Rīga: Latvijas Ministru prezidenta centriski labējā partija Jaunā Vienotība Krišganiss Kārenss Viņš uzvarēja sestdien notikušajās vēlēšanās, saskaņā ar provizoriskiem rezultātiem ar 19% balsu, ļaujot viņam vadīt citu koalīcijas valdību.
Rezultāti, kas veido 91% reģionu, ir vidēji Latvija Tai ir jāpaliek vadošajai balsij līdzās Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai Eiropas Savienība par izšķirošu nostāju pret Krievija.
Kārtējo reizi Karenca partija pēc vēlēšanām bija partija ar vislielāko atbalstu. Esošās koalīcijas locekļi gatavojās iegūt 42 vietas 100 vietu parlamentā, tāpēc Kārensam ir jāmeklē papildu sabiedrotie, lai paliktu premjerministra amatā.
Deviņas partijas ieguva pietiekami daudz balsu, lai iegūtu vietas parlamentā.
Pēc kampaņas, kurā dominēja drošības apsvērumi pēc Krievijas iebrukuma UkrainaKārensa aģentūrai Reuters sacīja, ka strādās, lai izveidotu līdzīgi domājošo partiju koalīciju.
“Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim atrast šādu risinājumu,” viņš sacīja agri svētdien.
“Pirmkārt un galvenokārt visiem ir prātā, kā mēs pārdzīvosim ziemu ne tikai Latvijā, bet visā ES, lai mēs visi paliktu vienoti aiz Ukrainas, nepadoties savu grūtību priekšā,” sacīja Kariņš.
Kārenss, pirmais Latvijas valdības vadītājs, kurš ieņēmis pilnu četru gadu pilnvaru termiņu, 57 gadus vecais ASV un Latvijas dubultpilsonis, guva labumu no viņa Maskavas politikas, kas ietvēra ieceļošanas ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, kuri ceļo no Krievijas un Baltkrievija.
“Es neredzu nekādu iespēju, ka kāda Latvijas valdība pārtrauks atbalstīt Ukrainu – tas nav nelielas politiķu grupas viedoklis, tas ir mūsu sabiedrības viedoklis,” sacīja Kārens.
Taču viņa uzvara varētu paplašināt plaisu starp valsts latviešu vairākumu un krievvalodīgo mazākumtautību par viņu vietu sabiedrībā, ņemot vērā plašu valsts sašutumu par Maskavas rīcību Ukrainā.
Rezultāti, kas veido 91% reģionu, ir vidēji Latvija Tai ir jāpaliek vadošajai balsij līdzās Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai Eiropas Savienība par izšķirošu nostāju pret Krievija.
Kārtējo reizi Karenca partija pēc vēlēšanām bija partija ar vislielāko atbalstu. Esošās koalīcijas locekļi gatavojās iegūt 42 vietas 100 vietu parlamentā, tāpēc Kārensam ir jāmeklē papildu sabiedrotie, lai paliktu premjerministra amatā.
Deviņas partijas ieguva pietiekami daudz balsu, lai iegūtu vietas parlamentā.
Pēc kampaņas, kurā dominēja drošības apsvērumi pēc Krievijas iebrukuma UkrainaKārensa aģentūrai Reuters sacīja, ka strādās, lai izveidotu līdzīgi domājošo partiju koalīciju.
“Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim atrast šādu risinājumu,” viņš sacīja agri svētdien.
“Pirmkārt un galvenokārt visiem ir prātā, kā mēs pārdzīvosim ziemu ne tikai Latvijā, bet visā ES, lai mēs visi paliktu vienoti aiz Ukrainas, nepadoties savu grūtību priekšā,” sacīja Kariņš.
Kārenss, pirmais Latvijas valdības vadītājs, kurš ieņēmis pilnu četru gadu pilnvaru termiņu, 57 gadus vecais ASV un Latvijas dubultpilsonis, guva labumu no viņa Maskavas politikas, kas ietvēra ieceļošanas ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, kuri ceļo no Krievijas un Baltkrievija.
“Es neredzu nekādu iespēju, ka kāda Latvijas valdība pārtrauks atbalstīt Ukrainu – tas nav nelielas politiķu grupas viedoklis, tas ir mūsu sabiedrības viedoklis,” sacīja Kārens.
Taču viņa uzvara varētu paplašināt plaisu starp valsts latviešu vairākumu un krievvalodīgo mazākumtautību par viņu vietu sabiedrībā, ņemot vērā plašu valsts sašutumu par Maskavas rīcību Ukrainā.
