Investīciju iespējas Baltijas iedzīvotājiem kopumā ir atšķirīgas – lai gan trīs Baltijas valstu iedzīvotāji labprātāk investē nekustamajā īpašumā, Latvijas iedzīvotāji no savas brīvās naudas labprātāk neiegulda vispār. Pat ja viņiem būtu brīva nauda, viņi to labprātāk ieliktu bezpeļņas vai noguldījumu bankas kontos, liecina viņu veiktās aptaujas rezultāti. pils banka.
Tajā pašā laikā trešā līmeņa pensiju programmas un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumiem ir starp tiem investīciju variantiem, kas Latvijas iedzīvotājiem šķiet pievilcīgāki nekā Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, liecina rezultāti.
Ieguldījuma izvēle Latvijas iedzīvotājiem, ja ir brīva nauda: 43% ieguldīs nekustamajā īpašumā, 24% izvēlēsies krājkontus, 23% izvēlēsies parasto kontu, vēl 23% izvēlēsies trešo pensiju līmeni, 17% izvēlēsies dzīvi apdrošināšana ar uzkrājumu 16% iegulda brīvo naudu vietējo un starptautisko uzņēmumu akcijās.
Aptauja atklāj arī dažādas pieejas investīcijām dažādās vecuma grupās. Jaunieši dod priekšroku kriptovalūtai, savukārt citu vecuma grupu iedzīvotāji dod priekšroku investīcijām trešajā pensiju līmenī.
Piemēram, 23% 30 gadus vecu iedzīvotāju dod priekšroku ieguldījumiem kriptovalūtā, salīdzinot ar 6% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
Ieguldījumi trešajā pensiju līmenī ir nākamā populārākā iespēja aiz nekustamā īpašuma visās vecuma grupās virs 30 gadiem. Īpaši tas attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Vīrieši vecumā no 40-49 gadiem dod priekšroku investīcijām zeltā – 18%.
“Lai gan vispopulārākās ir investīcijas nekustamajā īpašumā, šī iespēja lielākajai daļai iedzīvotāju ir sarežģīta, jo nekustamā īpašuma iegādei ir nepieciešami ievērojami ietaupījumi. Vēl viena iespēja ir ņemt kredītu. Esam gandarīti, ka pensiju trešais līmenis ir populāra izvēle iedzīvotāju vidū. Taču iedzīvotāji to var pilnībā izmantot, ja domā ātrāk nekā sasniedz pirmspensijas vecumu » pils banka Uzņēmums CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Carles Borghellis.
Viņš turpina: «Piemēram, trešā līmeņa pensijas vai dzīvības apdrošināšanai var piekļūt ar uzkrāšanu, jo atšķirībā no investīcijām nekustamajā īpašumā tam nav nepieciešams liels kapitāls, bet iedzīvotāji var uzkrāt naudu, pārskaitot nelielas summas katru mēnesi».
“Salīdzinot ar Latvijas kaimiņvalstīm, iedzīvotāji lēnāk izmanto investīciju iespējas. Lielākā daļa iedzīvotāju joprojām izvēlas neieguldīt naudu. »
Purgailis piebilst: “Redzam, ka iedzīvotāji izvēlas investēt krājkontos gandrīz divas reizes biežāk nekā ieguldot akcijās vai akcijās. Tas rada bažas, jo tā ir neracionāla izvēle – lai saglabātu un pavairotu ietaupīto kapitālu, tam jāļauj darboties un ieguldīt. Igaunijas iedzīvotāju aktivitāti akciju tirgū apliecina dienas piezīmes. Piemēram, lielākā daļa investoru Latvijas energokompānijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā virši Viņš nāca no Igaunijas. »
Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji savu brīvo naudu bieži nolemj ieguldīt nekustamajā īpašumā – 50% aptaujāto ir Igaunijā un 43% Lietuvā.
Lietuvas iedzīvotāji savu brīvo naudu krājkontā vēlas glabāt mazāk nekā Latvijas iedzīvotāji – tikai 10%. Iespēja investēt starptautisku un pašmāju uzņēmumu akcijās ir divreiz pievilcīgāka Igaunijas iedzīvotājiem nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem – šo iespēju izvēlēsies 28%. Tāpat šķiet, ka Igaunijā ir lielākais atbalsts investīcijām banku piedāvātajos ieguldījumu fondos – šo iespēju izvēlēsies 15% Igaunijas un tikai 8% Latvijas iedzīvotāju.
Tajā pašā laikā vislielākais atbalsts investīcijām trešajā pensiju līmenī ir Latvijā: tur iedzīvotāji šo iespēju izvēlas gandrīz trīs reizes biežāk nekā Igaunijas iedzīvotāji, kur šī iespēja šķiet pievilcīga tikai 8% iedzīvotāju.
Aptauju veica pils banka Sadarbībā ar Norstat Novembrī. Katrā Baltijas valstī tika aptaujāti 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
