. Svarīgi atzīmēt, ka šī nav nesena politiska iniciatīva, jo attiecīgos priekšlikumus Tieslietu ministrija iesniedza 2021. gadā.

Ieteicu tieslietu ministrei (Leai Danielsonei Jargai – red.) septembrī paātrināt šos priekšlikumus, jo likumprojekta boikotēšana nav godīga pret vēlētājiem pašreizējā drošības situācijā un, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas. Mums ir jādod parlamentam kā augstākajai lēmējinstitūcijai iespēja debatēt par šiem priekšlikumiem.

Šo kontroles pasākumu un līdz ar to arī ERJK iespējošana ir īpaši svarīga tagad, kad draudi, ka ārvalstu aģenti meklē veidus, kā iejaukties mūsu iekšpolitikā, ir lielāki nekā gadu desmitiem. Papildus informatīvajām operācijām partiju potenciālo vājumu ienaidnieks var izmantot, lai ietekmētu vietējos politiskos procesus un destabilizētu sabiedrību.

Partiju finansēšanas caurskatāmības palielināšana ir valsts drošības, starptautiskās reputācijas un politiskās stabilitātes jautājums. Mums jāzina, kas, kāpēc un kādam mērķim finansē mūsu partijas.ERJK ir pirmais kontaktuzraugs, kas aizdomu gadījumā var ziņot tiesībsargājošajām iestādēm. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs paplašinātu komisijas pilnvaras.

READ  Pakistāna apsver iespēju spēlēt ar Austrālijas vēsturisko pārbaudījumu maisījumu

Politiski mēs vienmēr varam jautāt, vai vispār vajadzētu būt iespējai iegādāties ietekmi, vispirms izmantojot plašās vēlēšanu kampaņas. Sociāldemokrāti gadiem ilgi ir konstatējuši, ka kampaņām var būt nepieciešami tēriņu ierobežojumi, lai uzlabotu debašu kvalitāti, nevis konkurētu kampaņu apjoma ziņā.

Galvenais jautājums vēlēšanās nedrīkst būt par to, kurš var būt redzamāks uz ielas vai televīzijā. Ja mēs vēlamies, lai vēlēšanas veicinātu mūsu demokrātijas attīstību, nevis radītu polarizāciju, mums ir jāvelta vairāk līdzekļu skaidrībai un informētībai un mazāk – kampaņas materiāliem.

Priekšlikumi grozījumiem Politisko partiju likumā ir iesniegti Riigikogu Juridiskajā komisijā. Tieslietu ministrija likumprojektu ir gandrīz pilnībā pabeigusi, savukārt jautājums paliek atklāts, vai tieslietu ministrs ir gatavs to parādīt Riigikogum. Ja ministrs to uzskatīs par nevajadzīgu, attiecīgas izmaiņas var tikt rosinātas parlamenta līmenī un bez ministrijas iniciatīvas.

Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top