Pētnieki no Latvijas ir atklājuši piecus aktīvos ķīmiskos savienojumus, kas var kalpot par pamatu turpmākai SARS-CoV-2 attīstībai. Tomēr šo savienojumu īpašības patlaban neatbilst standartiem attiecībā uz zālēm, kuras parasti tiek uzrādītas klīniskiem izmēģinājumiem, paziņoja Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikālās organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs Kristaps Jaudzems.
2020. gada vasarā valdības pētniecības programmā tika noteikti desmit projekti, lai mazinātu Covid-19 sekas. Viens no šiem projektiem bija jaunu profilaktisku terapeitisko produktu izstrāde pret Covid-19 un koronovīrusiem, ko veica Latvijas Biomedicīnas pētījumu un pētījumu centrs sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Pēc Goodzema teiktā, daļa šī projekta ir veltīta jaunu terapeitisko produktu izstrādei. Lai sasniegtu šo rezultātu, pētnieki meklē materiālus, kas būtu pietiekami izturīgi, lai īpaši iznīcinātu vīrusu. Projekta laikā pētnieki pārlūkoja septiņus miljonus komerciāli pieejamu savienojumu. Tad pētnieki izvēlējās cilvēkus ar visaugstāko potenciālu.
Sākumā šie savienojumi tika meklēti, izmantojot datormodelēšanu. Pēc GodzMus teiktā, uz tā pamatnes ir uzbūvēti jauni transportlīdzekļi. Šie jaunie savienojumi var būt aktīvāki.
Šo savienojumu izpēte turpina tos pārvērst par zālēm, kas ļoti ātri var nogalināt vīrusu un ļoti ātri samazināt tā koncentrāciju organismā, saka Godzims.
Pēc viņa teiktā, šāda veida zāles būs visefektīvākās infekcijas sākuma stadijās. Vēlāk, kad organismā rodas spēcīga imūnsistēmas reakcija, šāda veida medikamentus var lietot kopā ar zālēm, kas palīdz imūnsistēmai.
Tas palīdzēs radīt īpašas zāles, kas ir efektīvākas nekā pārklasificētās zāles, piemēram, ivermektīns vai remdesivir. Nesenā pētījumā pēdējais nav izrādījies efektīvs cīņā ar Covid-19.
“Salīdzinot ar šīm jau esošajām zālēm, kuras bieži lieto Covid-19 pacientu ārstēšanai, jaunie savienojumi tika izgatavoti tieši šim vīrusam, savukārt Remdesivir un citas zāles tika pārklasificētas citiem vīrusiem – to efektivitāte pret koronavīrusu. Zems, ”skaidro eksperts, piebilstot, ka pētniecības procesā izstrādātie savienojumi ir aktīvāki un īpaši paredzēti cīņai ar SARS-CoV-2.
Pārklasificēto zāļu priekšrocība ir tā, ka tās jau ir izturējušas klīniskos izmēģinājumus, savukārt vielas, kuras pētnieki atrada Latvijā, vēl nav sasnieguši šo punktu. Šī iemesla dēļ, pēc Goodzema teiktā, nevar sagaidīt, ka šīs vielas drīz tiks pakļautas klīniskiem izmēģinājumiem.
Finansējums ir arī problēma, jo pieejamība tieši nosaka, cik ātri zāles var izturēt klīniskos pētījumus.
Neskatoties uz to, ka Latvijas Organosintēzes institūta pētnieki ir atraduši daudz savienojumu, lielākais izaicinājums ir atrast nepieciešamos finanšu resursus klīnisko pētījumu sākšanai. Tas nozīmē, ka pētniekiem jāuzlabo atrastie savienojumi. Klīniskie pētījumi sāksies, tiklīdz tiks atrasts finansējums.
Pētnieki visā pasaulē turpina strādāt pie jaunu zāļu izstrādes. Piemēram, līdzīgu pieeju Latvijai izmanto vēl vismaz divas laboratorijas – viena Čehijas Republikā un otra Kanādā.
