Zinātnieku grupa no Latvijas un Lietuvas ķemmē Palangas pierobežas pludmali. Viņi pēta plastmasas uzkrāšanos un ir iesaistīti Eiropas projektā ESMIC, kas kartē, analizē un uzrāda datus un metodoloģiju, lai novērstu šo piesārņojumu. Viņu pirmais secinājums ir tāds, ka aļģes darbojas kā plastmasas magnēts. Viņu pirmais secinājums ir tāds, ka aļģes darbojas kā plastmasas magnēts.
“Mēs atklājām, ka pludmales gruvešos (aļģēs) ir trīs reizes vairāk plastmasas nekā piekrastē svaigās vai tīrās pludmales smiltīs. Skaidro Arūnas Balčiūnas_, ESMIC projektu vadītājs.
Lai kartētu plastmasu, zinātnieki izmanto vairākas metodes, tostarp attēlveidošanu ar droniem. Pēc tam šie dati tiek salīdzināti ar satelīta attēliem. Tādā veidā viņi nosaka visvairāk skartās teritorijas un aļģu un plastmasas daudzumu, kas var palīdzēt pašvaldībām. Tas interesē arī Lietuvas un Latvijas iestādes.
Mēs izmantojam trīs līmeņus, trīs dimensijas uz vietas esošos ceļus, kad tos savācam ar rokām, bezpilota lidaparātus, kas var redzēt mazākus plankumus, kas var darboties ātrāk un darboties, un satelītus, kas var uzņemt visu Baltijas jūru. saka Diāna Faičete, vadošā zinātniece un attālās izpētes eksperte.
Lietuva un Latvija to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ uzkrāj vairāk jūras aļģu (aļģu) un plastmasas nekā citas Baltijas jūras valstis. Tas atrodas šīs salīdzinoši slēgtās jūras austrumu pusē – Stiprs vējš.
Šim projektam budžetā tika atvēlēti 449 574 eiro, no kuriem 85% finansēja Eiropas kohēzijas politika, bet pārējos 15% nodrošināja iesaistītie projekta partneri: Klaipēdas Universitāte; Latvijas Ūdens ekoloģijas institūts; Daugavpils Universitātes aģentūra; Klaipēdas Zinātnes un tehnoloģiju parks; Vides izglītības fonds.
Klaipēdas universitātes laboratorijās zinātnieki pabeidza pētījumu, analizējot plastmasas un mikroplastmasas paraugus, kas atrasti aļģēs un ūdenī. Viņi meklē vibrācijabaktēriju veids, kas var būt bīstams cilvēkiem, īpaši šajā krasta līnijā, ko sauc arī par Dzintara krasts. Viņu analīzes liecināja par Vibrio klātbūtni 67% gadījumu.
“Klimata pārmaiņu dēļ Baltijas jūras reģionā palielinās piekrastes vibrioinfekcijas, un plastmasa ir viens no veidiem, kā šīs baktērijas var pārnēsāt. Tāpēc cilvēki šīs aļģes izrok dzintara iegūšanai. Tādā veidā tās var tikt pakļautas potenciāli patogēnām baktērijām. ,” raksturo Marija Cataruiti, galvenā zinātniece un mikrobioloģe.
Katru reizi, kad zinātnieki savāc savus paraugus, viņi parāda garāmgājējiem, ko viņi atrod pludmalē. Šo paplašināšanas darbu laikā ir savākti 736 atkritumu gabali, kas atrasti 100 metru attālumā no pludmales. Tas ir 36 reizes lielāks par robežu, kas tiek uzskatīta par “atbilstošu piesardzības līmeni”. Eiropā.
