Lauksaimnieku NVO kritizē Latvijas zaļās lauksaimniecības politikas plānus / Raksts

Kopējās ES investīcijas tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Latvijā un lauku attīstībā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam ir aptuveni 3,4 miljardi eiro. Lai gan tiešmaksājumi tiek palielināti līdz pat 44%, Latvijas lauksaimnieki saņems finansējumu tikai par 11% zemā valsts līdzfinansējuma un zemo lauku attīstības fondu līdzekļu dēļ.

Prasības un rezultāti

Zemkopības ministrijas valsts ministra vietniece Regunda Krivica sacīja, ka atbilstoši situācijai Eiropas Savienībā lauksaimniecības palīdzībai dalībvalstīs ir jābūt vērstai uz vides, ekonomiskiem un sociāliem mērķiem. Tāpēc pēdējo divu gadu laikā ir izstrādāts Kopējās lauksaimniecības politikas valsts stratēģiskais plāns.

“Ekonomikas objektīviem pasākumiem plānojām 42% no kopējās naudas, vides pasākumiem tie ir 48% un sociālajiem mērķiem, kas ietver izglītību, zinātni un inovācijas, tur paredzējām 8,8% finansējuma. Esam izstrādājuši 66 pasākumus gadā. mūsu stratēģisko plānu kopā ar Zemnieku biedrību sacīja Krieviņa.

Stratēģija arī sniedz lielāku atbalstu lauksaimniecības praksei, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, vides uzlabošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 438 miljoni eiro ir paredzēti brīvprātīgām darbībām, ko sauc par vides shēmām.

“Pieprasot papildu maksājumus, lauksaimniekam ir jāapzinās, vai viņš ar savu darbību saudzēs tīru ūdeni, augsni vai gaisu vai samazinās oglekļa dioksīda emisijas. [..] Tam būs arī ļoti stingra uzraudzība, un Eiropas Komisija sekos līdzi finanšu izlietojumam. “Ja šie mērķi netiks sasniegti, tiks veiktas finansējuma korekcijas,” sacīja Krīvica.

Korelācija: ieguvumi videi ir nenozīmīgi

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas prezidents Gustava Norkārklis vērtēja, ka ekosistēmu atbalstīšana, it kā veidota “zaļās” Eiropas mērķu sasniegšanai, ir vairāk vērsta uz lielo, tradicionālo saimniecību veicināšanu, nevis uz bioloģiskās lauksaimniecības attīstību.

“Videi būs maz labuma, bet tiks tērēts daudz naudas. Esmu kritisks pret šīm vides shēmām. Piemēram, viens palīdzības pasākums ir tāds, ka lauksaimniekam vienkārši jāveic augsnes testi un reizi 5 ziņojumos par mēslošanas plāniem. gados , un saņems atbalsta maksājumu par šiem gadiem.Bet tā vienkārši ir normāla lauksaimniecības prakse.Neredzu tieši kādi uzlabojumi un būtiskas priekšrocības no tā ir videi un bioloģiskajai daudzveidībai.Un ir ievērojams finansējums-vairāk nekā 100 miljonus,” atzīmēja Norkārlss.

READ  Vai gubernatoram Edvardsam maska ​​jāatdod Luiziānai? Lūk, ko saka viņa sabiedrības veselības konsultanti | Jaunumi

Eiropas Komisija “No sētas līdz galdam” Stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvaru ES līdz 25%, vienlaikus samazinot pesticīdu izmantošanu par 50%. Norkārlis lēsa, ka finansējums bioloģisko prakšu audzētājiem saglabāsies aptuveni tādā pašā līmenī, atšķirībā no ministrijas paredzētā palielinājuma.

“Finansējums bioloģiskajai lauksaimniecībai tagad ir sadalīts vairākās daļās. Agrāk bioloģiskajai lauksaimniecībai bija tikai viens maksājums – skaidra aploksne un budžets. Tagad tā nauda ir sadalīta vides shēmās un lauku attīstībā. Var teikt, ka tur tagad ir vēl viens bioloģiskajiem lauksaimniekiem pieejams maksājums, bet tie ir tie paši maksājumi Vecais zaļais Aizstājot atbalsta pasākuma nosaukumu nav pareizi teikt, ka bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir piešķirts lielāks finansējums Aicināsim Eiropas Komisiju izvērtēt Stratēģisko plānu. lauksaimniecības politiku un norādīt, kur mēs saskatām savas bažas.

Nevienlīdzība starp nozarēm

Savukārt Zemnieku saeimas ārpolitikas speciālists Valters Zelis sacīja, ka organizācija, kas pārstāv lielāko daļu tradicionālo lauksaimnieku, valsts stratēģijā saskata arī daudz nepilnību, piemēram, nevienlīdzīgus atbalsta maksājumus starp nozarēm un ražošanas metodēm.

Ministrija izveidojusi maksājumu kalkulatoru, kurā īpašnieki var individuāli ievadīt savas saimniecības datus un redzēt, kāds būs palīdzības pieaugums vai samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. [..] Aptuveni 20% saimniecību paliks līdzšinējā atbalsta līmenī, un 20% var saņemt atbalsta maksājumu palielinājumu par 10-20%. Bet 50-60% īpašnieku redzēs aptuveni 20% atbalsta maksājumu samazinājumu [continuing to operate as it has been].

Ministrija arī uzsver, ka mēs nevaram darīt lietas, ko esam darījuši līdz šim. Mums jādara vairāk. Taču būtiskākā problēma ir tā, ka ministrija nebija gaidījusi, ka, piemēram, augkopībā visi zemnieki varētu darīt vairāk. Pat ja mēs vēlētos, lai visas augkopības saimniecības rīt kļūtu “zaļas” un ieviestu visas šīs ekoloģiskās shēmas prakses, naudas pietiktu tikai 25% lauksaimnieku,” sacīja Zeloss.

READ  Pterozauri varētu pacelties līdz 8 pēdu augstumā, lai paceltos gaisā

No “Saeimas lauksaimnieku” viedokļa bioloģiskās nozares lauksaimnieki saņems maksājumu pieaugumu, bet nacionālajā KLP plānā trūkst sasniedzamo mērķu.

“Piemēram, vitāli svarīgajā sektorā ir ļoti liels maksājumu pieaugums – virs 100 miljoniem. Bet mēs neredzam, kā mēs varam celt produktivitāti vai cīnīties, ka, piemēram, tiek ražots bioloģiskais piens, bet tas tiek nodots kā konvencionāls. Jo īpaši, šķiet, ka patērētājs maksā lauksaimniekam, izmantojot nodokļus, lai ražotu vitāli svarīgo pienu, kā rezultātā vienā tvertnē sajaucas ar parasto pienu. Tādējādi mēs neredzam nekādu stratēģiju vai loģiku, kā šie maksājumi tiek sadalīti. neredzu to ietekmes novērtējumu, kas tika veikts,” sacīja Zillis. Latvijā veikts visam šim stratēģiskajam plānam.”

Koncentrējieties uz plānošanu un ziņošanu

Latvijas Dabas fonda direktors Andrejs Briedis uzskata, ka ministrijas izstrādātajām ekosistēmām ir jābūt priekšnosacījumiem, lai vispār varētu pretendēt uz palīdzību, nevis nodrošināt tos kā inovatīvus videi draudzīgus risinājumus.

“Šobrīd mums nav nacionālo mērķu, jo, izlasot stratēģisko plānu, mēs varam uzzināt, cik daudz naudas un hektāru mēs gatavojamies tērēt. Mēs nevaram teikt, ka visas viņu vides shēmas ir sliktas, bet pārsvarā zemniekiem nekas nav jāmaina vai ļoti maz.Patiesībā uzsvars tiek likts uz labāku plānošanu un atbildību valsts priekšā par to, ko zemnieki dara.

Bet, ja mēs atgriežamies pie zaļā ceļa mērķiem: samazināt minerālu un pesticīdu izmantošanu, ekosistēmas negaida neko tādu. Tad par kādu stratēģiju mēs šeit runājam? Diemžēl jāsecina, ka valsts stratēģija ir paņemt visu naudu pēc iespējas vairāk,” sacīja Predis.

Vides konsultatīvā padome arī analizēja Kopējās lauksaimniecības politikas valsts stratēģiju un secināja, ka palīdzība nav vērsta uz zaļo lauksaimniecību. Padomes priekšsēdētājs Joriss Gatnikss atzīmēja, ka Latvijas Stratēģiskais plāns nepalielina finansējumu vai kompensācijas meža īpašniekiem, kuru zemes atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

READ  Dr McCurry: CDC vadlīnijas par vējbaku vakcīnu atklāj pretrunīgus aģentūras ziņojumus par COVID

Saskaņā ar jaunās KLP stratēģijas sagatavošanu atbalsta piešķiršana paredzēta no 2023.gada. Zemkopības ministrija šobrīd apkopo priekšlikumus sabiedriskajai apspriešanai un līdz gada beigām nacionālo plānu iesniegs izvērtēšanai Eiropas Komisijā. Līdz jaunā perioda sākumam 2023. gadā lauksaimniecībai vajadzētu būt pārejas atbalsta nosacījumiem.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top