Latvijas Pareizticīgā baznīca atdalījās no Maskavas – prezidents sacīja, ka tas ir valsts drošības jautājums

Latvijas parlaments Saimā ceturtdien notikušajā balsojumā apstiprināja Latvijas Pareizticīgās baznīcas pilnīgu neatkarību no Maskavas patriarhāta.

Saeimas paziņojumā teikts, ka “Saeima ir pieņēmusi steidzamus grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, kas apliecina Latvijas Pareizticīgās Baznīcas ar visām tās diecēzēm, diecēzēm un iestādēm pilnīgu neatkarību no jebkuras baznīcas varas ārpus Latvijas (Autonomās baznīcas). ”.

Konkrēti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimihs pēc Saeimā pieņemtā likumprojekta apgalvoja, ka “pieņemot likumu, ir nostiprināta vēsturiski pastāvošā Latvijas Pareizticīgās baznīcas autonomija un neatkarība, novēršot pareizticīgo baznīcu no ietekmes vai varas pār mūsu pareizticīgo baznīcu.

Viņš pat piebilda, ka “šāds lēmums ir Latvijas pareizticīgo kristiešu, visas sabiedrības un valsts drošības interesēs”.

Turklāt likums nosaka Latvijas valsts institūciju un privātpersonu informēšanas kārtību “par Baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu pievienošanos un atlaišanu”.

Likumprojekta paskaidrojuma rakstā norādīts, ka tiesiskā statusa apmēra definīcija likumā neietekmē un nav pretrunā baznīcas ticības doktrīnai un kanoniskajām tiesībām.

Likumā uzsvērts, ka līdz 31.oktobrim Baznīcai savi likumi būs jāsaskaņo ar grozījumiem Baznīcas statusa likumā.

Līdz 1. oktobrim Valsts prezidenta kancelejai jāpaziņo par Baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu.

Šāds lēmums pieņemts Latvijas parlamentā, dažas dienas pēc tam, kad valsts prezidents Īgels Levits nāca klajā ar likumprojektu, kurā teikts, ka “šis likums atjauno Pareizticīgās baznīcas vēsturisko stāvokli Latvijā”, uzsverot, ka baznīcas neatkarība tā noteica “1921. gada 6. (19.) jūlijā Maskavas un visas Krievijas patriarhs Tihons Tomoss, izdots arhibīskapam Janisam Pomerim un Ministru kabineta 1926. gada 8. oktobra noteikumus par pareizticīgās baznīcas statusu.

Galvenais mērķis, kā aprakstīts likumprojektā, ir “novērst jebkādu Maskavas patriarha ietekmi vai varu pār mūsu pareizticīgo baznīcu. Atteikšanās no jebkādas saiknes ar Maskavas patriarhu ir ārkārtīgi svarīga mūsu pareizticīgo kopienai, visai Latvijas sabiedrībai un valsts drošībai. ”.

READ  Latvija kampaņu Pekina 2022 atklāj ar uzvaru

Faktiski Valsts prezidents saka, ka “Neatkarīgā un demokrātiskā, tiesiskā valstī pareizticīgajai kopienai ir nepieciešama sava neatkarīga Baznīca. Tā ir bijusi un paliks Latvijas valsts nostāja. Arhibīskapa Jāņa vadībā. Pommers, tas tika panākts jau neilgi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas.”.

Viņš arī ziņoja, ka likumu apspriedis ar parlamenta priekšsēdētāju un visu parlamenta bloku vadītājiem parlamentā, kuri pilnībā atbalstīja šo iniciatīvu.

Valsts prezidents piebilda, ka informēta arī baznīca, un apliecināja, ka “Latvijas Pareizticīgā Baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar Latvijas valsts kā neatkarīgas, arī likumā atzītas baznīcas pilnīgu atbalstu turpmāk”.

Ko saka Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas Baznīca pēc prezidenta un parlamenta deklarācijām informē ticīgos, ka šim lēmumam ir juridisks raksturs un pieņemtās izmaiņas attiecas uz Baznīcas juridisko statusu.

Viņš skaidro, ka: “Valsts ir noteikusi mūsu Baznīcas neatkarīgas statusu, valsts noteikusi, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir juridiski neatkarīga no jebkura ārpus Latvijas esošā baznīcas centra un uztur garīgo, lūgšanu un liturģisko kopību ar visu pareizticīgo baznīcu. baznīcas pasaulē.”

Statusa maiņa nemaina pareizticīgo ticību, dogmas, Baznīcas liturģisko dzīvi, kalendāru, sakrālo liturģisko valodu, rituālus, tradīcijas un Baznīcas iekšējo dzīvi.

Visbeidzot viņš aicina garīdzniekus un lajus saglabāt Baznīcas vienotību, “stingri ievērojot mūsu valsts, Latvijas, likumus.

Mēs dzīvojam garīgi un lūgšanā neizteiktā vienotībā ar visu pareizticīgo pasauli, saglabāsim savas ticības tīrību un stiprināsim svēto pareizticību Latvijas zemē.

Krievijas baznīcas reakcija

Uz Latvijas valsts lēmumu pieņemt likumu par valsts baznīcas atdalīšanu no Maskavas patriarhāta Krievijas pareizticīgā baznīca nekavējoties reaģēja – kā jau bija paredzēts.

“Ir skaidrs, ka viņi ļoti tic politiskajam izdevīgumam un valsts drošībai, un viņi nebaidās,” interfax ziņām sacīja bijušais Maskavas patriarhāta baznīcas ārējo attiecību departamenta vadītāja vietnieks un pašreizējais patriarha Kirila padomnieks bīskaps Nikolajs Balasovs. aģentūra. No Dieva, lai pasludinātu autonomiju.”

READ  Minimālā pensijas summa neatbilst Satversmei / pantam / LSM.lv

Pēc viņa teiktā, šāds valsts iestāžu lēmums par Baznīcas statusu pilnībā iekļaujas “daudzu Eiropas valstu vispārējā lēmumu pieņemšanas loģikā”.

“Vai kāds šaubās? Tā arī tagad ir Eiropa,” viņš raksturīgi atzīmēja, brīnīdamies, kā laicīgā valstī, kur baznīcu un valsti atdala konstitūcija, viņi var runāt baznīcas lietās. “Viņi pārspēj viduslaikus,” viņš raksturīgi norādīja.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top