2021.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, IKP pēc sezonālajiem un kalendārajiem neizlīdzinātajiem salīdzināmajās cenās datiem pieauga par 5,1%.
IKP trešajā ceturksnī faktiskajās cenās bija 8,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts pieauga par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
2021.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pievienotās vērtības samazinājums lauksaimniecības sektorā tika lēsts par 9,3% (no kuriem augkopībā samazinājums par 12,5%, bet lopkopības ražošanā – pieaugums 0,4%). Turpretim mežos un mežizstrādē bija vērojams pieaugums par 2,0%, bet zivsaimniecībā – samazinājums par 2,0%.
Būtisku ieguldījumu kopējā pievienotās vērtības izaugsmē devusi veiksmīga darbība apstrādes rūpniecībā – pieaugums par 7,9% (pieaugums novērots 17 no 22 nozarēm). Stabils pieaugums vairākus ceturkšņus pēc kārtas bija vērojams lielākajā rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu rūpniecībā (kāpums par 4,5%). Būtisks pieaugums bija arī pārējās apstrādes rūpniecības nozarēs: ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (37,1%), mēbeļu ražošanā (24,1%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (9,1%).
Pārējās rūpniecības nozarēs darbības rezultāti bija atšķirīgi: ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieaugums bija 8,1%, bet samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas apgādē par 7,8% un ūdens apgādē; Sanitārija, atkritumu apsaimniekošana un apstrāde – par 1,9%.
Pateicoties būvniecības izmaksu pieaugumam un aktīvo komponentu skaita samazinājumam, būvniecības nozares apjoms salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,3%. To negatīvi ietekmēja ēku būvniecības kritums (par 12,8%) un specializēto būvdarbu apjoms, kas veikts par 3,5% mazāk (samazinājums 3 no 4 apakšgrupām). Turpretim nozares attīstību pozitīvi veicināja veikto inženiertehnisko būvdarbu pieaugums par 4,4% (kāpums visās trijās apakšgrupās – ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 4,8%, inženierkomunikāciju būvniecībā – par 3,4% u.c. neinženiertehniskie projekti – par 3,4% novērtēti ar 3,5%).
2021.gada trešajā ceturksnī būtiski pieauga tirdzniecības apakšnozares: automobiļu un motociklu tirdzniecībā un remontā – par 19,5%, vairumtirdzniecībā – par 8,6%. Mazumtirdzniecības pieaugumu (par 4,4%) veicināja nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoma pieaugums par 8,1%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija samazinājums par 2,2%.
Transporta un noliktavu nozares izaugsmi (par 5,4%) pozitīvi ietekmēja autotransports un cauruļvadu transports – par 0,7%, gaisa transports – 3,6 reizes, noliktavu un transporta palīgdarbības – par 8,3%, kā arī pasta un kurjeru pakalpojumi. – par 6,8%. Savukārt nozares attīstību negatīvi ietekmēja ūdens transporta nozares kritums par 8,0%.
Pievienotās vērtības pieaugums informācijas un sakaru nozarēs par 9,5% veicināja informācijas pakalpojumu apjoma pieaugumu par 15,3%, datorprogrammēšanas un konsultāciju sektorā – par 13,2% un sakaru pakalpojumu – par 2,4%.
Finanšu un apdrošināšanas darbības pieaugumu par 41,7% noteica visu apakšnozaru veiksmīgā darbība ceturkšņa laikā. Finanšu pakalpojumu darbībā pieauga komisijas naudas ieņēmumi, kā arī darījumi ar finanšu instrumentiem, kas guva peļņu (atšķirībā no zaudējumiem iepriekšējā gada attiecīgajā periodā). Apdrošināšanā, pārapdrošināšanā un pensiju finansēšanā pieauga gan apdrošināšana, jo pieaugusi parakstīto bruto prēmiju apjoms, gan kopējās iemaksas privātajos pensiju plānos (trešais pensiju līmenis).
Profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības nozares pieaugumu par 10,5% būtiski veicināja reklāmas un tirgus izpēte (32,5%), juridiskās un grāmatvedības darbības (12,3%), galvenā biroja darbība un vadības konsultāciju darbība (10,7%).
Administratīvo un atbalsta pakalpojumu darbība pieauga par 5,2% (pieaugums bija 3 no 6 apakšnozarēm). Nozīmīgākais pieaugums bija tūrisma aģentūru un tūroperatoru rezervēšanas pakalpojumu sektoram, ko ietekmēja COVID-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi – par 68,4%, nomas un nomas pakalpojumu sektors veidoja 16,9%, kā arī nodarbinātības un personāla komplektēšana – 4,7%. %. Samazinājums bija apsardzes un izmeklēšanas darbībās (4.9%), ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu nozarēs (3.5%) un biroju apsaimniekošanas, biroja atbalsta un citos uzņēmējdarbību atbalsta pasākumos (6.3%).
3. ceturksnī produkcijas nodokļu (pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms pieauga par 4,1%, ko ietekmēja kāpums lielākajā preču nodokļu grupā (ienākums no PVN) un samazinājums akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
2021. gada trešajā ceturksnī kopējie izdevumi pieauga par 7,9%, ko galvenokārt ietekmēja mājsaimniecību kopējo tēriņu pieaugums par 9,0%. Mājsaimniecību kopējos tēriņus ir veicinājis bezdarba samazinājums, vidējās darba samaksas pieaugums un nedaudz zemāki Covid-19 ierobežojumi. Mājsaimniecību izdevumi galvenajās patēriņa grupās pieauga: pārtikas preču iegādei – par 1,8%, izdevumi mājoklim – par 2,3%, izdevumi transportam – par 11,9%. Mājsaimniecību izdevumi izklaidei un kultūrai pieauga par 16,3%. Šajā grupā ietilpst mājsaimniecību izdevumi par audiovizuālo, fotogrāfiju un informācijas apstrādes iekārtu iegādi, atpūtas un kultūras priekšmetu iegādi, ar dārziem un mājdzīvniekiem saistītu preču iegādi, atpūtas un kultūras pakalpojumu iegādi, laikrakstu, grāmatu un rakstāmpiederumu iegādi. , kā arī mājsaimniecību iegādātā atvaļinājuma pakete. Mājsaimniecību izdevumi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem pieauga par 2,5%, kas lielā mērā ir saistīts ar zemāku bāzes ietekmi 2020. gadā un joprojām būtiski atpaliek no 2019. gada līmeņa.
Valdības gala patēriņa izdevumi pieauga par 4,4%.
Investīcijas bruto pamatkapitāla veidošanā pieauga par 6.0%. Investīcijas mašīnās un iekārtās (t.sk. transporta līdzekļos) pieauga par 16,0%, bet intelektuālajā īpašumā – par 18,3%, bet kritums būvniecībā veidoja 3,3%.
Preču un pakalpojumu eksports pieauga par 5,4%. Preču eksports pieauga par 4,4%. Galvenie eksportētie produkti ceturkšņa laikā bija kokmateriāli un koka izstrādājumi, kā arī mašīnas un elektriskās iekārtas. Pakalpojumu eksports pieauga par 8,6%. Kāpumu galvenokārt ietekmēja datorpakalpojumu un transporta pakalpojumu eksports.
Preču un pakalpojumu imports pieauga par 13,9%. Preču imports pieauga par 11,8%, bet pakalpojumu imports – par 27,5%. Lielākā daļa mašīnu un elektroiekārtu un metālizstrādājumu, kā arī citur neklasificētu mašīnu un iekārtu tika ievestas. Pieauga transporta un citu komercpakalpojumu imports.
