Koalīcijas partneriem ir dažādi viedokļi par nepieciešamību Latvijā ieviest enerģētikas taupības pasākumus, šajā jautājumā norāda valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji.
Attīstībai / Par! (AP) Saeimas frakcijas deputāts Martešs Bondars uzskata, ka labākais enerģijas taupīšanas virzītājspēks ir tirgus cena, jo tās dēļ šobrīd iedzīvotāji un uzņēmēji domā, kā ietaupīt. Vienlaikus valdībai būtu jādomā par pasākumiem inflācijas ietekmes mazināšanai, izmantojot finanšu instrumentus.
Jaunās vienības direktoru padomes priekšsēdētājs Inārs Latkovskis uzskata, ka augstās enerģijas cenas mudinājušas iedzīvotājus un uzņēmējus meklēt iespējas ietaupīt. Viņš norādīja, ka daudzi iedzīvotāji uzstāda saules paneļus, iegādājas jaunas elektroierīces un veic citus pasākumus, kas palīdz taupīt resursus.
“Nezinu, vai varam salīdzināt ar Spāniju, kur ziema īsti nenotiek,” sacīja Latkovskis, norādot, ka Latvija nevar nodrošināt energoresursus tādā līmenī, kā to dara dienvidu valstis.
Latvijā ir bargākas ziemas nekā vidēji visā Eiropā. Latkovskis sacīja, ka ziemas Latvijā ir daudz aukstākas un apkure ir ļoti svarīga.
Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kerstins uzskata, ka Latvijai vajadzētu regulēt enerģētisko taupību, piebilstot, ka jau ir spēkā noteikumi, kas ievieš energoefektivitātes prasības mājsaimniecībām.
Konservatīvās partijas līderis Krišāns Feldmans uzsvēra, ka valdībai un Ekonomikas ministrijai būtu jāpublisko aplēses par dabasgāzes rezervēm un jāsagatavo energoefektivitātes taupības plāns valsts institūcijām arī tad, ja šis solis sagādās neērtības.
Feldmans skaidroja, ka taupības plāns valsts iestādēs nāktu par labu gāzes veikalu uzturēšanā mājsaimniecības vajadzībām.
Enerģētikas krīze skar visu Eiropu. Piemēram, Spānijā valdība nolēma noteikt ierobežojumus apkurei, gaisa kondicionēšanai un apgaismojumam.
Visās sabiedriskā sektora ēkās, tirdzniecības centros, kinoteātros, biznesa namos, viesnīcās, dzelzceļa stacijās un lidostās nebūs atļauts iestatīt temperatūru zem +27°C vasarā un virs +19°C ziemā.
