Latvijas budžeta deficīts 4,5% apmērā no IKP, pēc Eiropas metodikas – Baltic News Network

2020. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts ir 1,3 miljardi eiro jeb 4,5% no IKP, un kopējais valdības konsolidētais valsts parāds ir 12,7 miljardi eiro jeb 43,5% no IKP.

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā vispārējās valdības ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 0,4% un bija 11,5 miljardi eiro.

Izdevumi pieauga par 9,5% līdz 12,7 miljardiem eiro, no kuriem 0,8 miljardi eiro tika iztērēti COVID-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, liecina starpposma rezultāti, kuru pamatā ir Centrālās statistikas apkopotā Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodika. Latvijas birojs (CSP).

Salīdzinot ar Valsts kases operatīvās naudas plūsmas datiem, kur konsolidētais budžeta deficīts 2020. gadā bija 148,9 miljoni eiro, Civildienesta biroja aprēķinātais budžeta deficīts saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas 2010. gada sistemātiskajām prasībām ir 177,7 miljoni eiro jeb par 0,6 procentpunktiem no IKP vairāk.

Svarīgākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazinot budžeta deficītu) uz vispārējo valdības budžetu: Valsts finanšu programmu korekcijas, kas izsniegtas Attīstības finanšu korporācijai (Valsts kases dati) – 138,4 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP Grozījumi prasībās pret parādniekiem (Valsts kases dati) – 79,6 miljonu eiro jeb 0,3% no IKP apmērā; Nodokļu korekcijas, izmantojot laika korekcijas metodi (Finanšu ministrijas dati) – 41,5 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP; Korekcijas, lai izslēgtu darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem (Valsts kases dati) – 25,5 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP; Noguldījumu garantiju fonda atlikums (CMA dati un kapitāls) – 18,4 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP; Korekcijas starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 14,8 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP; Latvijai piešķirto emisijas prēmiju izsoles ieņēmumu korekcijas (Valsts kases dati) – 9,6 miljonu eiro jeb 0,03% apmērā no IKP.

READ  Ekonomikas produkcijas kritums NI pagājušajā gadā bija viens no sliktākajiem pasaulē

Lasiet arī: Turcija glābj: cerību stars mirdz uz Metallurgis Lipagas

Tajā pašā laikā bija arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielinot budžeta deficītu) uz vispārējo valdības budžetu: korekcijas valdības ieguldījumiem centrālo un pašvaldību institūcijās (dati no valsts kases) – 300,4 miljonu eiro apmērā. jeb 1,0% no IKP; Korekcijas ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas līdzsvarošanai (ārvalstu līdzekļu pārvaldībā iesaistīto institūciju dati) – 85,7 miljonu eiro jeb 0,3% apmērā no IKP; Priekšroka dividenžu korekcijai – 48,8 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; Pielāgojumi saistībās pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 35,2 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP; Korekcijas turpmākajiem maksājumiem pensiju otrajā līmenī (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 28,9 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP; Centrālās un vietējās valdības bilances pārklasificēšana vispārējai valdībai (CSP dati) – par 6,1 miljonu eiro jeb 0,02% no IKP.

Ņemot vērā aizņēmumu pieaugošo apjomu, ko ietekmē finansējums, kas nepieciešams, lai ierobežotu Covid-19 sekas, 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, vispārējās valdības parāds pieauga par 1,5 miljardiem eiro un sasniedza 12,7 miljardus eiro jeb 43,5% no IKP.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top