Izpētiet mūsu ceļvedi par Latvijas parlamentāro partiju platformām
19 partijas, kas 1. oktobrī aģitēja Latvijā (Saeimas), ir gatavas izklaidēties. Balsojums notiek saistībā ar bažām par notiekošo COVID-19 pandēmiju un Krievijas notiekošo karu Ukrainā. Neviena partija nevar pārliecinoši pieprasīt tautas mandātu pārmaiņām, un tā cīnās, lai risinātu ekonomiskās grūtības un sabiedrības neuzticību. Šajā rakstā tiks sniegtas dažas vispārīgas prognozes par vēlēšanu rezultātiem, pamatojoties uz jau esošajām aptaujām un politikām. Pieaugošais pretrīgu noskaņojums un iepriekšējo vēlēšanu lielo uzvarētāju – pro-Rusonu un populistu partiju – atkāpšanās liecina par sašķeltas koalīcijas valdības veidošanu atbilstoši pašreizējās administrācijas paraugam.
Spilgtākā tendence Latvijas politikā šodien ir tāda, ka Latvijas galvaspilsēta Rīga no valsts ekonomiskā progresa plūc lauvas tiesu. Kā lielākā pilsēta valstī (līdz šim gandrīz 625 000 cilvēku vai trešais no kopējā iedzīvotāju skaita), ekonomiskais centrs un galvenā osta Rīga piesaista valdības un ārējo investoru uzmanību. Astoņdesmit pieci procenti no ārvalstu investīcijām Notiek Rīgā vai apkārtējās pašvaldības. Koncentrēšanās uz Rīgu kopējais rezultāts ir reģionālā sociāli ekonomiskā noslāņošanās. saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijaLatvija ar salīdzināmiem datiem joprojām ir valsts ar piektajām lielākajām reģionālajām ekonomiskajām atšķirībām starp 29 OECD valstīm. Uzkrītoša ir statistikas neatbilstība: pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kur 8,6% No darbspējīgā vecuma iedzīvotāji Daugavpilī, Otra lielākā pilsēta Latvijā (Tajā dzīvo aptuveni 80 000 cilvēku)Un Viņi vienkārši bija bezdarbnieki 4,2% REAGAN REĢISTRĒTS Tam trūkst funkcionalitātes. Trīsdesmit deviņi procenti no Regans Viņiem ir augstākā izglītība, bet tikai 26% Liepājas iedzīvotājulielākā osta valstī, un 28% austrumu pilsētās Daugavpils un Rēzeknes ar līdzvērtīgu kvalifikāciju.
Šīs šķelšanās izraisīja reģionālisma pieaugumu un prasības pēc varas decentralizācijas, lai atrautu varu no Rīgas. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās populistiskā vietējā partija Latvijas Reģionu līga Tas bija pirmajā vietā piecās pašvaldībāspirmo reizi neizšķirts ar Zaļo un lauksaimniecības zemnieku savienību (Zaļo un Zemnieku savienībaun Liberālās attīstības partija LatvijaiLatvijas attīstībai). Citas reģionālās partijas Viņš ieguva visvairāk vietu piecās citās pašvaldībās. Latvijas Reģionu Apvienība (Latvijas Reģionu apvienība) izveidoja aliansi 1. jūlijā ar Latvijas Zaļo partiju (Latvijas Zaļā partija), vietējā Liepājas ballīte (Liepājas partija), un “Vienotais Latvijas saraksts” (Apvinotais Latvijas saraksts) uzņēmēja Ulda Pīlēna vadībā. Šī alianse — Apvienotais saraksts (Apvienotais saraksts) – viņš jautāja iekšā 9,2% 2022. gada septembrīTrešajā vietā aiz valdošās centriski labējās partijas Jaunā Vienotība (Jaunā Vienotība) un labējās koalīcijas biedrs Nacionālajā apvienībā (Nacionālā apvienība). Pats galvenais, nevienai no uz Rīgu orientētajām partijām nebija īpaši goda kalpot Rīgai (gods kalpot Rīgai), rīkoja kampaņu valsts līmenī vai pievienojās lielākām reģionālajām aliansēm. Rīgas tautas partijas, piemēram, Centriski kreisie progresīvie (Progresīvie), Tev ir Nacionālie turpmākie pasākumi, kas norāda uz galvaspilsētas lielo ietekmi uz nacionālo dzīvi. Arī citas partijas pieņēma reģionālās tēmas. kurš – kurš Piecas partijastostarp četras valdnieces, savā kampaņā iekļāva reģionālās latgaliešu valodas popularizēšanu, solot, ka vietējā identitāte un problēmas joprojām ir galvenais virzītājspēks Latvijas politikā.
Pretēji šķietami optimistiskajiem vietējiem iedzīvotājiem Latvijā tradicionāli spēcīgā Krievijas sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” (Saskatta) piedzīvo vēlēšanu sezonu ar neveiksmēm. Kopš tās vadītājs, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs tika atlaists 2019. gada aprīlī Kukuļošana tranzīta aizturēšanaiPartija cieta vēlēšanu neveiksmes. Tā paša gada novembrī viņi padevās galvenajai pašvaldības varas svirai, kas ir Harmonija velciet atbalstu No Oļega Burova Rīgas goda biedrs un bijušais Ušakova vietnieks un mēra pēctecis. Līdz 2020. gada jūnijam Latvijas attīstībai pārvietoti Saskaņa kā populārākā Rīgas partija vēlēšanu biļetenā. 2020. gada augustā Harmonija astēnija Rīgā uz koalīciju, kuru vada Latvijas Liberālās attīstības partija un tās tehnokrātiskais līderis Mārtiņš Stace. Stace intervijās akcentēja sadarbību ar Rīgas krievvalodīgo kopienu, atsvešinot Saskaņas galveno atbalsta bāzi. Pašvaldību vēlēšanās tajā gadā Saskaņa Knapi aģitēja Ārpus Austrumlatvijas, tikai saglabājot varu iekšā Daugavpils Un rozīnīte. Partija, kurā ir visvairāk vietu 2011. gadsUn 2014. gadsUn 2018. gadsir aptauja 9% No 2022. gada 6. septembra – 4. attālā vieta.
Krievijas Federācijas redzamākā strīdīgā partija – Latvijas Krievijas Federācija (Latvijas Krievu savienība) – cenšas ieņemt Harmony vietu politiskajā spektrā, taču līdz šim nav izdevies iegūt starpkultūru pievilcību, ko radījusi Harmonijas patronāžas politika. gadā Krievijas Latvijas Federācija sadarbojās ar Saskaņas priekšteci Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā alianse (Relationships between cilvēkabām vienotā Latvijā), taču dalās par Saskaņas uztverto piekāpšanos etniskajam vairākumam Latvijā. Krievijas Federācija Latvijā turpina atklāti paust draudzīgus uzskatus par Maskavu izveidoja partnerību Ar reģionālo Krimas partiju, kuras vadītājs kļuva par gubernatoru pēc Krievijas okupācijas 2014. gadā. Tās vēlēšanu manifests 2022. gadam aicina Izbeigt ierobežojumus krievu valodai [in this case, Moscow-funded] televīzija, un visas Krievijas televīzijas kanāla izveide Latvijā.”Tas atbalsta”depolitizācijano dažādām valsts aģentūrām, apgalvojot, ka ir neobjektivitāte pret krievvalodīgajiem. Turpretim harmonija Pārtrauciet oficiālās saites Ar Vladimira Putina vadīto partiju Vienotā Krievija 2017. gadā un viņa 2022. gada manifestā uzsvērts “kopienas integrācija“Un eiropietis. Neskatoties uz to, ka Krievijas un Latvijas Federācija piesaista uzmanību savām atšķirībām, tā joprojām ir maza. 2021. gada pašvaldību balsojumā tā pārkāpa 5% vēlēšanu slieksni, lai tikai uzvarētu. viens sēdeklis Daugavpils pilsētas sapulcē. Šogad sabiedriskās domas aptaujas 20. septembrī prognozēja, ka partijai derēs nopelna 4,8% No balsošanas, zem vēlēšanu sliekšņa. Latvijas Krievijas Federācijas iekļūšanas Saeimā gadījumā maz ticams, ka tā stāsies koalīcijā; Kandidāts Miroslavs Mitrofanovs paziņotĪstermiņā tas ir nereāls jautājums. Tāpēc jautājumi par koalīcijām nav sākums.”
Tāpat kā Krievijas interešu partijas, arī Latvijas populistiskās kustības, šķiet, nespēj apvienoties un pārkāpt vēlēšanu barjeru. 2018. gada Saeimas vēlēšanās populists, kuram pieder valsts? ballīte, ballīte (Kā jūs pārvaldāt Valestu?) bija otrajā vietā aiz Harmony. Drīz pēc tam viņa biedru skaits samazinājās līdz ar partijas līderi Aldi Gobzemu. Parlamenta priekšnesumsDiskusijas beigušās Līdzdalība valdošajā koalīcijāUn Vakcīnas pilnvaru strīdi Partiju šķelšanās. Līdz 2021. gada augustam šķērsojiet grīdu Partiju viņš pameta tikai piecu deputātu sastāvā, kas ir minimums, kas nepieciešams oficiālās partijas statusa saglabāšanai. Kā kuram pieder valsts? Viņš zaudēja kontroli, un parādījās pretinieki, kuri balsoja pret sistēmu. Uzņēmējs Einas Ollers līdzdibināja Latvija pirmā Ceremonija (Latvija Perma Vieta), ko nepārprotami iedvesmojušas populistiskās partijas ASV un kontinentālajā Eiropā. Gobzems beigās aizgāja Kam pieder valsts? , un pievienojās bijušajai Saskaņas deputātei Jūlijai Stepaņenko, lai izveidotu Likums un kārtība Ceremonija (Likums un kārtība). Stepaņenko aizgāja, lai izveidotu savu komandu suverēnā vara (Sofriona VaraKustība, kas uzrunā mazākumtautību krievvalodīgos Latvijā. Rīgā bāzēta populistu partija, par stabilitāti! (Stabilitātei!), 2022. gada laikā viņš bija gandrīz 6% aptaujās, taču 2022. gada septembra rezultāti liek viņam zem vēlēšanu sliekšņa. Līdz šim parlamenta pārstāvniecību, šķiet, spēj iegūt tikai “Latvija Pirmā”. Lielākā daļa populistu partiju radās pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, atstājot tās nepārbaudītas un sabiedrībai nepazīstamas.
Politiskajām partijām kļūstot mazākām un arvien vairāk nespējot piesaistīt nacionālos vēlētājus, to cīņas veicina parlamentāro nestabilitāti. Lielas nacionālās partijas, piemēram, Saskaņa vājinātsavukārt šauras kustības, kuru pamatā ir reģionālā identitāte, piemēram, Latvijas Reģionu līga vai sociālās grupas, piemēram, Latvijas Krievijas Federācija, celšanās. 2018. gadā politikas eksperts Ryo Nakai redzēja, “Latvijas vēlēšanu politika ir viena no nestabilākajām, nestabilākajām un sadrumstalotākajām Eiropā.” Viņš piebilda, ka partiju attiecība pret pieejamajām vietām ir 6,4 procenti otrais augstākais Latvijas vēsturē tas 1995. gada vēlēšanās tika pārspēts tikai par 7,6. Ņemot vērā 19 ballītes Reģistrēts kandidātu sarakstos, partiju un deputātu mandātu attiecība šajā vēlēšanu ciklā saglabāsies augsta. No reģistrētajām partijām vēlēšanu slieksni pārkāpušas septiņas, padarot daudzpartiju koalīciju gandrīz neizbēgamu. Septiņas partijas, kas aptaujās vismaz 5%, nozīmē, ka neviena partija nevar izveidot valdību viena pati. Pieņemot, ka parlamentā iekļūs septiņas partijas, tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, partiju un deputātu mandātu attiecība būs vismaz 6,4 — 2018. gadā. Saeimas sabrukums un nepieciešamība pēc koalīcijas politikas varētu paildzināt valdības veidošanas procesu, atstājot valsti neskaidrā situācijā, kamēr ekonomika klibo un netālu turpinās karš. Tas bija ilgākais laiks, ko Latvija bija gaidījusi, lai izveidotu valdību četrus mēnešusSavukārt pēc 2018. gada vēlēšanām jaunās vienības premjera Krišjāņa Kariņa vadībā (kas 2018. gadā Saeimā iekļuva ar vismazāko mandātu skaitu) valdība bija visilgāk (gan bez reorganizācijas). Ja slieksni pārkāps vairāk partiju un reģionālās politiskās domstarpības kavēs koalīcijas veidošanu, valdības izveidošana var ieilgt. Latviešu sakāmvārds vēsta: “Lielā zivtiņa norij zivtiņu.” Tautas gudrības atkal var mainīt, ja sīkpartijas diktēs nākamās Latvijas valdības veidošanu.
Šajā rakstā paustie viedokļi ir tikai autora viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Ārpolitikas pētniecības institūta nostāju, bezpartejisku organizāciju, kas cenšas publicēt argumentētus, uz politiku orientētus rakstus par ASV ārpolitiku un nacionālās drošības prioritātēm.
Izpētiet mūsu ceļvedi par Latvijas parlamentāro partiju platformām
