Latvijas vēstnieks Māris Silja: Kas notiks tālāk ar trim Baltijas valstīm?

Māris Silja, Latvijas vēstnieks ASV. (Attēli, izmantojot The Washington Diplomat)

Aizvadītajā 28. jūlijā apritēja 100 gadi, kopš ASV atzina Latvijas suverenitāti – Rietumvirdžīnijas lielumā valsts, kas savu neatkarību no Kremļa atguva tikai 1991. gadā.

Kopā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju Latvija kopš tā laika ir ekonomiski un politiski progresējusi, apsteidzot pārējās bijušās Padomju Savienības valstis. Pasaules iedzīvotāju pārskatā tas tagad ieņem 21. vietu 2022. gada Cilvēka brīvības indekss36. vieta Transparency International 2021. gada korupcijas uztveres indekssun otrais ieslēgts Pasaules sieviešu veselības indekss Hologic 2021.

Latvijas vēstnieks Māris Silja sacīja, ka viņa valstij ir bijusi nepārtraukta diplomātiskā klātbūtne Vašingtonā kopš tās pirmā vēstnieka ierašanās šeit 1922.gada septembrī, četrus gadus pēc tam, kad Latvija pati pasludināja neatkarību pēc Pirmā pasaules kara.

Divpusējo attiecību simtgade visu šo gadu ir bijusi vēstniecības sponsorētu svinību uzmanības centrā, tostarp Veterānu dienas piemiņas koncerts 11. novembrī Latvijas luterāņu baznīcā D.C. un Baltijas džeza trio koncerts 15. oktobrī Kenedijā, Vašingtonā. . centrs.

“Pateicoties Valsts departamenta politikai neatzīt padomju okupāciju Baltijas valstīs, šeit vienmēr atradās vēstnieks,” sacīja Silja, kura Latviju valsts galvaspilsētā pārstāv kopš 2019.gada septembra.

56 gadus vecā Silja runāja ar Vašingtonas diplomāts Nesenā intervijā ar viņu viņa vēstniecībā pie Masačūsetsas avēnijas. Viņš atzina, ka mazākām valstīm, piemēram, viņš dzīvo Vladimira Putina Krievijas ēnā, šie ir grūti laiki.

“Kad es augu, īpaši 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, latvieši bija pieķērušies radio, klausījās Amerikas balsi,” viņš teica. “Iestājos augstskolā Padomju Savienībā un pabeidzu brīvajā Latvijā.”

1994. gadā viņš pievienojās Latvijas ārlietu dienestam, kur ieņēma dažādus amatus, tostarp padomnieks Politikas plānošanas grupā, Amerikas daļas vadītājs, padomnieks drošības jautājumos, Otrās (divpusējās) politiskās nodaļas direktors un konsulāta ģenerāldirektors. . un Diplomātisko iekārtu direktorāts.

Vēstnieks saka, ka sabiedrības līdzjūtība Ukrainai ir skaidra

READ  Ražotāju cenas Latvijā aprīlī pieauga par 1.6%

Silja iepriekš tika nosūtīta uz Latvijas pārstāvniecībām Kopenhāgenā un Vašingtonā. Viņš bija pirmais Latvijas pastāvīgais vēstnieks Ēģiptē ar nerezidentu akreditāciju Jordānijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. Viņš bija arī novērotājs gan Āfrikas Savienībā, gan Arābu līgā.

Vēstnieks ir absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Pirms ierašanās Vašingtonā viņš bija Latvijas vēstnieks Ķīnā ar nerezidentu akreditāciju Mongolijā un Vjetnamā.

Neskatoties uz to, ka 25% Latvijas iedzīvotāju ir etniskie krievi, Silja sacīja, ka vispārējās simpātijas nepārprotami ir pret Ukrainu.

ANO Drošības padomes dalībvalsts Krievija nolēma karot pret demokrātisku un brīvu valsti tikai nacistu muļķīgo apsūdzību dēļ. Pat krievi vairs nelieto šo terminu. “Parastie latvieši teiks, ka tā ir smieklīga apsūdzība. Padomju laikā krievi šo fašismu vienmēr izmantoja kā propagandu pret Baltijas valstīm. Saka, ka mēs pārrakstām vēsturi, bet necenšamies aizbēgt no vēstures.”

Daži varētu iebilst pretējo. Faktiski ebreju grupas stingri iebilda pret A martā šā gada sākumā Rīgā, lai godinātu Otrā pasaules kara laikā nacistu Waffen SS komandētā Latviešu leģiona veterānus.

Neapstrīdams ir fakts, ka no 93 000 ebreju Latvijā pirms holokausta aptuveni 70 000 tika deportēti un nogalināti nacistu koncentrācijas nometnēs — bieži vien ar pašu latviešu entuziasma palīdzību. Februārī valdība pieņēma lēmumu Holokausta kompensācijas likumprojekts kas nodrošina 45 miljonu dolāru kompensāciju 9500 ebrejiem valstī par viņu zaudētajiem īpašumiem.

“Jā, protams, bija sadarbība. To neviens nenoliedz,” atzina Silja. “Bet vai tā tiešām bija Latvija? Mēs okupējām Padomju Savienību. Karš sasniedza mūsu zemes 1941. gadā.

Latvija ir pasaulē līdere pēc palīdzības Ukrainai uz vienu iedzīvotāju

Jebkurā gadījumā, pēc viņa teiktā, nekas neattaisno ciešanas, ko Krievija ir nodarījusi Ukrainai kopš tās iebrukuma kaimiņvalstī 2022.gada 24.februārī.

Viņi pat nesauc šo karu. Tā ir “īpaša militāra operācija”. “Krievija apgalvo, ka tā ir tās teritorija,” sacīja Silja. Diplomāts. “Bet, ja paskatās vēsturē, pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas pastāvēja Nāciju līga. Un Krievija dara to pašu, ko darīja 1939. gadā, kad sākās Ziemas karš pret Somiju un tā tika izslēgta no Tautu Savienības.

READ  Latvijas premjerministrs komentē lēnu vakcināciju - Baltic News Network

Pēc pašreizējā scenārija Krieviju nevar izslēgt no ANO, jo tai ir veto tiesības. Bet 2022. gada 2. martā Rezolūcija, kas nosoda Krieviju Par viņas darba veikšanu tas saņēma milzīgu atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā, kur tas tika pieņemts ar 141 balsi par, 5 pret, bet 35 nepiedalījās.

Uz jautājumu, vai Baidena administrācija ir darījusi pietiekami daudz, lai palīdzētu Ukrainai, viņš atbildēja: “Jā. Bez ASV vadības mēs nebūtu tur, kur esam šobrīd.”

Kopš kara sākuma ASV valdība ir piešķīrusi Zelenska valdībai militāro palīdzību 18,6 miljardu dolāru apmērā, kas ir vairāk nekā Eiropas Savienība. sacīja Sanna Marina Somijas premjerministres amatā Nesenās vizītes laikā Austrālijā“Man ir jābūt ļoti godīgam pret jums. Eiropa šobrīd nav pietiekami spēcīga. Mēs būtu grūtībās bez Amerikas Savienotajām Valstīm.”

Taču ekonomiskās palīdzības ziņā uz vienu iedzīvotāju, viņaprāt, neviena valsts nav paveikusi vairāk kā Latvija, kura palīdzībai Ukrainai tērēja 0,9% no IKP. Tas ir salīdzinājumā ar Igauniju (0,8%), Poliju (0,5%), Lietuvu (0,2%) un Slovākiju (0,2%). ASV arī iztērēja 0,2% no sava IKP palīdzības sniegšanai Ukrainai, turklāt ceļā vēl miljardiem dolāru.

Latvija ir uzņēmusi arī 40 000 ukraiņu bēgļu, kas ir daudz, ņemot vērā valsts iedzīvotāju skaitu tikai 1,9 miljonus.

“Esam okupējuši Padomju Savienību vairāk nekā 50 gadus,” viņš teica, “mēs zinām, kā tas darbojas, ja kāds jūs izspiež no jūsu mājas.” Valdības līmenī ir bijis liels atbalsts. Tāpat notikušas izmaiņas likumā par valodas lietošanu. Parasti vajadzētu mācīties latviešu valodu, bet tagad ir izņēmumi ukraiņiem. Mēs arī devām viņiem iespēju pieteikties darbā.

Silja: Mēs esam drošībā, jo piederam NATO

Par to liecina jaunākie jaunumi Prezidents Baidens ir gatavs tikties ar Putinu Ja Krievija piekristu izbeigt karu. Attīstība notiek laikā, kad ir paredzēts dot zvērestu jaunam Kongresam, kurā republikāņu palātā un Senātā joprojām ir demokrāti.

READ  Premjerministrs Karičs paliek amatā pēc uzticības balsojuma/raksta

Tomēr Kremlis apgalvo, ka nerunās ar amerikāņiem, ja vien viņi neatzīs Krievijas suverenitāti pār četriem Ukrainas reģioniem, kurus Krievija nelikumīgi anektējusi, nekontrolējot nevienu no tiem.

“Ir jābūt diplomātiskam risinājumam, bet tam ir jābūt saskaņā ar Ukrainas noteikumiem,” sacīja Silja. Ne latvieši, ne amerikāņi viņiem nevar pateikt, ko darīt. Mēs nevaram diktēt Ukrainai. Viņi cīnās pret autoritāru režīmu.”

Kā Latvija reaģē uz Krievijas propagandu?

“Mēs traucējam signālus,” viņš lietišķi teica. Esam aizlieguši visus krievvalodīgos medijus. Iemesls, kāpēc Latvijas krievvalodīgie skatās televīzijas pārraides no Maskavas, ir vienkāršs: Krievijas TV ir vairāk naudas, tāpēc viņi var veidot raidījumus, seriālus un citus raidījumus.

Tikmēr Latvija, protams, uztraucas par savu drošību. Bet, kā teica Silja: “Mēs esam drošībā, jo piederam NATO un Eiropas Savienībai. Tāpēc mēs pievienojāmies šīm organizācijām un ticam 5. pantam.” Tas attiecas uz klauzulu, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukums viņiem visiem.

Uz jautājumu, ko viņš domā par NATO paplašināšanos, iekļaujot tajā Somiju un Zviedriju, kas palielinātu dalību 73 gadus vecajā aliansē līdz 32, Silja pasmaidīja.

“Somijas vietā Putins ieguva NATO,” viņš teica. “Manuprāt, tās ir ļoti labas ziņas reģionam. Somija un Zviedrija jau ilgu laiku ir bijušas NATO partnervalstis. To klātbūtne nav nekas jauns. Taču pēc tam, kad Zviedrija atteicās no 200 neitralitātes gadiem, es nedomāju, ka Maskava būtu varējusi iedomāties ka tas notiks.”

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top