Cenšoties palielināt šķeldas ražošanu, Latvijas valdība otrdien, 21.jūnijā, vienojās pieņemt grozījumus, kas ļautu veikt mežizstrādi mazajos mežos.
Grozījumu skaidrojumā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvos aktus par vidējās lielās cirtes aplēsi Latvijā, Igaunijā un citos Baltijas jūras reģionos un zinātniskās izpētes par meža gatavību Latvijā, kas norādīja
Nepieciešams mainīt vidējos lielo zemes gabalu skaitu, lai nodrošinātu efektīvu zemes resursu izmantošanu un palielinātu meža ražību, kā arī palielinātu mežu kapitālvērtību un ikgadējo neto ienākumu gūšanas potenciālu mežsaimniecības nozarē un tās konkurētspēju.
Saskaņā ar Latvijas Dzīvības zinātnes un tehnoloģijas universitātes pētījumu, mainot vidējo cirtes lielumu, būs iespējams palielināt mežu kapitālvērtību par 440 miljoniem eiro, ja vien tiks veikta mērķtiecīga mežu atjaunošana, izmantojot vērtīgu meža selekcionēšanu. materiāliem. Šīs izmaiņas palīdzēs palielināt iespējamos gada neto ienākumus par 12 miljoniem eiro.
Lai novērstu iespēju ar retināšanas palīdzību palielināt meža vidējo stāvokli un līdz ar to piekļūt ātrākai mežizstrādei, plānots aizliegt lielāko mežizstrādi, ja pēdējā retināšana veikta pēdējo trīs gadu laikā. Paredzams, ka ierobežojumi stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
Latvijas Zemkopības ministrija skaidros korekciju ietekmi no ilgtermiņa perspektīvas.
Taču dabas aizsardzības organizācijas ir nobažījušās par dažiem grozījumiem.
Aktīvisti stāsta, ka iepriekš grozījumi tika apturēti divas reizes sabiedrības spiediena dēļ. Tagad tās tiek bīdītas par spīti Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solījumam neskatīties, kamēr netiks panākta vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža īpašniekiem.
Noteikumi, kas ļautu izcirst priežu, egļu un bērzu mežus, tika ierosināti 2017. gadā un pēc tam vēlreiz 2019. gadā. Kopš tā laika diskusijas par šo tēmu nav notikušas, norāda vides organizācijas.
