Latvijas valdība pirms 14. Pārstāvju palātas vēlēšanām var pieņemt lēmumu noteikt enerģijas cenas ierobežojumus – Baltijas ziņu tīkls

Saimas deputāts Arvils Ašeradins pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka Latvijas valdība varētu sanākt nedēļu pirms gaidāmajām Saimas vēlēšanām, lai pieņemtu lēmumu par energoresursu cenu griestu noteikšanu.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone izteica priekšlikumus papildu atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem gāzes, apkures un elektrības cenu pieauguma kontekstā.

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, valdības jūnijā ieviestais vidējais tarifs Latvijā – 150 eiro/MWh – ir pārsniegts daudzās pašvaldībās visā valstī. Pēc ministra teiktā, iedzīvotājiem var rasties problēmas ar rēķinu apmaksu bez papildu atbalsta pasākumiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd plānotais atbalsta mehānisms, lai palīdzētu iedzīvotājiem segt apkures izmaksas, paredz kompensēt tarifus, kas pārsniedz €68/MWh, un papildu kompensāciju 50% apmērā no notiekošā pieauguma, tarifam pārsniedzot iepriekšējo vidējo paredzamo tarifu, var tikt ir nepieciešams, lai nodrošinātu lielāku atbalsta intensitāti, sacīja Andriksons.

Ministrs sacīja, ka valdošā koalīcija bija vienisprātis, ka subsīdiju intensitātei noteikti nevajadzētu būt 100%, jo siltumapgādes uzņēmumiem un pašvaldību pārvaldēm nebūtu motivācijas piedāvāt lētus energoresursus vai vienoties par iespējami zemākiem tarifiem.

Pēc Indriksones teiktā, pašreizējais atbalsta blīvums noteikti būs virs 50%, taču tas nesasniegs 100%.

Lai segtu elektroenerģijas sadārdzinājumu, valdība plāno noteikt fiksētu tarifu konkrētam kilovatu/ha skaitam mēnesī. Līdzīgi kā apkurei, Andriksons sacīja, ka elektroenerģijas tirgotāji veidos sadarbību ar valsti, lai mājsaimniecībām sniegtā palīdzība tiktu automātiski pievienota viņu rēķiniem.

Turklāt ir plānotas aktivitātes, lai ļautu siltumapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām iesniegt plānus pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem, jo ​​lielākas maksas likmes daļēji nāk no uzņēmumu un pašvaldību nepabeigtās darbības. Viņa uzsvēra, ka vislielākā ietekme uz cenu kāpumu ir Krievijas un Ukrainas konfliktam.

Pēc Andriksona teiktā, valdība turpinās izvērtēt mehānismus, kā atbalstīt uzņēmējus konkurētspējas saglabāšanā.

Ministrs uzsvēra, ka, ņemot vērā šo krīzi, ir svarīgi, lai līdz ar enerģētikas nozares reorganizāciju valsts ekonomika spētu turpināt savu darbību un attīstību un sniegt lielāku ieguldījumu valsts attīstībā.

READ  A 100-million-year-old beetle fossil sheds light on the ancient insect family

Ašeradens piebilda, ka šonedēļ paredzēts izvērtēt iesniegtos priekšlikumus.

Atbildot uz jautājumu par iespēju noteikt samazinātu 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai, Askrans skaidroja, ka šodien koalīcijas sēdē šī tēma netika apspriesta.

Valdības dalībnieki koncentrējās uz energoresursu cenu griestu noteikšanu. Tāpēc politiķis apšauba iespēju samazināt šo pievienotās vērtības nodokļa jomu.

Ekonomikas ministrs Els Indriksons apliecināja, ka Nacionālā apvienība turpinās atbalstīt šo risinājumu, jo tas palīdzēs mājsaimniecībām un sniegs atbalstu vietējiem tirgotājiem.

Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku un tirgotāju organizāciju pārstāvji piektdien, 16.septembrī, pēc ministrijas rīkotās diskusijas aicināja valdību ieviest pārtikas produktiem samazinātu nodokli 5% apmērā.

Par to informē Latvijas Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju universitātes dekāne Irina Belvere

Pievienotās vērtības nodokļa samazināšana svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem palīdzētu palielināt Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, kas ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā.

Pašreizējā PVN likme šiem produktiem ir 21%.

Kā iepriekš norādīja premjerministrs Krišāns Karičs, lai kompensētu elektroenerģijas cenas, Latvijas valdība var noteikt cenas griestus pirmajām 100 kWh.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top