Skolotāju arodbiedrības ir ieņēmušas nostāju – nekādu izmaiņu, tikai dodiet mums vairāk naudas, intervijā LTV raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Ministru prezidente Krišanice Kariša.
Premjers sacīja, ka izglītības sistēmas reformas centienu mērķis ir panākt, lai tā labāk kalpotu jaunatnei, uzsverot, ka nepieciešams ieviest izmaiņas un nodrošināt izglītības kvalitāti.
“Katru reizi, kad tiek aktualizēta pārmaiņu tēma, lielākā daļa iesaistīto cilvēku ir kaismīgi pret, kas Latvijā ir saprotams.
Es domāju, ka skolotāju arodbiedrības ir ieņēmušas nostāju: nekādas izmaiņas, tikai dodiet mums vairāk naudas. Premjers teica: Tā ir viņu pieeja, kas, manuprāt, ir neproduktīva.
Viņš uzsvēra, ka papildu finansējuma piešķiršanai, neko nemainot sistēmā, pievienotās vērtības nodokli varētu celt par diviem procentpunktiem. Tomēr tas var izraisīt protestus. Daži ir vairāk vai mazāk apmierināti, bet lielākā daļa sabiedrības nav pilnībā apmierināta, prognozē premjers, uzsverot, ka viņš to neuzskata par atbilstošu pieeju.
Otrs variants ir naudas sadalīšana, kas nozīmē naudas atņemšanu no kāda. «Tad lūdzu norādiet, kur mums nauda jāņem! Kuru aizstāvēt? Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā? Kuri ir pensionāri? Kas ir ārsti? Kas ir policisti?
No nodokļiem iekasētā nauda nepazūd – tā galvenokārt tiek izmantota algu un pabalstu izmaksai,” stāstīja Karišs.
Viņš uzsvēra, ka, lai situācija atrisinātos, ir jānotiek divām lietām. Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie plāna, kā uzlabot situāciju un gūt labumu jauniešiem. Tikmēr uz valdības galda tiek liktas budžeta pozīcijas, kurām, iespējams, nebūs pietiekami daudz nodokļu. Kad tas notiks, valdība varēs lemt par līdzekļu sadali prioritārajām nozarēm, tostarp izglītībai.
Premjers neredz, kā skolotāju streiks var palīdzēt atrisināt situāciju. Streiks nepalīdzēs iegūt vairāk naudas. Kariņš sacīja, ka neplāno palielināt nodokļus, lai gan vienu problēmu varētu viegli novērst. Tomēr tas radītu daudzas citas problēmas.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) valdībai devusi laiku līdz 15.martam, lai apstiprinātu noteikumus, kas nodrošinās agrāk doto solījumu izpildi. Ja tas netiks izdarīts, arodbiedrība piedraudējusi ar pedagogu streiku valsts mērogā.
Kā norāda LIZDA direktore Inga Vanaga, šobrīd lielākā problēma ir tā, ka IZM ir piedāvājusi algu paaugstinājumus un slodzes sabalansēšanas grafiku, taču nav paredzējusi konkrētas summas un finansējuma avotus.
Lasi arī: Latvijas arodbiedrība nav pārliecināta, ka apstiprinātajā darbaspēka algu paaugstināšanas plānā ir iekļauti visi pedagogi
