2023. gada 29. septembris, pulksten 12:13
LB norādīja, ka prognozes pārskatītas, jo 2023.gada otrajā ceturksnī IKP pieaugums bija mazāks, nekā prognozēts, un nedaudz mainītas prognozes nākamajiem gadiem, taču būtiska nozīme IKP komponentēs ir arī vēsturisko datu pārskatīšanai.
Paredzams, ka IKP pieaugums šogad būs tikai 0,6%, kas ir puse no 1,2% jūnijā.
Gaidāms, ka 2023. gadā gada inflācija sasniegs 9,0%, salīdzinot ar jūnija rādītāju 8,5%.
Latvijas Bankas prognoze |
|||||||||
2023. gads |
2024. gads |
2025. gads |
|||||||
Saimnieciskā darbība (gada izmaiņas; procenti; salīdzināmās cenas; sezonāli izlīdzināti dati) |
|||||||||
iekšzemes kopprodukts |
|
0.6 |
3.0 |
3.6 |
|||||
Privātais patēriņš |
|
-0,5 |
4.0 |
4.4 |
|||||
Valdības patēriņš |
|
4.3 |
0.2 |
0.4 |
|||||
Investīcijas |
|
6.0 |
4.9 |
5.7 |
|||||
eksportu |
|
-1.7 |
2.1 |
3.1 |
|||||
Imports |
|
-1.9 |
1.8 |
3.4 |
|||||
SPCI inflācija (gada izmaiņas; %) |
|||||||||
Ekonomiskā inflācija |
|
9.0 |
2.3 |
2.5 |
|||||
Pamatinflācija (izņemot pārtikas un enerģijas cenas) |
|
8.2 |
5.3 |
4.2 |
|||||
Strādnieku tirgus |
|||||||||
Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, sezonāli izlīdzināti dati) |
|
6.4 |
6.2 |
6.2 |
|||||
Kopējā nominālā alga (gada izmaiņas, %) |
|
12.0 |
8.2 |
7.8 |
|||||
Ārējais sektors |
|||||||||
Tekošā konta bilance (% no IKP) |
|
-3.1 |
-3.5 |
-3.9 |
|||||
Valdības finanses (% no IKP) |
|||||||||
Vispārējās valdības parāds |
|
42.0 |
41.6 |
40.9 |
|||||
Budžeta pārpalikums/deficīts |
|
-3.3 |
3.0 |
-1.7 |
LB par šo gadu varēja sniegt tikai provizoriskus iedrošinājumus, sakot, ka “ekonomiskā aktivitāte līdz šī gada beigām var pakāpeniski atjaunoties, jo ir gaidāms mājsaimniecību pirktspējas atjaunošanās un investīciju pieauguma tendence”.
Atbilstoši iepriekšējām prognozēm 2024. un 2025. gadā gaidāma Latvijas ekonomikas izaugsmes uzlabošanās, IKP pieaugot attiecīgi par 3,0% un 3,6% (pēc jūnija prognozēm – attiecīgi par 3,1% un 3,5%).
Centrālā banka uzsvēra, ka jaunākās prognozes tika izstrādātas “turpinoties lielai nenoteiktībai”.
“Lai gan bāzes scenārijs paredz veselīgas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos, joprojām pastāv bažas par darbaspēka izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju un līdz ar to atgriešanos pie gausas ekonomikas izaugsmes. Ievainojamības ir gan darba tirgū, kam raksturīgs darbaspēka trūkums, gan un darbaspēka trūkums.LP brīdināja, ka investīciju iespējas uzņēmumiem apgrūtina kreditēšanas un būvniecības procesa radītās barjeras.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram