Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzinātajiem kalendāra datiem, salīdzinot ar 2021.gada šo pašu ceturksni, Latvijas IKP 2022.gada trešajā ceturksnī samazinājies par 0,6%.
Finanšu cenu izteiksmē Latvijas IKP 3. ceturksnī bija 10,4 miljardi eiro. Salīdzinot ar otro ceturksni, Latvijas IKP samazinājās par 1,7% (pēc neizlīdzinātiem sezonāliem un kalendāra datiem).
Salīdzinot ar 2021.gada šo pašu periodu, vispārējās pievienotās vērtības izmaiņas (un pieaugumu par 0,5%) ietekmēja samazinājums apstrādes rūpniecības nozarēs par 3,9% un pakalpojumu kāpums par 2,2%.
Neraugoties uz ievērojamo cenu pieaugumu gan augkopībā (par 36,0%), gan lopkopībā (45,8%), lauksaimniecības nozare tika novērtēta ar pieaugumu par 1,7% (no kuriem par 2,2% palielinājās augkopība un samazinājums par 0,5%). %). lopkopībā). Pieaugums mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē veidoja 11,0%, kā arī zivsaimniecības nozarē – 2,2%.
Pēc pozitīvām attīstības tendencēm (pieaugums astoņus ceturkšņus pēc kārtas) apstrādes rūpniecība uzrādīja kritumu par 1,6%.
To ietekmēja kritums lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu ražošanā par 2,0% un kokrūpniecībā un tās izstrādājumu ražošanā – par 9,0%.
Citās apstrādes rūpniecības nozarēs tika konstatētas atšķirīgas tendences – pieaugums pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 11,9%), elektrisko iekārtu ražošanā (8,9%), savukārt samazinājums bija ķīmisko vielu un ķīmisko vielu ražošanā. produkcija – par 17,6%, produktu ražošanā pārstrādātas minerālvielas – par 1,4%.
Neskatoties uz pieaugumu par 3,1% ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, pārējās rūpniecības nozarēs vērojams kritums par 8,5%, ko ietekmējis straujš cenu kāpums un mazāks patēriņš, ko ietekmēja elektroenerģijas, gāzes, tvaika un elektroenerģijas samazinājums par 14,1%. gaiss. HVAC piegādes un 4,7% ūdens apgādes, sanitārijas, atkritumu apsaimniekošanas un apstrādes darbībās.
Jau vairākus ceturkšņus pēc kārtas būvniecības nozare uzrāda kritumu (3. ceturksnī par 13,6%). To turpina negatīvi ietekmēt būvniecības izmaksu kāpums, kas samazina pieprasījumu, un kritums ir vērojams visās trijās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku celtniecība samazinājusies par 14,2%, būvniecībā izpildītie darbi – par 12,2% un veikti specializētie būvdarbi – par 13,3%.
Tirdzniecībā bija kritums par 10.3%, ko ietekmēja vairumtirdzniecības kritums par 23.0%.
Pozitīvo devumu tirdzniecības attīstībā sniedza automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta pieaugums (par 11,7%). Mazumtirdzniecības ievērojamo pieaugumu (par 0,1%) ietekmēja pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 1,4% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības kritums par 0,5% (t.sk. mazumtirdzniecības apjoma samazinājums par 2,7%) mehāniskie transportlīdzekļi). degviela).
Transporta un uzglabāšanas nozares izaugsmi (par 0,6%) pozitīvi ietekmēja arī ūdens transporta nozares kāpums par 18,1%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības par 8,9%, kā arī pasta un pasta darbības par 2,3%. Savukārt pārvadājumu nozari negatīvi ietekmēja autotransporta un cauruļvadu attīstība – kritums par 6,6%.
Spēcīgākā pozitīvā ietekme uz bruto pievienotās vērtības pieaugumu bija informācijas un sakaru nozarei (pieaugums par 14,2%), ko sniedza pieaugums lielākajās apakšnozarēs: sakaru pakalpojumu sniegšana par 24,9% un informācija. pakalpojumi – par 12,2%. Kā arī datorprogrammēšanas un konsultāciju nozare ar likmi 9,6%.
Finanšu un apdrošināšanas darbības kritumu par 1.3% negatīvi veicināja apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju finansēšana (par 25.6%).
Savukārt pieaugums bija finanšu pakalpojumu darbībā (par 0,3%) un finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības palīgdarbībās (par 19,1%).
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko darbību kāpumu par 10,6% būtiski veicināja juridisko un grāmatvedības darbības (21,1%), galvenā biroja darbības, vadības konsultāciju darbības (16,6%), kā arī reklāmas un tirgus izpētes (29,5%) pieaugums. .
Negatīvā ietekme uz nozares attīstību ir vērojama caur arhitektūras un inženiertehnisko darbību nodrošināšanu; Tehniskās pārbaudes un analīze – samazinājums par 10,3%. Stabila un ilgtermiņa izaugsme vērojama administratīvajā darbībā un atbalsta pakalpojumu darbībā, kur pieaugums bija 22,3% (pieaugums visās apakšnozarēs).
Vislielākais pieaugums bija tūrisma aģentūrām un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumiem (44,1%). Būtiski kāpumi bija arī pārējās apakšnozarēs: darbaspēka piesaistē un personāla nodrošināšanā – par 34,5%, nomas un līzinga pakalpojumu nozarē – par 30,3%, ēku uzturēšanas un apzaļumošanas pakalpojumos – par 14,5%, biroju administratīvajā darbībā – par 13,8 %.
Produkciju nodokļu apjoms šā gada trešajā ceturksnī samazinājies par 7,6%, ko ietekmēja samazinājums lielākajās produkcijas nodokļu grupās – ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa samazinājušies par 8,3%, savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi kritušies – par 1,5%. %.
Salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, darbaspēka darba samaksa faktiskajās cenās pieauga par 9,0%, tai skaitā kopējā darba samaksa – par 9,5%, bet darba devēju veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas – 2022.gada trešajā ceturksnī pieauga par 6,5%.
Visstraujāk atalgojums darbiniekiem pieauga informācijas un sakaru nozarē (par 17,5%), profesionālajā, zinātniskajā un tehniskajā darbībā, kā arī administratīvajā darbībā un palīgpakalpojumu darbībā (par 15,1%) un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (par 17,5%). 11,2%). Atlīdzības apkalpojošajās nozarēs strādājošajiem ir par 10,3% lielākas nekā pērn.
Kopējais darbības rezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 23.4%, bet ražošanas, importa un subsīdiju nodokļu saldo – par 9.0%.
Lasiet arī: Ministrija: Valsts atbalsts privātpersonām palīdzēs samazināt tirdzniecības kritumus
