Ceturtdien, 4. martā, Latvijas valdība apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidoto jauno Vietējo pašvaldību likumu.
Pēc ministrijas teiktā, kopš sākotnējā likuma par pašvaldībām pieņemšanas 1994. gadā valsts pārvaldes struktūrā ir notikušas lielas izmaiņas, kas prasa atbilstošas izmaiņas vietējo pašvaldību likumdošanā.
Pārmaiņas ir nepieciešamas arī reģionālās administratīvās reformas kontekstā, it īpaši attiecībā uz pieaugošo vajadzību iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas procesos.
Pēc ministrijas domām, likumdošanas likums paredz skaidrāku lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu, lai labāk nošķirtu abu vienību kompetences un funkcijas, skaidrāku darba organizāciju un pienākumu noteikšanu. ierēdņiem.
Ņemot vērā Valsts kontroles Latvijā veiktā pārskata rezultātus, ministrija ir paplašinājusi arī likumā noteikto likumu ar prasību, lai pašvaldības vadītāji autorizētu iekšējās kontroles sistēmu.
Jāatzīmē, ka kandidātu atlase uz amatiem pašvaldību administrācijās tiks regulēta atklātā procedūrā, izņemot gadījumus, kad persona piekrīt pārcelt. Likumā paredzētais likums arī precizē ierobežojumus, kas saistīti ar parlamenta deputātu iespējām apvienot amatus.
Vietējo pašvaldību likumā ir iekļauti mehānismi, “lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību administrāciju darbā, lai paaugstinātu darba kvalitāti pašvaldībās un ievērotu to iedzīvotāju intereses”.
Viena no šīm iespējām nodrošina iedzīvotājiem tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, kad runa ir par budžeta izstrādi, ļaujot veikt demokrātisku procesu un iespēju iedzīvotājiem noteikt, kā iztērēt daļu naudas katras pašvaldības zemes apsaimniekošanai. Tās mērķis ir uzlabot iedzīvotāju sadarbību ar pašvaldības administrāciju.
Likumā paredzētais likums paredz arī iedzīvotāju padomes organizēšanu katrā pašvaldībā. Šīs padomes ievēlēs iedzīvotājus un rīkos sanāksmes, lai sāktu un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un rajonu padomēm.
Lai ļautu visām personām uzzināt savas tiesības un padarītu pieejamākus likumus, kas reglamentē tiesības, pēc to publicēšanas Latvijas Vēstnesī tika izstrādāti saistoši noteikumi ar vienotu sistēmu, lai tie stātos spēkā.
Likumā paredzētajos likumos ministrija ir ieviesusi arī skaidras vadlīnijas attiecībā uz gadījumiem, kad padomes varēs organizēt ārkārtas sēdes. Turklāt būs jāsniedz derīgs pamatojums minēto sanāksmju organizēšanai, paskaidrojot, kas notiktu, ja šādās sanāksmēs izskatāmās tēmas tiktu atliktas.
Mūsdienu risinājumu pieejamība un Covid-19 izaicinājumi ministrijai ļāva ministrijai noteikt konkrētus gadījumus likumos, kad valdes sanāksmēm ir atļauts notikt attālināti, izmantojot videokonferences. Šādas situācijas ietver, piemēram, situāciju, kas prasa ātru svarīgu jautājumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu sabiedrības drošību, ja notiek pašvaldības vai valsts ārkārtas situācija un ir noteikti savākšanas ierobežojumi.
Jaunais likums arī precizē pašvaldību neatkarīgo funkciju definīciju, kā arī pašvaldību atbildību, skaidri norādot, ka
Sākot ar 2024. gadu, katrai pašvaldībai ir jāveido pašvaldības policijas spēki.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Zublenska atzīmēja, ka likums būs sākumpunkts pašvaldībām, lai piesaistītu spēcīgus industriālos spēlētājus un spertu soļus skolu tīkla sakārtošanā.
Tomēr likumā noteikto likumu kritizēja Latvijas Lielo pilsētu asociācija, pieprasot tajā būtiskas izmaiņas.
Likumam tagad ir nepieciešams parlamenta apstiprinājums.
