Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 19.septembrī ārkārtas sēdē nolēma sākt beztermiņa streiku, noraidot Izglītības un zinātnes ministrijas izteikto piedāvājumu, informēja LIZDA prezidente Inga Vanaga.
Viņa sacīja, ka streiks notiks, jo līdz šim piedāvātie kompromisi ir nepietiekami un LIZDA uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz skolotāju šķelšanos un nepiedāvā reālus risinājumus visām skolotāju grupām.
“Risinājumu attiecībā uz pedagogu noslodzi mēģinām rast jau kopš 2016.gada. Šos lēmumus varēja pieņemt agrāk, pirms protesta akcijas un pirms streika sākuma,” sacīja Vanaga.
Viņa sacīja, ka Lisda sekos situācijas attīstībai. Iespējama arī ārkārtas valdes sēdes sasaukšanas iespēja.
“Mēs neesam apmierināti ar IZM piedāvājumu, kas attiecas tikai uz dažiem skolotājiem. Finanšu piedāvājums ir vilinošs, taču šajā situācijā pastāv vairāki riski, pat haoss, kas var rasties, ja bērnudārza audzinātājas nolems doties strādāt uz sākumskolu vai profesionālās izglītības skolotāji nolems strādāt valsts izglītības iestādēs, sacīja Vanaga.
Vienlaikus Vanaga sacīja, ka IZM skatē nav izvērtēti visi iespējamie riski.
“Solidaritāte un vienota nostāja mums tagad ir vajadzīga. “Par atsevišķiem jautājumiem ir prasības, un koncentrēšanos uz citām tēmām arodbiedrība neuzskata par pieņemamu,” sacīja Vanaga.
Plānots, ka ceturtdien, 15.septembrī, sarunas turpināsies starp Lisdu un valdības koalīcijas valdošajām partijām.
Vanaga iepriekš norādīja, ka ministrijas priekšlikums attiecas tikai uz valsts izglītības skolotājiem. Savukārt LIZDA prasības ir visām skolotāju grupām.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Mvenese iepriekš uzsvēra, ka valsts izglītības nozare ir tā nozare, kas no Covid-19 pandēmijas ir cietusi visvairāk, un tas ir iemesls, kāpēc uzmanība tiek pievērsta šim izglītības līmenim.
Latvijas valdošā koalīcija iepriekš vienojās finansēt 60,2 miljonus eiro. No šīs summas 3,7 miljoni eiro tiks atvēlēti no valsts budžeta programmas ārkārtas situācijām.
Pedagogu slodzes sabalansēšanai no 2023. gada 1. janvāra paredzēts piešķirt papildu finansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā. Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa teiktā, šo finansējumu varēs nodrošināt nākamā gada budžeta veidošanas laikā.
Vairāk par tēmu: Lisda: Latvijas valdības piedāvātais kompromiss neko neparedz 20 000 skolotāju
Premjers gan teica, ka esošā valdība viena pati nevar lemt par nākamā gada budžetu. Viņš sacīja, ka valdošās koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt doto solījumu uzlabot skolotāju algas.
Jau iepriekš ziņots, ka koalīcijas deputāti ierosināja, sākot ar 2023.gada 1.janvāri, piešķirt skolotājiem 40 stundu slodzi. Tas ietver virsstundas un minimālās algas paaugstināšanu no 900 eiro līdz 1200 eiro.
Viena no arodbiedrību prasībām ir nodrošināt skolotājiem sabalansētu slodzi. Arodbiedrību neapmierina ministrijas priekšlikums, kas ļauj līdz 2028. gadam sabalansēt darba slodzi. Ministrijas piedāvātais process, pēc arodbiedrības domām, ir pārāk ilgs, ko Latvija ar pašreizējām problēmām nevar atļauties.
Vēl viena prasība ir, lai valdība ievērotu Izglītības likumā ietverto grafiku attiecībā uz pedagogu darba samaksas palielināšanu.
Pēc provizoriskiem datiem par potenciālo beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga pastāstīja, ka dalībai reģistrējies 23 601 izglītības darbinieks no 815 izglītības iestādēm.
