Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas birojs (FID) ziņo, ka 2022.gadā kopumā saņēmis 6384 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2021.gadā. Turklāt FIB ir iesaldējis kopējo summu 357 miljonu eiro apmērā aizdomīgiem līdzekļiem. Tas ietver 351 miljonu eiro likvidētajās kredītiestādēs.
FID prezidenta pienākumu izpildītājs Toms Platacis stāsta, ka pirms 2020. gada ziņojumu skaits turpināja samazināties. Tomēr kopš 2021. gada ziņojumu skaits ir pieaudzis. Pēdējos gados no likvidētajām kredītiestādēm saņemti gandrīz tūkstotis ziņojumu.
“Šajos pārskatos nav detalizēti aprakstīti aktuālie darījumi, bet gan riski, kas saistīti ar Latviju kā reģionālo finanšu centru, ar ko mūsu valsts ir bijusi kopš 2019. gada sākuma. Šobrīd lielākais izaicinājums ir darbs ar šeit aktuālajām lietām un nelegālajām finansējumu, kas tiek veidots Latvijā. Platassis sacīja, ka galvenie riski šeit saistīti ar nodokļu noziegumiem, korupciju, nelegālu akcīzes preču tirdzniecību, krāpšanu un sodiem.
Viņš sacīja, ka kriminālprocess sākts vairāk nekā 99% FIB ziņojumos par naudas atmazgāšanu. “No 357 miljoniem eiro, ko iesaldējām pagājušajā gadā, 342 miljoni eiro pēc tam ir arestēti. Šobrīd tiek apkopota informācija par atlikušo summu,” sacīja Platassis.
Viņš teica, ka FID mērķis ir 20–30 augsta riska vai ļoti sarežģīti gadījumi nākamo piecu gadu laikā.
Savukārt attiecībā uz iesaldēto līdzekļu apjomu Platasis paredzēja, ka nākotnē tas samazināsies, ņemot vērā, ka tiesās nonāks arvien vairāk lietu, kas saistītas ar likvidētajiem banku līdzekļiem.
“Ja paskatāmies uz laika posmu, kad Latvija nostiprinājās kā reģionālais finanšu centrs, tad ierastā situācija ir tāda, ka nauda ienāca, palika varbūt kādu dienu un pēc tam tika pārskaitīta uz citām valstīm.
Šī plūsma pārsvarā gāja no austrumiem uz rietumiem. Ja tagad likvidēto finanšu institūciju līdzekļi netiks iesaldēti, tie, visticamāk, pazudīs no mūsu un ES uzmanības loka. Tas nozīmē, ka mēs neko citu nevaram darīt, kā iesaldēt šos līdzekļus un nodot informāciju tiesībsargājošajām iestādēm,” skaidroja Platassis.
Arvien vairāk FID atzīmē iekšzemes finanšu noziegumus. Platassis sacīja, ka tādi pasākumi kā finanšu līdzekļu iesaldēšana vairs nebūs nepieciešami, jo šajā gadījumā runa ir mazāk par banku kontos glabātu naudu, bet vairāk par nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem un īpašumiem, kas reģistrēti uz radinieku vārdiem.
“Nav draudi, ka šī nauda pazudīs un mēs nevarēsim to piespiest cietušo vai valsts labā.
Tāpēc iesaldēto līdzekļu apjoms, visticamāk, samazināsies. Naudas apjoms, ko tiesībsargājošās iestādes un tiesas atgūs, sacīja FID vadītājs, diez vai piedzīvos tik strauju kritumu.
Uz jautājumu, kurā regulētajā sektorā ir lielākais iekšzemē iegūto nelegālo līdzekļu apjoms, Platacīts norādīja, ka notiek darbs pie risku izvērtēšanas valsts mērogā.
“Risku novērtējums liecina, ka šobrīd lielākie riski ir saistīti ar pelēko ekonomiku. Runa nav par 100 eiro, kas samaksāti iepakotās algās, bet gan vērienīgi darījumi – PVN karuseļi un lielas shēmas. Tālāk ir korupcija, nelegāla akcīzes preču izplatīšana, krāpšana lielos apmēros un sodi, atzīst FID priekšnieks.
Lasi arī: Krievijas produkti Eiropas tirgū nonāk caur tālākpārdevējiem
