Apsverot augstākās izglītības iespējas, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) minēja iespēju augstskolās likvidēt budžeta un algotus amatus. Tā vietā ministrija apsver iespēju ieviest dalīto apmaksas sistēmu lielākajai daļai skolēnu, ziņo ministrija.
Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību valstī, IZM ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par augstākās izglītības finansēšanu.
Ministrija apgalvo, ka tā nodrošinās sociāli taisnīgāku modeli. Šis modelis nodrošina daļēju valsts atbalstu visiem augstskolu studentiem budžeta un maksas vietņu vietā. Tāpat ministrija rosina no valsts budžeta pilnībā finansēt uz sociālajiem standartiem balstītu augstāko izglītību, zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku, veselības aprūpes un izglītības absolventus.
IZM priekšlikums paredz pakāpenisku laika posmu no septiņiem līdz desmit gadiem, pāreju uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību. Šajā pārejas periodā darbosies daļēji valsts finansēta finansēšanas sistēma (līdzmaksājums).
Ministrija norāda, ka vietējo organizāciju un starptautisko ekspertu veiktās analīzes liecina, ka, neskatoties uz dažiem sasniegumiem, Latvija hroniski neizmanto savu augstākās izglītības potenciālu.
Ja šis potenciāls paliks neizmantots, Latvija atpaliks no citām valstīm nepietiekamā cilvēkkapitāla dēļ. Esošā situācija ir veicinājusi arī sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, kas ilgtermiņā veicinās sociālo sadrumstalotību. Latvijā jau tā ir augsta nevienlīdzība. Bez izglītības kā tautsaimniecības dzinēja un tālredzīgas sociālās politikas elementa izmantošanas valsts attīstība nevar pilnībā izmantot savu potenciālu, kas ietekmē visu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Lai mazinātu šos riskus un veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību Latvijā, IZM uzskata, ka augstākajā izglītībā nepieciešams īstenot kompleksus strukturālus risinājumus, kas orientēti uz trim virzieniem: pārvaldību, adekvātu finansējumu šīs policijas darbības mērķiem un cilvēkresursiem.
Ministrija ziņoja, ka līdz šim notikušas reformas, kas vērstas uz augstskolu iekšējo pārvaldību, zinātņu finansēšanu, tiek strādāts pie jauna doktorantūras modeļa. Turklāt administratori strādā arī pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa.
Lai sekmīgi reformētu un mainītu augstākās izglītības nozari atbilstoši valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķiem, nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas palīdzēs paaugstināt izglītības kvalitāti, tās pieejamību, kā arī kā resursu efektīva izmantošana, kā uzskata ministrija.
Lai to paveiktu, ministrija piedāvā izstrādāt pašreizējo trīs pīlāru modeli, pilnveidot tā stiprās puses un labot vājās puses. Galvenais mērķis ir uzlabot sistēmas kvalitāti, nodrošinot resursu pieejamību un mainot fokusu no procesa uz rezultātiem.
IZM rosina ieviest sociālos budžetus maznodrošinātajiem studentiem, nodrošinot, ka ikvienam ar šo statusu valsts augstskolās būs bezmaksas studijas.
STEM pilna laika un nepilna laika studentiem var tikt nodrošināts valsts garantēts līdzfinansējums. Studentu līdzmaksājums būs 600 eiro mācību gadā. Valsts var segt šos izdevumus, ja students absolvē.
IZM piedāvātie koncepcijas plāni, ka ar IIN vairs neattieksies to darba devēju iemaksas, kuri finansē savu darbinieku studijas vai maksā algas.
Tādējādi IZM sagaida, ka darba devēji būs vairāk ieinteresēti investēt augstākajā izglītībā un jaunie studenti varēs izvērtēt dažādu izglītības programmu kvalitāti, balstoties uz darba devēju vēlmi par tām maksāt. IIN vairs faktiski netiek piemērots maksājumiem par darbinieku izglītības kursiem. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams ieviest vienotus principus.
Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis paredz valstij dubultot investīcijas augstākajā izglītībā, palielinot valsts finansējumu katram studentam un palielinot augstskolām pieejamo finansējumu.
Viens no atbalsta pasākumiem, kas plānots, lai palīdzētu veicināt izcilību, ir Latvijas augstskolu dalība Eiropas universitāšu iniciatīvā.
Plāna īstenošanu IZM plāno sākt, sākot ar 2023./2024.mācību gadu.
