Latvijas Bankas prezidents Martičs Kazāks otrdien, 21. martā, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja, ka cenas šobrīd pieaug straujāk, nekā to var attaisnot Ukrainas kara ietekme. Viņš piebilda, ka inflācijas dinamikā ir redzamas nekaunības pazīmes.
“Šobrīd inflāciju eirozonā un Latvijā vairs lielā mērā neizraisa karš,” sacīja Kazāks, piebilstot, ka kara izraisītā inflācija bija pirmais vilnis, kas izraisīja energoresursu cenu kāpumu. Taču enerģijas cenas ir kritušās un kopš tā laika ir stabilizējušās.
Tas nozīmē, ka inflācijai vajadzētu samazināties ātrāk, bet tā nenotiks.
Latvijas Centrālās bankas prezidents skaidroja, ka patēriņa cenu kāpums nemazinās vienādā ātrumā, jo inflācija no energoresursiem jau sen ir pārnesta uz citām nozarēm.
Mēs varam redzēt, ka cenas pieaug straujāk, nekā to var attaisnot kara sekas. Es pat teiktu, ka pašreizējā inflācijas dinamikā es pat varu teikt, ka pašreizējā inflācijas dinamikā ir redzamas nekaunības pazīmes – cenas pieaug vienkārši tāpēc, ka tās var būt, uzsvēra Kazāks.
Viņš arī minēja, ka uzņēmumu peļņas norma šobrīd ir salīdzinoši augsta, taču tai nevajadzētu būt laikā, kad ekonomika nav izaugsmes stāvoklī. “Tās ir otrā posma sekas – inflācija sāk iesakņoties,” piebilda Kazāks.
«Esi piesardzīgs un izvēlīgāks – ja pamani cenu kāpumu, paskaties apkārt; Konkurentu cenas var būt zemākas.
Pērciet preces kaut kur citur un neļaujiet cenām kāpt,” sacīja Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka gada inflācija krītas, taču krituma tempam jābūt straujākam.
Viņš arī sacīja, ka, lai nodrošinātu, ka inflācija neiesakņojas, jo augsta un noturīga inflācija ir ļoti slikta ekonomikai, monetārās politikas jomā tiek paaugstinātas likmes, kas bremzē ekonomiku, samazina pieprasījumu un neļauj cenām pieaugt. .
Pēc Kazāka domām, gada inflācijas līmenis Latvijā gada beigās var noslīdēt līdz viencipara skaitlim.
Lasi arī: Eurostat: Latvijas inflācijas līmenis februārī ir virs ES un eirozonas vidējā līmeņa
