Ekonomikas ministrija sagaida, ka valsts ekonomika atsāksies 2023. gada vidū, tajā pašā laikā ekonomikas izaugsme 2023. gadā būs lēnāka nekā šogad.
Ministrijas eksperti ir sagatavojuši pārskatu par Latvijas ekonomikas attīstību 2022.gadā. Šajā ziņojumā ir detalizēti aplūkoti valsts redzamākie ekonomiskie un sociālie rādītāji, rūpniecības attīstība un ekonomiskās attīstības perspektīvas, valdības ekonomiskā politika un tās galvenie instrumenti.
Ekonomisko situāciju pasaulē un Latvijā ļoti ietekmē Krievijas iebrukums Ukrainā. Ministre Ilze Endriksone uzsvēra, ka pasaules ekonomiskā aktivitāte kara ietekmē samazinās – piegādes ķēdes ir traucētas un inflācija ir augstākajā līmenī pēdējās desmitgades laikā, piebilstot, ka tas notiek vienlaikus situācijā, kurā ir pasaule. Tikko sāku atgūties no Covid-19 pandēmijas.
2022.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme ģeopolitisko faktoru ietekmē samazināsies par vismaz trīs procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Tomēr ziņojumā norādīts, ka ekonomikas izaugsme ir kļuvusi pozitīva un 2022. gadā var sasniegt 1-2%.
Ministrija norāda, ka ekonomiskā situācija būs 2022. gada beigās un tāda saglabāsies arī 2023. gada pirmajā pusē. Taču ekonomikas izaugsme var atgriezties 2023. gada vidū.
Ministre Ilse Endriksons uzsver, ka “Ekonomikas ministrijas prioritātēs 2022.gadam joprojām ir valsts ekonomikas drošība”.
Un arī atcerieties, ka spēcīgai ekonomikai ir nepieciešams risināt pašreizējos izaicinājumus un sākt strādāt pie nākotnes iespējām: “Tāpēc mūsu prioritātes arī turpmāk būs izaugsmes veicināšana un finansējuma pieejamība uzņēmumiem, kā arī investīcijas tautsaimniecībā un cilvēku resursi. Cilvēkiem draudzīga nodarbinātības politika, mājokļu pieejamība un energoefektivitātes uzlabošana. Ministrs stāsta, ka tas viss nepieciešams, lai celtu Latvijas ekonomiskos rādītājus un iedzīvotāju labklājību.
Tautsaimniecības turpmākā attīstība būs atkarīga no situācijas ārējos tirgos un iekšējo reformu gaitas.
Lielākais risks Latvijai ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ar Covid-19 vīrusu un ģeopolitisko situāciju. Ne mazāk svarīga ir Eiropas Savienības vispārējās ekonomiskās telpas attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības slēpjas tās makroekonomiskajā stabilitātē, kas ļāvusi uzlabot Latvijas kredītreitingu, kā arī plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti, uzsver ministrijā.
Latvijas priekšrocības ekonomikas konkurētspējā galvenokārt ir tehnoloģiskie faktori, ražošanas efektivitāte un inovācijas, lēts darbaspēks un zemas resursu cenas.
Ekonomikas ministrija sagaida, ka IKP pieaugums 2023.gadā būs niecīgs, bet pozitīvs, savukārt inflācija – zem 10%.
Vidējā termiņā izaugsmes temps Latvijā var sasniegt 4-5% gadā. Tajā pašā laikā, ja karš Ukrainā turpināsies ilgāk un COVID-19 pandēmija atgriezīsies, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu kļūt lēnāki.
Sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ situācija darba tirgū 2023.gadā gaidāma piesardzīga. Latvijas noturība pret ārējiem satricinājumiem pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies, īpaši finanšu sektorā. Tas nozīmē, ka sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās ietekme uz Latvijas darba tirgu būs ierobežota.
Ministrija norāda, ka darba tirgu turpinās ietekmēt atlabšana no Covid-19, valsts infrastruktūras objektu būvniecība un citi nozīmīgi ekonomiskie ieguldījumi un atveseļošanas pasākumi.
Lasiet arī: Latvijas autonomās ministrijas un iestādes pieprasa būtisku finansējuma palielinājumu 2023.gadam
