Augstākā valsts parāda attiecība pret IKP 2022. gada trešā ceturkšņa beigās tika reģistrēta Grieķijā (178,2%), Itālijā (147,3%), Portugālē (120,1%), Spānijā (115,6%), Francijā (113,4%). un Beļģijā (106,3%) un zemāk Igaunijā (15,8%), Bulgārijā (23,1%) un Luksemburgā (24,6%).
Latvija bija starp valstīm ar salīdzinoši zemu parādu, un valsts parāda attiecība pret IKP 3. ceturksnī bija 39,9%. Skaits ir samazinājies no 41,6% iepriekšējā ceturksnī un par 42,3% 2021. gada trešajā ceturksnī.
Salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, četrās ES dalībvalstīs 2022. gada trešā ceturkšņa beigās bija vērojams parāda attiecības pret IKP pieaugums un 23 gadu samazinājums. Attiecības pieaugums bija Bulgārijā (+1,9 procentu punkts), Čehijā (+1,7 lpp.), Francijā (+0,3 lpp.) un Zviedrijā (+0,2 lpp.), savukārt lielākais kritums reģistrēts Grieķijā (-5,3 lpp), Kiprā (-3,8 lpp), Portugālē (-3,3). lpp.), Itālijā (-3,0 lpp.) un Horvātijā (-2,8 lpp.).
Kopējais valsts parāds, 2022. gada trešais ceturksnis
Foto: Eurostat
Gan eirozonā (EA19), gan Eiropas Savienībā valdības parāda attiecības pret IKP samazināšanos nosaka IKP pieaugums, kas ir lielāks par valsts parāda pieaugumu absolūtā izteiksmē. Salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, valsts parāda attiecība pret IKP samazinājās arī gan eirozonā (no 97,3% līdz 93,0%), gan Eiropas Savienībā (no 89,7% līdz 85,1%).
Parāda vērtspapīri 2022. gada trešā ceturkšņa beigās veidoja 82,5% no eirozonas un 81,9% no ES vispārējās valdības parāda. Kredīti veidoja attiecīgi 14.4% un 15.0%, bet skaidrā nauda un noguldījumi – 3.1% no eirozonas un ES valdības parāda.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
