Latvijas Ministru prezidenta partija vada vispārējās vēlēšanas

Helsinki (AFP) – Latvijas valdošā centriski labējā partija ieguvusi visvairāk balsu valsts vispārējās vēlēšanās, centra partijas ierindojoties otrajā vietā, bet promaskaviskās partijas krita balsojumā, ko noteica Krievijas karš Ukrainā, liecina publicētie rezultāti. . svētdiena.

Saskaitot vairāk nekā 99% balsu, premjerministra Krišjāņa Kārenca partija Jaunā Vienotība saņēma 19% atbalstu, bet otrajā vietā ierindojās opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība ar 12,5%, bet Jauncentristu vēlēšanu apvienība Apvienotais saraksts. no vairākām reģionālajām partijām – Trešā vieta ar 10,9%.

Tikai astoņas partijas vai vēlēšanu apvienības pārvarēja 5% barjeru un nodrošināja sev pārstāvniecību 100 deputātu krēslos Saeimas likumdevējā. To vidū ir centriski labējā Nacionālā apvienība un centriskā apvienība attīstībai / Par! Abi ir Kārenas pašreizējās mazākuma koalīcijas valdības locekļi.

Neviena no partijām, kas apkalpo Latvijas etnisko krievu minoritāti, kas veido vairāk nekā 25% no valsts 1,9 miljoniem iedzīvotāju, nespēja nodrošināt vietu parlamentā.

57 gadus vecais latviešu izcelsmes amerikānis, kurš dzimis Vilmingtonā, Delavēras štatā, medijiem iepriekš sacīja, ka, ja viņa partija uzvarēs, būtu vieglāk turpināt darbu tajā pašā koalīcijas valdībā.

Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis sacīja, ka Baltijas valsts “pašlaik Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā saskaras ar ļoti sarežģītu ģeopolitisko situāciju”.

Latvija, kas robežojas ar Krieviju, Eiropas Savienībai un NATO iestājās 2004.gadā.

Dombrovskis sacīja Jaunās Vienotības atbalstītājiem galvaspilsētā Rīgā.

Sestdienas vēlēšanas bija īpašs trieciens Maskavai draudzīgajai partijai “Saskaņa”, kas tradicionāli kalpojusi par lietussargu lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem.

Saskaņa ieguva tikai 4,8% balsu, salīdzinot ar 2018. gada vēlēšanām, kad tā savāca gandrīz 20% balsu, kas ir visvairāk no jebkuras atsevišķas partijas, taču citas partijas to izslēdza no iekļūšanas valdībā.

READ  Covid-19 izplatība Latvijā atkal pieaug - Baltijas ziņu tīkls

Krievijas iebrukums Ukrainā 24. februārī būtiski ietekmēja vēlētāju attieksmi, norāda novērotāji, un izraisīja dziļu šķelšanos starp krievvalodīgajiem, kuri iebilda pret karu, un tiem, kas to atbalstīja. Latvijas ekonomiskā situācija, tostarp augstās enerģijas cenas, bija galvenais vēlēšanu jautājums.

Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka sākotnējā vēlētāju aktivitāte bija 59,4%, kas ir lielāka nekā 2018. gada vēlēšanās.

___

Sekojiet AP ziņojumiem par karu Ukrainā vietnē https://apnews.com/hub/russia-ukraine

Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top