Latvijas Universitāte (LU) plāno krasi samazināt aktīvo fakultāšu skaitu, aģentūrai LETA sacīja universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
Pašlaik universitātē kopumā ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātnes nozares. No dabaszinātnēm LU piedāvā Bioloģijas, Informātikas, Fizikas, matemātikas, Optikas, Ģeogrāfijas, ģeoloģijas un ķīmijas fakultātes. Humanitāro zinātņu un mākslas jomā universitātē ietilpst Humanitāro zinātņu, Teoloģijas, Vēstures un Filozofijas fakultātes. Sociālo zinātņu jomā LU piedāvā Biznesa, Vadības, Ekonomikas, Juridiskās, Pedagoģijas, Psiholoģijas, Mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes.
medicīnā un veselības zinātnēs piedāvā LU Medicīnas augstskola.
Pamatojoties uz iepriekš minētajām zinātniskajām direktīvām, var izveidot jaunas fakultātes. Šobrīd nav zināms, cik koledžu varētu izveidot šīs apvienošanas rezultātā. Tomēr to skaits nebūs mazāks par četriem. Maksimālais fakultāšu skaits var būt sešas vai septiņas.
Muižnieks sacīja, ka cilvēkiem nevajadzētu pārāk koncentrēties uz skaitļiem, jo nekādi lēmumi vēl nav pieņemti – amatpersonas turpina diskusijas un apmainās ar viedokļiem, lai rastu labākos iespējamos risinājumus.
Muižnieks sacīja, ka fakultāšu apvienošana ir LU padomes lēmums, kas nav pretrunā augstskolas attīstības stratēģijai, uzsverot, ka tas palīdzēs padarīt iestādes iekšējās struktūras vienkāršākas un caurskatāmākas, kā arī samazināt. pārmērīga birokrātija. Tas arī palīdzēs samazināt administratīvo slogu, atvieglos plānošanu, kā arī nodrošinās studentiem lielāku elastību, apgalvo LU prezidents. Šīs izmaiņas, pēc rektora domām, palīdzēs efektīvāk izmantot augstskolas infrastruktūru un dos iespējas strādāt pie lielākiem akadēmiskās attīstības projektiem.
“Varam sagaidīt daudz pozitīvu sasniegumu un ieguvumu – lielākas struktūras ir stabilākas un labāk spēj pārvarēt dažādas īslaicīgas krīzes,” sacīja Muižnieks.
Plānojot apvienot dažādas fakultātes, LU domāja par Tartu Universitāti, kur fakultātes tika veidotas, balstoties uz dažādiem zinātnes virzieniem. Tomēr LU neplāno pilnībā pārņemt Tartu Universitātes pieredzi, sacīja Muižnieks, piebilstot, ka abām augstskolām ir būtiski atšķirīgi finansējuma apmēri, kas jāņem vērā.
LU prezidents uzsver, ka visa procesa mērķis ir panākt savstarpēju izpratni par darbu un veidot kopīgus kursus un moduļus. Šajā kontekstā ir svarīgi saprast, “kur mēs ejam un ko strādājam” – vai koledžas gatavojas konkrētai profesijai un pienākumiem darba tirgū, vai arī tās darbojas plašākā mērogā.
Muižnieks sacīja, ka diskusijas notiek visu laiku. Ir daudzi iespējamie attīstības virzieni. Tāpēc nav vēlams sīkāk runāt par kādu no tiem, jo rezultāts vēl tikai gaidāms.
Izmaiņas varētu stāties spēkā nākamgad. Taču līdz 2023. gada septembrim Libānas universitātei būs jāizstrādā un jāapstiprina svarīgi iekšējie dokumenti – Procesa attīstības plāna izpēte un Zinātniskās darbības attīstības plāns.
Jautāts par ēkām, kurās pašlaik atrodas koledžas, Muižnieks sacīja, ka universitāte saglabās to, kas atrodas Raiņa bulvārī. Tomēr pārējo ēku nākotne ir neskaidra.
Lasiet arī: Neliels akumulatora bojājums pārvērš elektromobiļus par atkritumiem
