Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 6.aprīlī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē sacīja, ka diskusijas par iespējamu pensionēšanās vecuma sliekšņa paaugstināšanu Latvijā ir neizbēgamas.
To viņš sacīja, pārrunājot valsts ekonomikas stāvokli un tā uzlabošanas iespējas pēc Latvijas Stabilizācijas programmas 2023.-2026.gadam ziņojuma izskatīšanas.
Kariņš sacīja, ka demogrāfiskās situācijas dēļ strādājošo skaits valstī sāks samazināties, ja nekas netiks darīts. Viņš sacīja, ka tas apturēs ekonomikas izaugsmi.
Premjers sacīja, ka situācija ir līdzīga visā Eiropā. Tāpēc par strādniekiem, visticamāk, sāksies kautiņi.
Šī tēma ir nopietni jāapspriež valdībā, sacīja Kariņš, piebilstot, ka risinājumi ir nepieciešami, jo ar demogrāfijas atbalsta pasākumiem vien iedzīvotāju skaitu palielināt nevar, īpaši ņemot vērā, ka pēc neatkarības atjaunošanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.
Par lielo pensiju slogu Karičs sacīja, ka šis jautājums ir jāatrisina, jo neviena pasaules valsts nevar maksāt cilvēkiem 40-50 gadus.
Premjers arī uzsvēra, ka diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – 65 gadi – neizbēgami notiks, piebilstot, ka valdība “spers soli pa solim”.
“Ja mēs to nedarīsim,” viņš teica, “mūsu bērni nespēs mūs nodrošināt pēc aiziešanas pensijā.”
Viņš neminēja nekādu iespējamo jaunu pensionēšanās vecuma ierobežojumu.
Komentējot premjera uzstāšanos, sociālās labklājības ministrs Ivica Čelica Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā sacīja, ka Latvijā joprojām turpinās centieni palielināt pensionēšanās vecumu, piebilstot, ka līdz 2025.gadam minimālais vecums sasniegs 65 gadus.
Viņa sacīja, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana sākotnēji nebija viņas plānos.
LASI ARĪ: BNN ANALĪZES | Lietuva pieņem likumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret krieviem un baltkrieviem
