Valsts prezidents Ērgls Levits apturējis Saeimā pieņemto ostu likuma grozījumu publicēšanu, kas vērsti uz ostu pārvaldības modeļa maiņu. Tādējādi šobrīd ir iespējams vākt parakstus referenduma rīkošanai par šo jautājumu.
Saskaņā ar Latvijas Vēstnesī publicēto informāciju Latvijas VēstnesisValsts prezidents uz diviem mēnešiem pārtrauca grozījumu publicēšanu, “pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ņemot vērā 36 Saeimas deputātu 18.februārī izteikto lūgumu”.
Latvijas Satversmes 72. pants nosaka, ka Valsts prezidentam jāpārtrauc likuma publicēšana, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa deputātu palātas. Šādi apturēts likums ir jānodod balsošanai tautas nobalsošanā, ja referendumu par šo jautājumu pieprasīja vismaz viena desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 155 000 vēlētāju.
Ja divu mēnešu laikā šāds parakstu skaits netiek savākts, likums ir jāpublicē.
Taču referendumu nedrīkst rīkot, ja parlaments par šo likumu nobalso atkārtoti un ja tā pieņemšanu atbalsta vismaz trīs ceturtdaļas deputātu, saskaņā ar Satversmi. Satversmes 71.pants savukārt paredz iespēju prezidentam desmit dienu laikā pēc tā pieņemšanas pieprasīt likuma otro caurlūkošanu Pārstāvju palātā.
Savākti 36 likumdevēju paraksti, lai uz diviem mēnešiem apturētu pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Pārstāvju palātas deputātu iniciatīvas parlamentā pieņemto ostu likuma grozījumu publicēšanu. Pēc ZZS pārstāves Dasi Kārklētas sniegtās informācijas, lūgumu atbalstīja desmit viņas frakcijas deputāti, kuriem pievienojās 13 Saskaņas frakcijas deputāti, kā arī citi opozīcijas deputāti.
Opozīcijas deputāti norādīja, ka pieņemto grozījumu pamatā ir politisks sauklis īstenot “vienkāršu ostu pārvaldes reformu”, saskaņā ar kuru Rīgas un Ventspils ostu kā publisku personu vadību maiņa par valsts kapitālsabiedrībām ir “oficiāla procedūra”. Temats, kas nav pelnījis pienācīgu diskusiju Pārstāvju palātā.
Lasi arī: BATL prezidents: Uzņēmēji ir atbildīgi par savu biznesu un cilvēkiem, kas viņu labā strādā
Opozīcijas deputāti uzsvēra, ka grozījumi rada nepieņemamu precedentu un “vēl vairāk apdraud gandrīz jebkuras pašvaldības teritoriālo un finansiālo neatkarību” Latvijā, īstenojot būtībā neapšaubāmas, nepamatotas un nevajadzīgas valsts pārvaldes reformas.
Kā norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis, kurš sprieda par ostu pārvaldības modeļa maiņu, atbildīgajā parlamenta komisijā vairākkārt tika aktualizēts jautājums, kā tas ietekmēs ostu attīstību. Taču šāds vērtējums netika saņemts. “Aktīvi, ar kuriem darbosies jaunie uzņēmumi, būs pusmiljarda eiro vērtībā. Tajā pašā laikā nav veikts vērtējums, kas varētu pamatoti attaisnot straujo un nepieteikto ostu vadības maiņu”, sacīja ZZS frakcijas vadītājs.
Valsts prezidentam adresētajā vēstulē deputāts norādīja, ka saskaņā ar apstiprinātajiem Ostu likuma grozījumiem aptuveni 42% no Ventspils pilsētas administratīvās platības (tai skaitā pašvaldības īpašumi vairāk nekā 150 miljonu eiro vērtībā)
Tas “bez ekonomiska un juridiska pamatojuma” tiks nodots Valsts kapitāla korporācijas lietošanā uz nenoteiktu laiku un bez maksas.
Ostu likums paredz tiesības valsts kapitālsabiedrībai pēc saviem ieskatiem izmantot Ventspils pilsētai piederošos nekustamos īpašumus, īrēt, iznomāt, būvēt, ieķīlāt un brīvi rīkoties ar visiem ienākumiem, kas gūti, izmantojot pašvaldības īpašumu.
Kā ziņots, Saeima pēc ilgām un spraigām diskusijām galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Ostu likumā, kas iezīmē Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.
Likums paredz Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.
Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka Latvijas Ministru padomei un Rīgas pilsētai līdz 2022.gada 1.septembrim jālemj par kapitālsabiedrības izveidi Rīgas ostas pārvaldīšanai.Pēc vienošanās par kopīgas kapitālsabiedrības izveidi starp plkst. valsts un pašvaldība ir sasniegta, valsts ieguldīs savu kapitālu Rīgas pārvaldes brīvostas pārvaldes īpašumā un aktīvos, Rīgas pašvaldībai piederēs īpašumi un aktīvi ostas teritorijā.
Tas arī nosaka, ka valsts iegulda Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumus un aktīvus a/s Ventas osta kapitālā līdz 1.septembrim un, ja tiks panākta vienošanās ar Ventspils pilsētas pašvaldību par tās līdzdalību kapitālsabiedrībā. , Ventspils pilsētas pašvaldība īpašumu un aktīvus ieguldīs savās zemēs, kuras pieder un nodod Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā.
Abās kapitālsabiedrībās valstij piederēs vismaz 60% un pašvaldībai – ne vairāk kā 40% kapitāldaļu.
Akcionāri paraksta Akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu akcionāru tiesības un pienākumus saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgo pārvaldību.
Noteikts, ka attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā būs ar valsts zemi saistītas valsts un pašvaldību zemes, akvatorija, navigācijas iekārtas un ierīces, valstij vai valstij piederošas ēkas (būves). Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām būs kopīgas ostu hidrotehniskās būves (piestātnes, esošie regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nocietinājumi), kuģu ceļi, valsts vai pašvaldību piestātnes, bet pārējās ostās – kopīgas valsts vai pašvaldību hidrotehniskās būves un piestātnes.
Ostas pārvaldei ir tiesības iznomāt, iznomāt, izsniegt būvatļaujas vai hipotēkas īpašuma tiesības, tai skaitā lietošanas tiesības ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju būvniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai.
Ostas pārvaldei būs tiesības arī būvēt uz tās zemes kā patstāvīgu īpašumu valstij vai pašvaldībai piederošas ostas darbībai nepieciešamās ēkas (būves). Ostas pārvalde šo ēku (būvi) ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda. Ostas pārvaldei ir tādas pašas tiesības attiecībā uz juridisko vai fizisko personu zemēm, uz kurām nodibinātas personiskās lietošanas tiesības.
Vienlaikus ostas pārvaldei ir jāatbild par visiem apgrūtinājumiem un zaudējumiem, kas radušies īpašniekam un trešajām personām ar savu darbību darījumos ar valstij vai pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu.
Likums paredz likvidēt brīvostas ostu Rīgas pārvaldei un brīvostas pilsētu Ventspils pārvaldei līdz 2022.gada 31.decembrim.
Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils pārvaldes likvidāciju pieņems Ministru kabinets, bet likvidācijas procesu veiks Ministru kabineta apstiprināta likvidācijas komiteja. Komiteja strādās pie tā, lai brīvostu pārvalžu tiesības un pienākumi un īpašumi, kā arī visi ar to saistītie pienākumi, tiesības un lietošanas tiesības, tostarp fiduciārās saistības, tiktu nodotas uzņēmumiem, kas būs ostu pārvaldes abās pilsētās. . Ministru kabineta likvidācijas komiteju nolemts izveidot līdz 2022.gada 31.martam.
Līdz šā gada 31.decembrim tiks atjaunoti starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Ventspils brīvostas pārvaldi noslēgtie un spēkā esošie līgumi ar ostas pakalpojumu sniedzējiem, attiecīgās brīvostas pārvaldes aizstājot ar kapitālsabiedrībām.
Likums nosaka, ka kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētājas būs Latvijas Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valstij piederošās akcijas tiks nodotas šādās proporcijās: 40% Satiksmes ministrijai, 20% Finanšu ministrijai, 20% Ekonomikas ministrijai, 20% Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau ir nodoti ostas pārvaldēm, likumā teikts, ka pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas. Kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, ja valstij tiek atstātas vismaz divas trešdaļas akciju.
Tādējādi pašvaldība turpinās aktīvi līdzdarboties ostās, kontrolējot savu īpašumu izmantošanu un nodrošinot pašvaldības interešu ievērošanu.
Par privātā sektora līdzdalību likumā tiks iekļauts jauns pants, kas prasīs ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ar ostu attīstību saistītos jautājumos. Reformas autoru skatījumā tas ostas uzņēmumiem dotu skaidras juridiskas tiesības piedalīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un nākt klajā ar abpusēji pieņemamiem risinājumiem, tostarp infrastruktūras attīstībai, ostu nodevām un noteikumu ievērošanai. Ar dažādām vides prasībām, apsaimniekošanas jautājumiem un daudziem citiem ostas jautājumiem, kas nepieciešami uzņēmumiem ikdienas darbā.
Ostas pārvaldības reforma tiks attiecināta uz Ventspils un Rīgas ostām. Liepājas speciālā ekonomiskā zona savu statusu saglabās līdz 2035.gada 31.decembrim.
Likumā arī precizēti Latvijas mazo ostu darbības noteikumi.
